Eiropas Komisija ir secinājusi, ka selektīvie nodokļu atvieglojumi, ko Beļģija piešķīrusi tās "virspeļņas" nodokļu shēmas ietvaros, ir nelikumīgi saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem. Shēma ir devusi labumu vismaz 35 starptautiskiem uzņēmumiem, kas pārsvarā ir no ES un kam tagad jāsamaksā Beļģijai nenomaksātie nodokļi.

Beļģijas "virspeļņas" nodokļu shēma, ko piemēro kopš 2005. gada, ļāva, pamatojoties uz nodokļu nolēmumiem, konkrētiem starptautisku grupu uzņēmumiem Beļģijā maksāt ievērojami zemākus nodokļus. Ar shēmu uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze tika samazināta par 50-90 %, sniedzot atlaidi attiecībā uz tā dēvēto "virspeļņu", kas, kā apgalvots, rodoties no piederības pie starptautiskas grupas. Komisijas 2015. gada februārī sāktajā padziļinātajā izmeklēšanā tika konstatēts, ka shēma novirzās no normālas prakses, kas atbilst Beļģijas uzņēmumu ienākuma nodokļu noteikumiem un tā dēvētajam "nesaistītu pušu darījuma principam". Tas ir nelikumīgi saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem.

Par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere paziņoja: "Beļģija noteiktam skaitam starptautisku uzņēmumu ir piešķīrusi ievērojamus nodokļu atvieglojumus, kas ir pretrunā ES valsts atbalsta noteikumiem. Tas kropļo konkurenci pēc būtības, radot nevienlīdzīgus apstākļus mazākiem konkurentiem, kas nav starptautiski uzņēmumi. ES dalībvalstis var dažādos likumīgos veidos subsidēt ieguldījumus, un tām ir daudz labu iemeslu ieguldīt ES. Tomēr, ja valsts konkrētiem starptautiskiem uzņēmumiem sniedz nelikumīgas nodokļu priekšrocības, kas tiem ļauj izvairīties no nodokļu maksāšanas par lielāko daļu faktiskās peļņas, tas nopietni kaitē konkurencei ES, par ko visbeidzot ir jāmaksā ES pilsoņiem."

Nodokļu iestāde "virspeļņas" nodokļa shēmu izmantoja ar logo "Tikai Beļģijā". Tā sniedza labumu tikai konkrētām starptautiskām grupām, kam tika piemērots uz minēto shēmu balstīts nodokļu nolēmums, savukārt atsevišķi uzņēmumi (proti, uzņēmumi, kas neietilpa kādā grupā), kuri darbojās tikai Beļģijā, nevarēja pieprasīt līdzīgas priekšrocības. Shēma ir ļoti nopietns konkurences kropļojums ES vienotajā tirgū, un tas ietekmē daudzas tautsaimniecības nozares.

Attiecīgie starptautiskie uzņēmumi, kas guva labumu no shēmas, pārsvarā ir Eiropas uzņēmumi, kuri saskaņā ar shēmu izvairījās no vairākuma nodokļu, kas Beļģijai tagad jāatgūst no minētajiem uzņēmumiem. Komisija lēš, ka kopējā summa ir aptuveni 700 miljoni eiro.

Virspeļņas shēma

Beļģijas uzņēmumu ienākumu nodokļu noteikumos paredzēts, ka uzņēmumiem uzliek nodokli, pamatojoties uz faktiski uzskaitīto peļņu no Beļģijā veiktām darbībām. Tomēr 2005. gadā izveidotā "virspeļņas" shēma, kas balstīta uz "Code des Impots sur les Revenus/Wetboek Inkomstenbelastingen"185. panta 2. punkta b) apakšpunktu, saskaņā ar saistošu nodokļu nolēmumu ļāva starptautiskiem uzņēmumiem samazināt to nodokļu bāzi attiecībā uz "virspeļņu". Šādi nolēmumi parasti bija spēkā četrus gadus un bija atjaunojami.

Saskaņā ar šādiem nodokļu nolēmumiem starptautisko uzņēmumu faktiskā uzskaitītā peļņa tiek salīdzināta ar hipotētisku vidējo peļņu, ko atsevišķs uzņēmums gūtu salīdzināmā situācijā. Beļģijas nodokļu iestādes šādu it kā pastāvošu peļņas starpību uzskata par "virspeļņu", un starptautisko uzņēmumu nodokļu bāze tiek attiecīgi samazināta. Tam pamatā ir pieņēmums, ka starptautiski uzņēmumi gūst "virspeļņu", jo pieder pie starptautiskas grupas, piemēram, to veicina sinerģija, apjomradīti ietaupījumi, reputācija, klientu un piegādātāju tīkli un piekļuve jauniem tirgiem. Praksē attiecīgo uzņēmumu faktiskā uzskaitītā peļņa parasti tika samazināta par vairāk nekā 50 % un dažos gadījumos pat par 90 %.

Komisijas padziļinātajā izmeklēšanā tika konstatēts, ka, diskontējot "virspeļņu" no uzņēmuma faktiskās nodokļu bāzes, shēma novirzījās no:

• normālas prakses saskaņā ar Beļģijas uzņēmumu ienākuma nodokļu noteikumiem. Tā starptautiskiem uzņēmumiem, kas varēja iegūt šādu nodokļu nolēmumu, sniedz labvēlīgu un selektīvu subsīdiju salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem. Konkrēti, vismaz 35 uzņēmumiem tika sniegti netaisnīgas konkurences nodokļu atvieglojumi salīdzinājumā ar, piemēram, to atsevišķajiem konkurentiem, kam ir pienākums maksāt nodokļus par to faktisko peļņu, kura uzskaitīta Beļģijā saskaņā ar parastiem Beļģijas uzņēmuma ienākumu nodokļu noteikumiem;
• "nesaistītu pušu darījuma principa" saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem. Pat tad, ja tiek pieņemts, ka starptautisks uzņēmums ģenerē šādu "virspeļņu", saskaņā ar nesaistītu pušu darījuma principu minētā peļņa tiktu sadalīta starp grupas uzņēmumiem veidā, kas atspoguļo ekonomisko realitāti, un tad, ja peļņa rodas, tai uzliktu nodokli. Tomēr saskaņā ar Beļģijas "virspeļņas" shēmu šāda peļņa no vienas grupas uzņēmuma nodokļa bāzes tiek vienkārši vienpusēji diskontēta.

Shēmas selektīvos nodokļu atvieglojumus arī nevar pamatot ar Beļģijas minēto argumentu, ka samazinājumi bija nepieciešami, lai izvairītos no dubultas nodokļu uzlikšanas. Faktiski Beļģija korekcijas izdarīja vienpusēji, proti, korekcijas neatbilda citas valsts prasībai uzlikt nodokli tai pašai peļņai. Shēmā uzņēmumiem nav noteikts pienākums demonstrēt dubultas nodokļu uzlikšanas pierādījumus vai risku. Patiesībā tā bija dubulta nodokļu neuzlikšana.

Tāpēc minētā shēma uzņēmumiem paredz labvēlīgu nodokļu režīmu, kas saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem ir nelikumīgi (Līguma par ES darbību 107. pants).

Atgūšana

Kopš Komisija 2015. gada februārī sāka izmeklēšanu, Beļģija ir apturējusi "virspeļņas" shēmu un nav piešķīrusi jaunus nodokļu nolēmumus, kas balstīti uz šo shēmu. Tomēr uzņēmumi, uz kuriem kopš shēmas pirmās piemērošanas 2005. gadā jau ticis attiecināts uz minēto shēmu balstīts nodokļu nolēmums, turpina gūt labumu no shēmas.

Ar Komisijas lēmumu Beļģijai ir noteikts pienākums arī nākotnē nepiemērot "virspeļņas" shēmu. Turklāt, lai novērstu negodīgos atvieglojumus, ko shēmas labuma guvēji ir saņēmuši, un atjaunotu godīgu konkurenci, Beļģijai tagad ir jāatgūst pilna nesamaksāto nodokļu summa no vismaz 35 starptautiskiem uzņēmumiem, kas guvuši labumu no nelikumīgās shēmas. Šobrīd Beļģijas nodokļu iestādēm ir jānosaka, kuri uzņēmumi faktiski ir guvuši labumu no nelikumīgās nodokļu shēmas un kāda ir precīza no katra uzņēmuma atgūstamā nodokļu summa. Komisija lēš, ka minētā summa kopā ir aptuveni 700 miljonu eiro apmērā.

Konteksts

Komisija kopš 2013. gada jūnija izmeklē nodokļu nolēmumu praksi dalībvalstīs. Tā 2014. gada decembrī attiecināja šo informācijas izpēti uz visām dalībvalstīm. Eiropas Komisija 2015. gada oktobrī tika nolēmusi, ka Luksemburga un Nīderlande ir piešķīrušas selektīvus nodokļu atvieglojumus attiecīgi uzņēmumiem Fiat un Starbucks. Komisija veic arī trīs padziļinātas izmeklēšanas saistībā ar bažām, ka nodokļu nolēmumi varētu radīt valsts atbalsta problēmas attiecībā uz Apple Īrijā, Amazon Luksemburgā un McDonald's Luksemburgā .

Cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu nodokļu jomā ir viena no šīs Komisijas augstākajām prioritātēm. Komisijas pagājušā gada martā iesniegtā pasākumu pakete nodokļu pārredzamības jomā 2015. gada oktobrī guva pirmos panākumus, kad tikai pēc septiņus mēnešus ilgām sarunām dalībvalstis panāca politisku vienošanos attiecībā uz automātisku informācijas apmaiņu par nodokļu nolēmumiem. Tiesību akti palīdzēs panākt lielāku pārredzamību un atturēs no tā, ka nodokļu nolēmumus izmanto kā nodokļu ļaunprātīgas nemaksāšanas instrumentu - tā ir laba ziņa uzņēmumiem un patērētājiem, kuri arī turpmāk gūs labumu no šīs ļoti noderīgās nodokļu prakses, kas tiks ļoti stingri kontrolēta, lai nodrošinātu godīgas nodokļu konkurences apstākļus. Komisija 2015. gada jūnijā arī nāca klajā ar virkni iniciatīvu, lai cīnītos pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ilgtspējīgi nodrošinātu nodokļu ieņēmumus un atbilstoši komercdarbības vajadzībām stiprinātu vienoto tirgu. Ar ierosinātajiem pasākumiem, kas ir daļa no Komisijas rīcības plāna virzībai uz taisnīgu un efektīvu nodokļu uzlikšanu, ir paredzēts būtiski uzlabot uzņēmumu ienākuma nodokļa vidi Eiropas Savienībā, padarot to taisnīgāku, efektīvāku un izaugsmei labvēlīgāku. Galveno pasākumu vidū ir sistēma, kas nodrošinātu nodokļu iedarbīgu uzlikšanu tur, kur tiek gūta peļņa, un stratēģija kopējās konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes (KKUINB) iniciatīvas atsākšanai; sagaidāms, ka 2016. gadā par to tiks sagatavots jauns priekšlikums.

Pašlaik Komisija plāno ieviest papildu paketi ar iniciatīvām cīņai pret izvairīšanos no uzņēmumu ienākumu nodokļu nemaksāšanas Eiropas Savienībā un citur pasaulē. Ierosinājumu pamatā būs vienkāršs princips, ka visiem uzņēmumiem - lieliem un maziem - ir jāmaksā nodokļi tur, kur tiek gūta peļņa. Minētā pakete tiks publiskota 27.janvārī, un tā noteiks arī saskaņotu ES mēroga pieeju labas nodokļu pārvaldības standartu īstenošanai starptautiskā mērogā.

Lēmumu nekonfidenciālā versija būs pieejama Valsts atbalsta reģistra Konkurences ģenerāldirektorāta vietnē ar numuru SA.37667, tiklīdz būs atrisināti ar konfidencialitāti saistītie jautājumi.