„Latvijā drīzumā stārķu būs vairāk nekā cilvēku, un tad tiešām attaisnosies populārie reklāmas saukļi par Latviju kā balto stārķu zemi,” analītiskā rakstā „Balto stārķu zeme… jeb Pārdomas par Latvijas fiskālo un finanšu politiku” žurnāla Bilance oktobra pirmajānumurā ironiski raksta akadēmiķe, Ekonomikas prognožu centra valdes locekle Raita Karnīte. „Tikai – stārķi jau nemaksā nodokļus. Var būt, ka Latvijas pārvēršana par stārķu zemi ir īstais „veiksmes stāsts” – ātri, ērti un ļoti lēti. Valdībai jāpapūlas savākt nodokļus sevis uzturēšanai, un, re, sekmīgas valsts pārvaldes piemērs ir rokā!”

R. Karnīte analizē Latvijas fiskālo un finanšu politiku, starp kurām nevar likt vienādības zīmi, jo „fiskālā politika ir valsts politika jomās, kas saistītas ar nodokļiem, valdības parādu un tēriņu.” R. Karnīte jautā, „Vai ir pareizi visas darbības pakļaut valsts budžeta skaitļu uzlabošanai, kas nebūt nav tas pats, kas laba fiskālā disciplīna un pat ne laba taupība? Vai ārējo finanšu tirgus likmes valsts aizņēmumam ir pats svarīgākais ekonomiskās politikas mērķis?” Un pati arī atbild – „Jā un nē!”

„Nespēja aizņemties finanšu tirgos bija Ungārijas un citu Austrumeiropas valstu, kā arī ķeltu tīģera Īrijas, Portugāles un Grieķijas klupšanas akmens dažādos krīzes periodos, kas visām šīm valstīm beidzās ar aizņēmumu no starptautiskajiem donoriem un starptautisko organizāciju ietekmes palielināšanos,” skaidro R. Karnīte. „Ir pat noteikta valsts 10 gadu parādzīmju procentu likmju kritiskā robeža – 7%, aiz kuras zūd iespēja parādu aizdot. „

R.Karnīte asredzīgi apgalvo „Izolēta taupība, pat ja tā tiek īstenota godprātīgi, grauj valsts attīstības sociālos pamatus.

R. Karnīte uzrāda, kur slēpjas valdības kļūda, proti, „Orientējoties tikai uz fiskālo politiku, kā tas noticis Latvijā, valdība sev definēto mērķu sasniegšanai izmanto tikai divus galvenos instrumentus – nodokļu ieņēmumus un valdības izdevumus. Šāda pieeja ir redzama arī šķietami tautsaimniecības attīstībai veltītajos risinājumos. Piemēram, mikrouzņēmumu veicināšanas programma uzlaboja bez darba palikušo darbspējīgo iedzīvotāju iespējas parūpēties par sevi pašiem. Pat ja uzņēmējdarbības uzsācēji vispār nemaksātu nodokļus, valsts budžets iegūtu, jo nebūtu jāmaksā bezdarbnieka pabalsts, samazinātos sociālā spriedze un manipulācijas ar bezdarbnieka statusu, bezcerība un depresija sabiedrībā. Iedzīvotāji labprāt iesaistījās programmā, taču kādas ir viņu izredzes?”

R. Karnīte uzskata, ka mikrouzņēmumi ir tikai sabiedrības pašapgāde, kas no valsts puses netiek stiprināta ne ar palīdzību tirgus organizēšanā, ne kooperācijas un sadarbības veicināšanu starp mikrouzņēmējiem.

Akadēmiķe Raita Karnīte atklāj: „Īstais labklājības avots ir lielā uzņēmējdarbība, kuras kodolu veido lielie ražojošie un pakalpojumu uzņēmumi. Taupības pasākumi tikai tad ir efektīvi, ja tie ir savienojami ar tautsaimniecības attīstību tūlīt un nākotnē, tai skaitā lielo uzņēmumu darbības saglabāšanu un vairošanu.”

Asi akadēmiķe vērtē nolēmumu ļaut palielināt algas valsts sektorā un prēmiju un piemaksu atjaunošanu: „ Patiesas finanšu disciplīnas un saprātīgas taupības ieviešana valsts pārvaldē ir otrs virziens, kas reitingu aģentūrām ļautu paaugstināt Latvijas reitingu, finanšu tirgiem pazemināt naudas cenu un iedzīvotājiem – beidzot sajust labklājību savās ģimenēs. Tikai tad valdībai būtu morālas tiesības pirmajai no visiem sabiedriskā sektora dalībniekiem aplaimot sevi ar algu kāpumu un dāsnām prēmijām valsts finanšu kontrolētājiem par to, ka tie darbu, ko iepriekš veikuši slikti, tagad sākuši veikt mazāk slikti.”

Vērtējot patlaban sabiedrībā un starp politiķiem uzbangojušo diskusiju par demogrāfijas jautājumiem, R. Karnīte raksta „ Līdzekļu taupīšana demogrāfisko jautājumu risināšanai neattaisno nekādus taupības mērķus un ir pret valsts interesēm. Turklāt problēmas novēlota risināšana, tāpat kā nepamatota taupība sabiedrības veselības aprūpē, ir ekonomiski neizdevīga, jo prasa lielākus resursus, lai novērstu uzkrātos negatīvos efektus. Tātad tā neatbilst labai finanšu disciplīnai.”

* Raitas Karnītes rakstu „Balto stārķu zeme… jeb Pārdomas par Latvijas fiskālo un finanšu politiku” pilnībā varat izlasīt nodokļu, grāmatvedības un likumdošanas žurnāla Bilance 1. oktobra numurā.

Informāciju sagatavoja žurnāla Bilance galvenais redaktors Guntis Rozenbergs,