0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSDarba likumā nostiprināts regulējums par minimālo algu, kas noteikta ar vispārsaistošu ģenerālvienošanos

Darba likumā nostiprināts regulējums par minimālo algu, kas noteikta ar vispārsaistošu ģenerālvienošanos

Pēc Valsts darba inspekcijas informācijas

Vēršam uzmanību, ka šī gada 1. augustā stājās spēkā 2021. gada 27. maijā pieņemtie grozījumi Darba likumā, kas paredz vairākas izmaiņas darba tiesisko attiecību regulējumā. Darba likuma 18. panta ceturtā daļa paredz iespēju noslēgt t.s. vispārsaistošo ģenerālvienošanos jeb tādu ģenerālvienošanos, kas ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem, kurus nodarbina šie darba devēji. Šāda vispārsaistoša ģenerālvienošanās 2019. gadā stājās spēkā būvniecības nozarē  un tajā ir noteikta minimālā darba alga, kas ir lielāka par valsts noteikto minimālo algu. Lai paaugstinātu darbinieku aizsardzību un Valsts darba inspekcija varētu efektīvāk uzraudzīt ģenerālvienošanās…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Foto: Visualhunt.com

Vēršam uzmanību, ka šī gada 1. augustā stājās spēkā 2021. gada 27. maijā pieņemtie grozījumi Darba likumā, kas paredz vairākas izmaiņas darba tiesisko attiecību regulējumā.

Darba likuma 18. panta ceturtā daļa paredz iespēju noslēgt t.s. vispārsaistošo ģenerālvienošanos jeb tādu ģenerālvienošanos, kas ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem, kurus nodarbina šie darba devēji. Šāda vispārsaistoša ģenerālvienošanās 2019. gadā stājās spēkā būvniecības nozarē  un tajā ir noteikta minimālā darba alga, kas ir lielāka par valsts noteikto minimālo algu. Lai paaugstinātu darbinieku aizsardzību un Valsts darba inspekcija varētu efektīvāk uzraudzīt ģenerālvienošanās izpildi, tika veikti grozījumi Darba likuma 61. un 159. pantā.

Darba likuma 61. pants tiek papildināts ar ceturto daļu nosakot, ka “minimālajai darba algai, kas noteikta ar Darba likuma 18. panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā noslēgto ģenerālvienošanos, darba tiesisko attiecību ietvaros ir tādas pašas tiesiskās sekas kā valsts noteiktajai minimālajai darba algai.”

Piemēram, būvniecības nozarē kopš 2019. gada 3. novembra nodarbinātajiem minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 780 eiro. Līdz ar to darba attiecību ietvaros būvniecībā nodarbinātajiem valsts noteiktās minimālās algas 500 eiro vietā ir jāpiemēro vispārsaistošās ģenerālvienošanās noteiktā minimālā alga 780 eiro.

Piemēram, ja atbilstoši Darba likuma 79. panta pirmajai daļai darba devējs veiks ieturējumus no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas, lai atlīdzinātu darba devējam radušos zaudējumus, šie ieturējumi nedrīkstēs pārsniegt 20 % no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas un jebkurā gadījumā darbiniekam saglabājama darba samaksa ģenerālvienošanās noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā un par katru apgādībā esošu nepilngadīgo bērnu līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.

Svarīgi ņemt vērā, ka saskaņā ar izpildu dokumentiem izdarāmo ieturējumu apmēru no darba samaksas nosaka atbilstoši Civilprocesa likumam, proti, tie netiek veikti darba tiesisko attiecību ietvaros, līdz ar to šajā gadījumā netiek piemērota ģenerālvienošanās noteiktā minimālā alga. Tas nozīmē, ka, ja ieturējumi tiek veikti, piemēram, uzturlīdzekļu piedziņas lietā nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā, darbiniekam jāsaglabā darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50% apmērā no valsts (nevis ģenerālvienošanās) noteiktās minimālās mēneša darba algas un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.

Tāpat darba devējam valsts noteiktās minimālās darba algas vietā būs jāpiemēro vispārsaistošās ģenerālvienošanās noteiktā minimālā alga Darba likuma 41., 63., 75. un 96. pantā noteiktajos gadījumos .

Grozījumi Darba likuma 159. pantā paredz atbildību ne tikai par valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas nenodrošināšanu, bet “arī par minimālās darba algas apmēra nenodrošināšanu, ja minimālo darba algu nozarē nosaka Darba likuma 18. panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā noslēgtā ģenerālvienošanās”. Līdz ar to, turpmāk, ja darba devējs nebūs nodrošinājis darbiniekam minimālo darba algu, kas paredzēta vispārsaistošajā ģenerālvienošanās, Valsts darba inspekcija varēs piemērot naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai — no 86 līdz 114 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no 117 līdz 1420 naudas soda vienībām. Viena vienība patlaban ir 5 eiro.

Tas nozīmē, ka darba devējiem būvniecības nozarē, jo īpaši rūpīgi ir jāseko līdzi, lai noteiktā darba alga atbilstu nozares specifiskajam regulējumam.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: