Latvijas Trasta Komercbanka sadarbībā ar Moldovas Moldindconbank  izmantota, lai atmazgātu un pārskaitītu vairāk nekā 20 miljardus ASV dolārus no Krievijas uz Eiropas Savienības (ES) un citām valstīm, atklāj Organizētās noziedzības un korupcijas izpētes centra (OCCRP) un Krievijas laikraksta Novaya Gazeta pētniecisko žurnālistu savāktie dati. No 2010.gada līdz 2014.gadam caur Trasta komercbanku nopludināti 13 miljardi.

Nauda no Krievijas tika atmazgāta un nogādāta Eiropas Savienībā, izmantojot Austrumeiropas bankas un anonīmu uzņēmumu tīklus. No Rīgas nauda tika pārsūtīta uz dažādu banku kontiem 96 valstīs. Kā liecina OCCRP dati, atmazgātā nauda tika izmantota dažādiem mērķiem, tostarp dārgiem juveliera izstrādājumiem un maksai par izglītību Lielbritānijas skolās. Shēmu izmantoja arī daži Krievijas uzņēmēji, lai importētu preces Krievijā.

Pēdējo divu gadu laikā tiesībaizsardzības iestādes Latvijā un Moldovā ir izmeklējušas šo lietu, savācot vairākus tūkstošus banku izrakstu un pētot sarežģītas naudas plūsmas. Šobrīd viņi ir izsekojusi vairāk nekā 20 miljardiem ASV dolāru, bet, iespējams, summa varētu būt lielāka. Viņi arī norādīja uz Krievijas iestāžu negribīgo sadarbību. 2016. gadā FKTK atņēma Trasta Komercbankai darbības licenci Latvijā tieši naudas atmazgāšanas dēļ. Bijušais Moldovas parlamenta deputāts un Moldindconbank akciju turētājs, Vjačeslavs Platons, tika arestēts un apsūdzēts naudas atmazgāšanā.

Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) kopš 2016.gada stiprinājusi centienus cīnīties ar bankām, kas veic naudas atmazgāšanu, taču, lai panāktu nopietnas pārmaiņas, nepieciešama lielāka atklātība gan Latvijā, gan ES. Sabiedrība par atklātību -Delna aicina Latvijas valdību atbalstīt Eiropas Parlamenta pozīciju trialoga sarunās, kas uzsāktas starp Parlamentu, Komisiju un Padomi 21.martā, lai jaunā direktīva pret naudas atmazgāšanu patiesi veicinātu atklātību ES likumos un globālajā finanšu sistēmā, tādējādi mazinot noziedzību.

Skandāla jaunākie pavērsieni nāk klajā līdz ar Eiropas Savienības gatavošanos uzsākt pēdējo sarunu fāzi par direktīvu pret naudas atmazgāšanu, ar ko plānots izveidot publiskus reģistrus, kas ļautu ES pilsoņiem uzzināt uzņēmumu un trastu īpašnieku vārdus. Direktīvas kontekstā, ar atklātību saistītās problēmas ir viens no nozīmīgākajiem jautājumiem, kas jārisina. Eiropas Parlaments ir balsojis par publisku pieeju labuma guvēju reģistriem, bet ES dalībvalstis šobrīd ir ieņēmušas pozīciju, ka noteikumos nav nepieciešamas nekādas būtiskas izmaiņas.