Augstākā tiesa 8.jūnijā atcēla Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016.gada 5.maija spriedumu, ar kuru noraidīta prasība par īpašuma tiesību atzīšanu uz izpirkuma tiesību pamata un ieraksta dzēšanu zemesgrāmatā (Lieta Nr. SKC-116/2018; C04365004). Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Atbildētājiem pieder zemes gabals Rīgā, uz kura atrodas prasītājām piederošās ēkas.

Prasītājas ar prasību tiesā vērsās, jo, atsavinot zemes gabalu, atbildētāji pārkāpa prasītāju pirmpirkuma tiesības. Atbildētāji nepiedāvāja prasītājām iegādāties viņiem piederošo zemes gabalu, uz kura atrodas prasītājām piederošās ēkas. Prasītājuprāt atbildētāji rīkojās ļaunā nolūkā un vienojās par zemes gabala atsavināšanu pa daļām, tādējādi neievērojot Civillikuma 1073.pantā noteiktās pirmpirkuma tiesības.

Kasācijas sūdzības par Rīgas apgabaltiesas spriedumu iesniegušas prasītājas. Augstākā tiesa spriedumā piekrīt prasītājām un atzīst, ka apelācijas instances tiesa materiālo tiesību normas piemērojusi nepareizi.

Lietā pastāv strīds par ēku īpašnieku tiesībām uz zemes gabalu, kas atrodas zem ēkām, taču pieder citai personai, pirmpirkuma un izpirkuma tiesību veidā.

Augstākā tiesa spriedumā norāda – no likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” un likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” neizriet, ka izpirkuma tiesība nav pielaižama gadījumā, ja īpašuma atsavināšana notiek pa daļām, attiecīgi minētie normatīvi akti nenosaka likuma „Par pašvaldībām” 78.panta otrās daļas 6.punktā noteikto ierobežojumu.

Augstākās tiesas judikatūrā ir atzīts, ka Civillikuma 1383.pants neierobežo izmantot izpirkuma tiesību gadījumos, ja tiek atsavināta nekustamā īpašuma domājamā daļa. Izpirkuma tiesība nav pielaižama, un to nevar izmantot tikai tajos gadījumos, kad izpircējam nav iespējams pilnīgi atlīdzināt ieguvējam visu to, ko tas samaksājis, vai kas tam vēl jāsamaksā par iegūto mantu. Tādējādi vienīgais ierobežojums, kad izpirkuma tiesība nav pielaižama, atsavinot nekustamā īpašuma domājamo daļu, un kurš paliek pārdevēja kopīpašumā, attiecas tikai uz pašvaldībām, kas noteikts speciālajā likumā un ir izņēmums no vispārējiem noteikumiem par pirmpirkuma un līdz ar to arī izpirkuma tiesību realizēšanu.

Gadījumā, kad zemes īpašnieks atsavina savas daļas zemes kopīpašumā, namīpašuma īpašnieka pirmpirkuma un attiecīgi izpirkuma tiesības izriet no likuma un vienīgais ierobežojums to īstenošanai ir nespēja izpirkuma tiesīgajam norēķināties ar nekustamā īpašuma ieguvēju.

Augstākā tiesa spriedumā norāda, ka strīda izšķiršanai, pareizi piemērojot norādītās materiālo tiesību normas, ir nepieciešams konstatēt, pirmkārt, prasītāju pirmpirkuma un izpirkuma tiesību esamību, otrkārt, vai ir noticis šo tiesību pārkāpums, treškārt, vai pastāv ierobežojums šo tiesību īstenošanai, un vai ir ievērota izpirkuma tiesības īstenošanas kārtība. Savukārt darījuma simulatīvajam raksturam vai citiem apstākļiem attiecībā uz pirkuma darījumiem strīdā par izpirkuma tiesību izlietošanu starp namīpašuma īpašnieku un zemes īpašnieku, nav izšķirošas nozīmes.