Eiropas Cilvēktiesību tiesa noraida sūdzību par Kriminālprocesa likuma normu piemērošanu
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) ir pieņēmusi lēmumu noraidīt Andra Trūpa (iesniedzējs) sūdzību par kriminālprocesa ilgumu, tajā skaitā arī par posmu, kad spēkā bija Kriminālprocesa likums (KPL). Iesniedzējs uzskatīja, ka sešus gadus un astoņus mēnešus ilgā krimināllietas izskatīšanas trīs tiesu instancēs ir viņa Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 1.punktā garantēto tiesību uz lietas savlaicīgu izskatīšanu pārkāpums. Savukārt Tiesa atzina, ka iesniegtā sūdzība nav pieņemama tālākai izskatīšanai pēc būtības, jo sūdzības iesniedzējs nav izsmēlis KPL 14.pantā paredzētās tiesību aizsardzības iespējas. Tiesa atgādināja, ka, izskatot līdzīgas no Latvijas iesniegtas sūdzības, tā iepriekš vairākkārt bija kritizējusi tiesību aizsardzības līdzekļu trūkumu, norādot,…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) ir pieņēmusi lēmumu noraidīt Andra Trūpa (iesniedzējs) sūdzību par kriminālprocesa ilgumu, tajā skaitā arī par posmu, kad spēkā bija Kriminālprocesa likums (KPL). Iesniedzējs uzskatīja, ka sešus gadus un astoņus mēnešus ilgā krimināllietas izskatīšanas trīs tiesu instancēs ir viņa Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 1.punktā garantēto tiesību uz lietas savlaicīgu izskatīšanu pārkāpums. Savukārt Tiesa atzina, ka iesniegtā sūdzība nav pieņemama tālākai izskatīšanai pēc būtības, jo sūdzības iesniedzējs nav izsmēlis KPL 14.pantā paredzētās tiesību aizsardzības iespējas.
Tiesa atgādināja, ka, izskatot līdzīgas no Latvijas iesniegtas sūdzības, tā iepriekš vairākkārt bija kritizējusi tiesību aizsardzības līdzekļu trūkumu, norādot, ka Latvijas Kriminālprocesa kodekss, kas bija spēkā līdz 2005.gada 1.oktobrim, nepiedāvāja personām efektīvus tiesību aizsardzības līdzekļus pārmērīga kriminālprocesa ilguma gadījumā. Taču, vērtējot iesniedzēja sūdzību šajā lietā, Tiesa piekrita valdības argumentam, ka līdz ar KPL spēkā stāšanos 2005.gada 1.oktobrī, tiesiskā situācija mainījās, jo KPL 14.pantā ir nostiprinātas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, kuru pārkāpšanas gadījumā tiesas varēja izbeigt kriminālprocesu, vai, saskaņā 2009.gadā un 2012.gadā veiktajiem precizējošajiem grozījumiem, arī samazināt sodu.
Tiesa, atsaucoties uz valdības iesniegto nacionālo tiesu praksi un prokuratūras iestāžu pieņemtajiem lēmumiem par kriminālprocesu izbeigšanu laika posmā pirms un pēc 2009.gada, kad stājās spēkā precizējošie grozījumi KPL 14.pantā, konstatēja, ka atbildīgās iestādēs KPL 14.pantu tieši piemēroja jau 2006.gadā, izbeidzot pārmērīgi ieilgušos kriminālprocesus. Tiesa tādēļ uzskatīja, ka valdība ir sniegusi pārliecinošus pierādījumus tam, ka likumā paredzētais tiesību aizsardzības līdzeklis tika efektīvi piemērots nacionālajās instancēs jau īsi pēc likuma spēkā stāšanās. Tiesa gan apšaubīja, vai jau 2005.gadā kriminālprocesa normas bija pietiekami precīzas, lai iesniedzējs varētu izmantot kompensācijas mehānismu, tomēr Tiesa ņēma vērā to, ka nacionālās tiesas ir atbildīgas par nacionālo likumu piemērošanu un interpretēšanu un ka četros no pieciem valdības sniegtajiem piemēriem nacionālās iestādes vēl pirms grozījumu veikšanas likumā bija izbeigušas kriminālprocesu tieši atsaucoties uz KPL 14.pantu. Tādēļ pierādījumu nasta šajā gadījumā tika pārnesta uz iesniedzēju, kurš savukārt nebija sniedzis nevienu argumentu, kādēļ KPL14.pantā paredzētā iespēja lūgt izbeigt kriminālprocesu tā pārmērīga ilguma dēļ netika izmantota. Atbildot uz iesniedzēja argumentu, ka nacionālā tiesa pati pēc savas iniciatīvas varēja izvērtēt kriminālprocesa ilgumu viņa lietā, Tiesa norādīja, ka pat ja nacionālā tiesa to varēja darīt, iesniedzējs tādēļ nav atbrīvots no Konvencijas 35.pantā iekļautās prasības izsmelt pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus. Rezultātā Tiesa noraidīja viņa sūdzību par pārmērīgu kriminālprocesa ilgumu kā nepieņemamu tālākai izskatīšanai pēc būtības, jo iesniedzējs nebija izsmēlis pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus.
Informācijai
Kriminālprocesa likuma 14.pants par tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā paredz:
(1) Ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas. Kriminālprocesa pabeigšana saprātīgā termiņā ir saistīta ar lietas apjomu, juridisko sarežģītību, procesuālo darbību daudzumu, procesā iesaistīto personu attieksmi pret pienākumu pildīšanu un citiem objektīviem apstākļiem.
(2) Procesa virzītājs izvēlas konkrētiem apstākļiem atbilstošo vienkāršāko kriminālprocesa veidu un nepieļauj neattaisnotu iejaukšanos personas dzīvē un nepamatotus izdevumus.
(3) Kriminālprocesam, kurā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis vai kurā iesaistīta speciāli procesuāli aizsargājama persona, saprātīga termiņa nodrošināšanā ir priekšrocība salīdzinājumā ar pārējiem kriminālprocesiem.
(4) Kriminālprocesam pret nepilngadīgu personu saprātīga termiņa nodrošināšanā ir priekšrocība salīdzinājumā ar līdzīgiem kriminālprocesiem pret pilngadīgu personu.
(5) Saprātīga termiņa neievērošana var būt pamats procesa izbeigšanai šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir starptautiska tiesa, kas skata personu vai valstu iesniegumus, ja valsts, tajā skaitā, Latvija, ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijā noteiktās pilsoniskās un politiskās tiesības, norāda Tiesībsarga birojs.
Pirms Jgatavot sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā,vispirms nepieciešams atbildēt uz tiesas sagatavotiem jautājumiem sūdzības iesniedzējam. Atbildes uz šiem jautājumiem palīdzēs noskaidrot, vai tiesa varēs izskatīt Jūsu sūdzības būtību. Jautājumi sūdzību iesniedzējiem atrodami šeit.
Dokumenti personām, kas vēlas iesniegt sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā atrodami šeit.
Tiesībsarga biroja izstrādātais informatīvais materiāls „Iedzīvotāju tiesības vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā” lejupielādējamsšeit.
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) ir pieņēmusi lēmumu noraidīt Andra Trūpa (iesniedzējs) sūdzību par kriminālprocesa ilgumu, tajā skaitā arī par posmu, kad spēkā bija Kriminālprocesa likums (KPL). Iesniedzējs uzskatīja, ka sešus gadus un astoņus mēnešus ilgā krimināllietas izskatīšanas trīs tiesu instancēs ir viņa Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 1.punktā garantēto tiesību uz lietas savlaicīgu izskatīšanu pārkāpums. Savukārt Tiesa atzina, ka iesniegtā sūdzība nav pieņemama tālākai izskatīšanai pēc būtības, jo sūdzības iesniedzējs nav izsmēlis KPL 14.pantā paredzētās tiesību aizsardzības iespējas. Tiesa atgādināja, ka, izskatot līdzīgas no Latvijas iesniegtas sūdzības, tā iepriekš vairākkārt bija kritizējusi tiesību aizsardzības līdzekļu trūkumu, norādot,…
