Ēnu ekonomikas ierobežošanai paredzēts mazināt aplokšņu algu izmaksu un skaidras naudas apriti

Valdība 23. janvārī apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2024.–2027. gadam. Lai nodrošinātu kvalitatīvu un sakārtotu uzņēmējdarbības vidi, kas veicina uzņēmumu attīstību un sekmē konkurētspējas paaugstināšanos, sadarbībā ar nozaru ekspertiem ir sagatavots vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kura prioritāte turpmākajiem četriem gadiem ir ēnu ekonomikas mazināšana, īstenojot gan horizontāla rakstura pasākumus, gan fokusētus pasākumus konkrētās tautsaimniecības nozarēs.

Valdības sēdē tika izskatīts arī FM sagatavotais informatīvais ziņojums "Par Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021./2022. gadam pasākumu izpildi". FM uzskata, ka šai plānā noteikto piecu rīcības virzienu ietvaros īstenoti 43 pasākumi, no kuriem 70% pasākumu ir izpildīti. Pārējo pasākumu izpilde tiks turpināta Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam ietvaros.

Jaunais plāns paredz samazināt kopējo ēnu ekonomikas apjomu Latvijā līdz 18,9% 2027. gadā (pēc profesora F. Šneidera metodikas), ja valstī saglabāsies stabila ekonomikas attīstība, tādējādi tuvinot ēnu ekonomikas rādītāju Eiropas valstu vidējam līmenim.Pēc FM ieskata, 2022. gadā Latvijas ēnu ekonomikas rādītājs (19,9%) ir pietuvojies Eiropas valstu vidējam rādītājam (17,3%).

No plānā iekļauto pasākumu kopuma tiek plānots pakāpeniski palielināt ieņēmumus budžetā.

Ēnu ekonomikas galvenās komponentes ir:

• ienākumu neuzrādīšana (peļņa),
• darbinieku skaita neuzrādīšana,
• aplokšņu algas,
• procenti no ienākumiem, kas tiek maksāti, lai negodīgi kārtotu darījumus (kukuļošana),
• procenti no līguma summas, kas tiek maksāti, lai nodrošinātu valsts pasūtījumus (korupcija).

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā ir iekļauti vairāk nekā 50 pasākumi nozaru politikas un tiesiskā regulējuma sakārtošanai

Tā kā nozīmīgu daļu ēnu ekonomikas veido aplokšņu algas, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir nepieciešams strādāt efektīvāk un panākt aplokšņu algu apjoma samazinājumu par 25%.

Plānā ietvertie pasākumi paredz noteikt par primāro darba algas izmaksas veidu bezskaidras naudas maksājumu un darba devējam informēt VID par faktu, ka darbiniekam darba alga tiek izmaksāta skaidrā naudā.

Tāpat paredzēts ziņot par skaidras naudas iemaksām un izmaksām bankomātos, kā arī veikt skaidras naudas plūsmas monitoringu un veicināt bezskaidras naudas norēķinus. Paredzēts turpināt diskusijas par netieša nodokļu aprēķina pieeju un rast risinājumu, kā parādniekus atgriezt legālajā darba tirgū, samazinot subjektu skaitu, kas darbojas ēnu ekonomikā.

Plānā ietvertie pasākumi paredz arī nodokļu maksātāja kopvērtējuma (reitinga) izmantošanu publiskajos iepirkumos, nezināmas izcelsmes skaidras naudas aprites ierobežošanu, e-rēķinu ieviešanu un datu analītikas stiprināšanu būvniecības, veselības un skaistumkopšanas nozarēs. Plānots uzlabot informācijas un datu apmaiņu, sabiedrības izglītošanu par ēnu ekonomikas negatīvajām sekām un riskiem tajā iesaistītajām personām.

Viena no lielākajām FM ambīcijām ir panākt, ka valsts pārvalde un sabiedrība – nodokļu maksātāji, sadarbojas kā partneri, kopīgi padarot mūsu valsts pārvaldi efektīvāku. VID ir būtiska loma šajā uzdevumā. Ja valsts ir pārbaudījusi nodokļu maksātāju un tas ikdienas sadarbībā sevi ir apliecinājis kā uzticams partneris, tad šī informācija būtu izmantojama gan VID procesos kopumā, gan citās valsts pārvaldes iestādēs. No šā gada 1. janvāra ir stājies spēkā regulējums, kas paredz, ka VID savā tīmekļvietnē publicē datos balstītu redzējumu jeb vērtējumu par sadarbību ar konkrēto nodokļu maksātāju.

Plāna pasākumu īstenošana un uzraudzība paredzēta sadarbībā ar nozaru ministrijām, sociālajiem un sadarbības partneriem.