Lai Valsts ieņēmumu dienests (VID) varētu nodrošināt dīkstāves pabalstu arvien plašākam krīzes skarto uzņēmumu darbinieku lokam, ir pilnveidoti 2020. gada 26. marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem”. Grozījumi nosaka, ka turpmāk, lemjot par dīkstāves pabalsta un/vai “nodokļu brīvdienu” piešķiršanu, VID ņems vērā uzņēmumu ienākumus un to samazinājumu COVID-19 krīzes ietekmē kopš brīža, kad uzņēmums uzsācis reālu saimniecisko darbību, nevis no tā reģistrēšanas brīža.
Tas nozīmē, ka turpmāk dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem ir tiesīgi pieteikties krīzes skartie darba devēji un nodokļu maksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības sakarā ar Covid-19 izplatību 2020. gada martā vai aprīlī ir samazinājušies vismaz par 30 %, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības 2019.gada 12 mēnešos vai par faktiski nostrādātajiem mēnešiem 2019. gadā.
Tādu pašu atbalstu var saņemt arī tie darba devēji un nodokļu maksātāji, kuru ieņēmumu kritums ir bijis par 20 %, tomēr tad šo darba devēju un nodokļu maksātāju darbības rādītājiem par 2019. gadu jāatbilst vismaz vienam no trim kritērijiem: uzņēmuma eksporta apjoms ir bijis 10 % no kopējā apgrozījuma vai vismaz 500 000 eiro apmērā, vidējā bruto darba samaksa uzņēmumā ir bijusi vismaz 800 eiro vai, gadam beidzoties, uzņēmuma ieguldījumi pamatlīdzekļos ir bijuši vismaz 500 000 eiro.
Grozījumi nosaka arī to, ka dīkstāves pabalstu uzņēmuma darbinieks var saņemt arī tajā gadījumā, ja tā darba devējs vai uzņēmuma valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas saistīts ar pārkāpumiem nodokļu, muitas vai darba tiesisko attiecību jomā. Pats valdes loceklis, kurš ir sodīts par minētajiem pārkāpumiem, dīkstāves pabalstu saņemt joprojām nevarēs.
