0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSPERSONĀLA DOKUMENTICik dārgi darba devējam var izmaksāt darba līguma laikus neparakstīšana?

Cik dārgi darba devējam var izmaksāt darba līguma laikus neparakstīšana?

Ikars Kubliņš, BilancePLZ

Darba līguma savlaicīga nenoslēgšana ar darbinieku rakstiskā formā var beigties ar ievērojamiem finansiāliem zaudējumiem darba devējam, brīdina Mg.oec. Inga Pumpure, grāmatvede – ārpakalpojumu sniedzēja, konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā, kursu un semināru lektore. Ja, noslēdzot darba līgumu, nav ievērota darba līguma rakstveida forma, darbiniekam ir tiesības prasīt darba līguma izteikšanu rakstveidā. "Jebkurā gadījumā ir nepieciešama darba līguma rakstiska forma, neskatoties uz to, ko darba devējs ar darbinieku pie kafijas tases sarunājuši," akcentē I. Pumpure. Gadījumā, ja darba devējs nenodrošina darba līguma noslēgšanu rakstveidā, bet ne darba devējs, ne darbinieks nevar pierādīt citu darba tiesisko attiecību…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Unsplash

Darba līguma savlaicīga nenoslēgšana ar darbinieku rakstiskā formā var beigties ar ievērojamiem finansiāliem zaudējumiem darba devējam, brīdina Mg.oec. Inga Pumpure, grāmatvede – ārpakalpojumu sniedzēja, konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā, kursu un semināru lektore.

Ja, noslēdzot darba līgumu, nav ievērota darba līguma rakstveida forma, darbiniekam ir tiesības prasīt darba līguma izteikšanu rakstveidā. "Jebkurā gadījumā ir nepieciešama darba līguma rakstiska forma, neskatoties uz to, ko darba devējs ar darbinieku pie kafijas tases sarunājuši," akcentē I. Pumpure.

Gadījumā, ja darba devējs nenodrošina darba līguma noslēgšanu rakstveidā, bet ne darba devējs, ne darbinieks nevar pierādīt citu darba tiesisko attiecību pastāvēšanas ilgumu, noteikto darba laiku un samaksu, uzskatāms, ka darbinieks nodarbināts jau trīs mēnešus, viņam noteikts normālais darba laiks un minimālā mēneša darba alga, paredz Darba likuma 41. pants.

"Te ir runa par gadījumiem, kad no darba devēja puses netiek parakstīti darba līgumi. Piemēram, skolēnu vasaras darbs, kurā līgums tiek parakstīts tikai no jaunieša puses. Uzņēmumam, kurš ilgi kavējas izsniegt pretī no savas puses parakstīto eksemplāru, jārēķinās ar sūdzībām no saniknotu vecāku puses - šādu sūdzību katru gadu ir pietiekami daudz. Un, ja šādā situācijā ierodas Valsts darba inspekcija, var tikt piemērots darba samaksas uzrēķins par trim mēnešiem, pat ja darbinieks varbūt strādājis tikai trīs dienas - šādi piemēri ir sastopami arī dzīvē. Turklāt alga tiek aprēķināta pēc "vidējās minimālās" nozarē, nevis valstī noteiktās minimālās algas. Tad vēl jārēķinās ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālajām iemaksām, kur ir 300 procentu soda nauda, kam papildus vēl tiks aprēķināta trīs mēnešu kavējuma nauda un piedevām vēl var uzlikt arī administratīvo sodu (juridiskai personai - no 700 līdz 3600 eiro, fiziskai personai vai amatpersonai - no 70 līdz 350 eiro). Šis ir dramatiskākais scenārijs - ne vienmēr notiks tieši tā, taču šādas ir iespējamās smagākās sekas darba līguma nenoslēgšanai rakstveidā," skaidro I. Pumpure.