Augstākās Tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 30.novembrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīta par tiesisku Viesītes novada domes aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme 1,5% apmērā sakarā ar neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Šādu lēmumu Senāts pieņēma, pamatojoties uz Satversmes tiesas spriedumu lietā pēc Augstākās tiesas pieteikuma.

Pieteicēja 2011.gada 2.martā pārdeva nekustamo īpašumu Viesītes novadā, samaksājot nekustamā īpašuma nodokli līdz 2011.gada beigām. Viesītes novada dome 2012.gadā pieteicējai aprēķināja nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi 1,5 % apmērā par 2011.gadu sakarā ar neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi.

Senāts spriedumā norāda, ka Satversmes tiesa, izskatot Augstākās tiesas izskatāmajā lietā iesniegto pieteikumu par šīs normas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105.panta pirmajiem trīs teikumiem, atzinusi, ka lauksaimniecībā izmantojamās zemes atsavināšana nav paredzēta kā izņēmuma gadījums, kas pamatotu, ka nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes maksāšanas pienākumam būtu jāizbeidzas citādi nekā nekustamā īpašuma nodokļa pamatlikmes maksāšanas pienākumam (Satversmes tiesas 2018.gada 18.oktobra sprieduma lietā Nr. 2018-04-01 19.punkts). Tādējādi secināms, ka likumdevējs par papildlikmes maksātāju atzīst to personu, kurai bija nodokļa maksāšanas pienākums gadā, kurā lauksaimniecības zeme netika apstrādāta, un nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā tas ir šīs zemes pārdevējs. Līdz ar to Senāts atzīst, ka apgabaltiesa pareizi interpretējusi šajā normā noteikto un pamatoti par nodokļa papildlikmes maksātāju atzinusi pieteicēju.

Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 7.panta pirmā un trešā daļa noteic vispārīgo kārtību, ka nodokļa maksāšanas pienākums sākas ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību iegūšanas un izbeidzas ar nākamo gadu pēc īpašuma tiesību izbeigšanās, kā arī noteic atsevišķus izņēmumus no tās. Atbilstoši likuma 3.panta otrajai daļai taksācijas gads ir kalendārais gads. Tādējādi nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā, ja nepastāv likuma 7.pantā norādītie izņēmuma gadījumi, nekustamā īpašuma pārdevējam ir pienākums samaksāt nodokli par laiku līdz atsavināšanas gada beigām (31.decembrim), savukārt tā pircējam nodoklis jāmaksā par laiku no nākamā gada 1.janvāra. Šāda kārtība nozīmē, ka ne vienmēr par nodokļa samaksu atbildīgā persona būs tā brīža nekustamā īpašuma īpašnieks, jo nodokļu maksāšanas pienākums laikā parasti pārsniedz īpašuma tiesību laiku.

Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 7.pants nenošķir nodokļa pamatlikmes un tā papildlikmes maksāšanas pienākumu, un tajā noteiktā pienākuma rašanās un izbeigšanās kārtība (laiks) attiecas arī uz papildlikmi par neapstrādātu lauksaimniecības zemi. Proti, nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā pārdevējs ir atbildīgs gan par nodokļa pamatlikmes, gan papildlikmes samaksu, ciktāl tās maksājamas par to gadu, kurā notikusi īpašnieku maiņa.

Senāts lietu kasācijas kārtībā izskatīja sakarā ar pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. (Lieta SKA-16/2018; A420342413).