Būvniekiem, kuri parakstīs ģenerālvienošanos, uz pusi varētu samazināt ikgadējo nodevu
Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 25.februāra noteikumos Nr.116 "Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi"" un šā gada 11.maijā nodeva to saskaņošanai ar ieinteresētajām pusēm. Grozījumi paredz, ka tie būvkomersanti, kuri būs parakstījuši nozares darba koplīgumu Darba likuma izpratnē (ģenerālvienošanos), pēc tā stāšanās spēkā, ikgadējo valsts nodevu maksās tikai 50% apmērā no noteiktā. Šāda atbrīvojuma ieviešana sekmēs būvkomersantu aktīvāku iesaistīšanos nozares pilnveidošanas procesā, vienojoties par būvniecības uzņēmējdarbības vides sakārtošanas jautājumiem. Ģenerālvienošanās noslēgšana par minimālajām algām būvniecības nozarē ir iecerēts kā viens no risinājumiem ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecībā. Šobrīd valsts nodeva par reģistrēšanu tiek noteikta atkarībā no būvkomersanta…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Grozījumi paredz, ka tie būvkomersanti, kuri būs parakstījuši nozares darba koplīgumu Darba likuma izpratnē (ģenerālvienošanos), pēc tā stāšanās spēkā, ikgadējo valsts nodevu maksās tikai 50% apmērā no noteiktā. Šāda atbrīvojuma ieviešana sekmēs būvkomersantu aktīvāku iesaistīšanos nozares pilnveidošanas procesā, vienojoties par būvniecības uzņēmējdarbības vides sakārtošanas jautājumiem. Ģenerālvienošanās noslēgšana par minimālajām algām būvniecības nozarē ir iecerēts kā viens no risinājumiem ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecībā.
Šobrīd valsts nodeva par reģistrēšanu tiek noteikta atkarībā no būvkomersanta pašu spēkiem sniegto pakalpojumu apjoma Latvijā konkrētajā gadā. Grozījumi paredz, ka turpmāk valsts nodevu par ikgadējās informācijas iekļaušanu būvkomersantu reģistrā būvkomersants maksās no attiecīgā gada kopējā apgrozījuma. Vienlaikus paredzētas arī izmaiņas nodevas apmērā, ievērojot principu, ka plānotajam nodevas apmēram vidēji būtu jābūt līdz 0,2% no 2015.gada būvkomersanta pašu spēkiem sniegto pakalpojumu apjomu Latvijā.
Ar grozījumiem paredzēts paplašināt nodevas par reģistrēšanu Būvkomersantu reģistrā piemērošanu, attiecinot to uz visiem reģistrā reģistrētajiem būvkomersantiem. Pašlaik nodevu maksā būvdarbu veicēji un būvuzraugi, savukārt arhitektūras, projektēšanas un inženierizpētes pakalpojuma sniedzēji nodevu nemaksā. Ņemot vērā, ka viens no nodevas mērķiem ir kompensēt valsts budžeta izdevumus būvkomersantu reģistra uzturēšanai un pilnveidošanai, nav pamata šo slogu uzlikt tikai daļai no reģistrā reģistrētajiem būvkomersantiem. Šāds izņēmums arī nenodrošina vienlīdzīgus nosacījumus starp visiem būvkomersantiem, tādēļ ar grozījumiem noteikumos paredzēts, ka turpmāk būvkomersantu ikgadējo valsts nodevu maksās bez izņēmuma visi būvkomersantu reģistrā reģistrētie būvkomersanti.
Grozījumi paredz atcelt pašlaik noteikto ierobežojumu reģistrācijai Būvkomersantu reģistrā, ja būvkomersanta nodarbinātais būvspeciālists ir nodarbināts pie vairāk nekā diviem citiem būvkomersantiem. Ierobežojumi tiks atcelti, ņemot vērā, ka darba tiesisko attiecību pastāvēšana neliecina par patieso būvspeciālista noslodzi. Turklāt praksē bieži ir gadījumi, kad būvspeciālisti ar būvkomersantiem noslēdz uzņēmuma (pakalpojumu) līgumus, tādējādi apejot noteikto ierobežojumu. Pēc grozījumu stāšanās spēkā būvspeciālistu profesionālās darbības kontrole tiks nodrošināta Būvniecības informācijas sistēmā.
Ieņēmumi no valsts nodevas tiek ieskaitīti valsts budžetā. Grozījumi paredz, ka 10% no iekasētās valsts nodevas apmēra katru gadu tiks novirzīti Latvijas Būvniecības padomes apstiprinātajiem kopējiem nozares attīstības projektiem, tādējādi nodrošinot nepieciešamo finansējumu nozares kopējo iniciatīvu izstrādei.
Pēc noteikumu projekta stāšanās spēkā tie attieksies uz būvkomersantu reģistrā jau reģistrētajiem būvkomersantiem, kā arī uz tiem komersantiem, kuri reģistrēsies būvkomersantu reģistrā no jauna. Šobrīd būvkomersantu reģistrā ir reģistrēti 5295 būvkomersanti.
Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī.
Pēc noteikumu projekta saskaņošanas ar visām ieinteresētajām pusēm, par tā apstiprināšanu lems Ministru kabinets.
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.