0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAKLIENTU IZPĒTE, SANKCIJASGadījumi, kad iesniedzama sliekšņa deklarācija

Gadījumi, kad iesniedzama sliekšņa deklarācija

Vineta Vizule, portāla redaktore

Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta noteikumi Nr. 408 “Noteikumi par kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem”, kas stājās spēkā 2019. gada 17. decembrī, paredz atteikties no ziņojumiem par neparastiem darījumiem un ieviest pienākumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem sniegt ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem. Jaunajos noteikumos Nr.408 svītrota sadaļa par neparasta darījuma pazīmēm, kā arī ir precizētas noteikumu pielikumā pievienotās veidlapas ar likuma subjekta ziņojumā iekļaujamās informācijas apjomu (informācija par klienta kontu, līdzekļu atlikumu, klienta ekonomisko darbību, patieso labuma guvēju, klienta grupu, klienta piesaistītāju, klienta īpašniekiem un ziņojumā iekļauto personu saistību…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta noteikumi Nr. 408 “Noteikumi par kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem, kas stājās spēkā 2019. gada 17. decembrī, paredz atteikties no ziņojumiem par neparastiem darījumiem un ieviest pienākumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem sniegt ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem.

Jaunajos noteikumos Nr.408 svītrota sadaļa par neparasta darījuma pazīmēm, kā arī ir precizētas noteikumu pielikumā pievienotās veidlapas ar likuma subjekta ziņojumā iekļaujamās informācijas apjomu (informācija par klienta kontu, līdzekļu atlikumu, klienta ekonomisko darbību, patieso labuma guvēju, klienta grupu, klienta piesaistītāju, klienta īpašniekiem un ziņojumā iekļauto personu saistību ar politiski nozīmīgu personu). Ziņojumam tiek pievienoti klienta izpētes dokumenti un klienta darījumu izpētes dokumenti. Tāpat ziņojuma veidlapā paredzēti lauki informācijas norādīšanai par iespējamo noziedzīgo nodarījumu un konstatētajām darbībām, kas raksturo attiecīgo tipoloģiju. Ziņojuma veidlapas papildu lauki par klienta izpētes informāciju aizpildāmi tikai par ziņojuma iesniedzēja klientu.

Ziņojumā  ietverami visi savstarpēji saistīti darījumi, kas veido darījuma aizdomīgumu.

Attiecīgi Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta noteikumi Nr. 407 “Noteikumi par sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu”, kas arī ir spēkā no 2019. gada 17. decembra, paredz NILLTPN likuma subjektiem noteiktos gadījumos iesniegt sliekšņa deklarācijas. Tās aizstāj iepriekš paredzētos ziņojumus par neparastiem darījumiem.

Sliekšņa deklarācijas pamatbūtība ir sniegt ziņas par faktu, kā konstatēšanai nav nepieciešama papildus analīze. Sliekšņa deklarācijas iesniedzamas elektroniski, aizpildot veidlapu tiešsaistes formā (https://zinojumi.fid.gov.lv). Informācija par sliekšņa deklarācijām, kas uzglabāsies Finanšu izlūkošanas dienestā, izmantos, veicot stratēģisko analīzi, kā arī tā būs izmantojama dienesta rīcībā esošo darījumu apstrādei un analīzei.

Ar noteikumiem Nr.407 likuma subjektiem tiek noteikts pienākums reizi nedēļā iesniegt Finanšu izlūkošanas dienestam sliekšņa deklarāciju par katru iepriekšējā periodā veiktu darījumu starp likuma subjektu un viņa klientu noteikumu Nr. 407 5. punktā noteiktajos gadījumos. Ja darījumi konkrētajā periodā nav veikti, sliekšņa deklarācija nav jāiesniedz. Iepriekšējais periods šo noteikumu izpratnē ir periods no iepriekšējās sliekšņa deklarācijas iesniegšanas dienas. Tāpat sliekšņa deklarācijas nav jāsniedz gadījumos, kad likuma subjekts savas darba specifikas dēļ noteikumu 5.punktā minētos darījumus neveic.

Gadījumos, ja likuma subjekts identificē klienta un trešās personas darījumu (kurā likuma subjekts nav piedalījies), kas atbilst noteikumu 5. punktā minētajiem nosacījumiem, vai rodas aizdomas par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma vai proliferācijas finansēšanu, tad arī likuma subjektam sliekšņa deklarācija nav jāsniedz, taču nepieciešams izvērtēt ziņojuma par aizdomīgu darījumu iesniegšanas nepieciešamību.

Noteikumu 5.punktā ir noteikti gadījumi, kādos likuma subjektam ir pienākums iesniegt sliekšņa deklarāciju:

  1. Visiem likuma subjektiem, ciktāl tie nodrošina pakalpojumus, kas saistīti ar skaidras naudas darījumiem, vai pārrobežu maksājumiem, ir noteikti divi gadījumi:
  • klients veic skaidras naudas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 7 000 eiro vai vairāk,
  • klients nosūta vai saņem pārrobežu maksājumu, kura apmērs ir ekvivalents 500 000 eiro vai vairāk.

Skaidras naudas ekvivalents 7 000 eiro vai vairāk tiek sasaistīts ar aizliegumu veikt skaidrā naudā darījumu, kura summa pārsniedz 7 200 eiro. Ziņošanas pienākums attiecas uz to likuma subjektu, kurš veic skaidras naudas darījumu (tostarp ietverot atlīdzības veikšanu likuma subjektam). Šis nosacījums ir attiecināms arī uz naudas apmēru gadījumos, kuros klients veic skaidras naudas izmaksu vai iemaksu dienas laikā no vai uz  vienu un to pašu bankomātu (ATM).

  1. Apdrošināšanas komersantiem un starpniekiem, ciktāl tie veic vai sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, ja izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības vai atpirkumu summa ir ekvivalenta 100 000 eiro vai vairāk
  2. Privātajiem pensiju fondiem, ja izmaksātā papildpensijas kapitāla summa ir ekvivalenta 100 000 eiro vai vairāk.

Pieņemot liela apjoma iemaksas, īpaši no ārvalstu klientiem, salīdzinoši nelielā termiņā no noteiktā vecuma sliekšņa, pastāv attiecīgs aizdomīga darījuma risks. Savukārt dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēju veiktajos darījumos riska līmenis var palielināties, apkalpojot ārvalstu klientus un pieņemot starptautiskus maksājumus par dzīvības apdrošināšanu parakstīto bruto prēmiju apmaksai. Tāpat pastāv risks, ka apdrošināšanas polises turētājs nav faktiskais patiesais labuma guvējs. Līdz ar to nepieciešams veikt atbilstošus klienta izpētes pasākumus;

  1. Kapitālsabiedrības un kredītiestādes, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu, ja darījums, kurā klients pērk vai pārdod ārvalstu valūtu skaidrā naudā, ir ekvivalents 5 000 eiro vai vairāk.
  2. Izložu un azartspēļu organizētāji - darījums, kura apmērs ir ekvivalents 2 000 eiro vai vairāk un kurā klientam izmaksā laimestu vai veic norēķinus ar klientu, kā arī ja klients pērk, pārdod vai maina spēles dalības līdzekļus vai šajā nolūkā maina valūtu, papildina interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu kontu vai no tā izņem līdzekļus apmērā, kas ir ekvivalents 2 000 eiro vai vairāk.
  3. Personas, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē, ja darījuma apmērs ir ekvivalents 50 000 eiro vai vairāk. Īpaši augsts risks pastāv darījumos, kas tiek veikti skaidrā naudā, tādejādi legalizējot noziedzīgi iegūtus līdzekļus, kā arī, ja darījuma vērtība neatbilst vidējai tirgus cenai, vai klients vai tā patiesais labuma guvējs ir saistīts ar paaugstināta riska jurisdikciju vai ir nevalstiskā organizācija.

Subjekta sliekšņa deklarācijā iekļaujamās informācijas apjoms, salīdzinot ar ziņojuma iesniegšanu par neparastu darījumu, ir samazinājies.