GRĀMATVEDĪBA

Ministru kabineta sēdē 4. februāri izskatīti grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", kas saskaņo minēto likumu ar iepriekš pieņemtajiem grozījumiem Zemesgrāmatu likumā, kas paredz, ka juridiskajām personām un juridiskajiem veidojumiem, neatkarīgi no to reģistrācijas vietas, ir pienākums atklāt savus patiesos labuma guvējus pirms tiesību nostiprināšanas uz nekustamo īpašumu Latvijā. Šādu regulējumu plāno ieviest, lai palielinātu caurspīdīgumu un efektīvāk cīnītos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Arī tiem uzņēmumiem, kas nav reģistrēti Latvijas Uzņēmumu reģistrā vai citā ES dalībvalsts reģistrā, būs jāatklāj savus patiesos labuma guvējus. Iepriekš šāda prasība attiecās tikai uz juridiskajiem veidojumiem, kas uzsāk darījuma attiecības vai iegādājas īpašumus, taču tagad normatīvais regulējums aptvers arī gadījumus, kad ārvalstu juridiskie subjekti nostiprina īpašuma tiesības kā mantinieki vai ķīlas turētāji. Līdz ar to tiks aizpildīta esošā normatīvā plaisa, kas līdz šim ļāva noteiktiem uzņēmumiem iegūt īpašumus Latvijā, neatklājot patieso īpašnieku identitāti. Ārvalstu juridiskās personas netiks reģistrētas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros,...

Valsts drošības dienests (VDD) norāda, ka 2024. gadā būtiskus riskus turpināja radīt gan vietējo, gan ārvalstu uzņēmēju pārrobežu biznesa darījumi ar sankcijām pakļautajām precēm un pakalpojumiem austrumu virzienā. VDD veiktā informācijas analīze liecina, ka paaugstinātus sankciju pārkāpšanas riskus joprojām radīja sankcijām pakļauto preču tirdzniecība ar Centrālāzijas un Tuvo Austrumu reģiona valstīm, kuras nav ieviesušas tirdzniecības ierobežojumus ar Krieviju. 2024. gadā VDD saņēma 273 ziņojumus par iespējamiem sankciju pārkāpumiem. 150 ziņojumi bija no bankām, 14 bija no fiziskām personām un seši – no juridiskām personām. Pārējos 103 ziņojumus VDD saņēma no valsts iestādēm, no kuriem lielākā daļa – 83 – bija no Finanšu izlūkošanas dienesta (FID). Sankciju apiešanai negodprātīgi uzņēmēji turpināja slēpt biznesa darījumu patieso būtību un saiknes ar Krieviju. Uzņēmēji manipulēja ar informāciju par kravu faktisko sastāvu, izcelsmi vai gala saņēmēju, iesaistīja starpniekus ne tikai trešajās valstīs, bet arī Eiropā, kā arī izvēlējās sarežģītus un ekonomiski nepamatotus piegādes maršrutus un veidus. Lai...

Valdībā 28. janvāra sēdē apstiprināti Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 439 "Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā". Ar grozījumiem noteikta obligāta prasība biedrībām un nodibinājumiem norādīt savu darbības jomu gada pārskata vadības ziņojumā, kā arī noteikti gadījumi, kādos biedrībām un nodibinājumiem, iesniedzot gada pārskatu, tam ir jāpievieno saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas ziņojums vai zvērināta revidenta atzinums. Noteikumi stājas spēkā 30. janvārī. Turpmāk, iesniedzot gada pārskatu, vadības ziņojumā būs jānorāda savu darbības jomu/jomas atbilstoši Ministru kabineta izstrādātajam biedrību un nodibinājumu darbības jomu klasifikatoram. Tāpat tiek veikti precizējumi MK noteikumu Nr. 439 7. pielikuma "Vadības ziņojums" I sadaļas "Vispārīgā informācija par organizāciju" 4. punktā, lai noteiktu, ka turpmāk prasība norādīt darbības jomu/jomas vairs nebūs brīvprātīga, bet tā būs obligāta prasība atbilstoši biedrību un nodibinājumu darbības jomu klasifikatoram. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS) tiks papildināta...

Jautājums No 2025. gada 1.janvāra, izsniedzot valsts budžeta iestādei rēķinu, tas jānoformē kā strukturēts elektroniskais rēķins. Par pakalpojumies izrakstām rēķinus, bet par precēm - pavadzīmes. Uz pavadzīmēm, kas ir izrakstītas par precēm, tas arī attiecas, vai tikai uz rēķiniem, kas ir izrakstīti par pakalpojumiem? Pavadzīmes budžeta iestādei arī būs jāsūta xml formātā? Atbilde No 2025. gada 1. janvāra strukturēto e- rēķinu regulējums attiecas uz visiem darījumiem un iepirkumiem ar valsts pārvaldi (G2G un B2G, G2B), piemēram, dzeramā ūdens iegāde, tīrīšanas darbi, remontdarbi, dažādi nomas pakalpojumi u.tml. Arī Grāmatvedības likuma 11. panta četrpadsmitā daļa noteic, ka attaisnojuma dokumentu, kuru uzņēmums izsniedz citam Latvijas Republikā reģistrētam uzņēmumam ̶ preces vai pakalpojuma saņēmējam ̶ samaksāšanai (rēķinu), noformē kā strukturētu elektronisko rēķinu. Tātad strukturēts elektronisks rēķins ir jāsagatavo gan norēķinos par precēm, gan norēķinos par pakalpojumiem. Preču piegādes dokuments (pavadzīme) apliecina preču piegādes un saņemšanas faktu, un to...

Valdība 21. janvārī apstiprinājusi jaunus Ministru kabineta noteikumus "Mēneša pārskata saagatavošanas kārtība", kas regulē budžeta iestāžu un citu publisko institūciju mēneša pārskatu sagatavošanu un iesniegšanu Valsts kasei. Šie noteikumi aizstās līdzšinējos Ministru kabineta 2010. gada 17. augusta noteikumus Nr. 776, lai nodrošinātu precīzāku datu apmaiņu un uzlabotu procesus, kas saistīti ar budžeta izpildes uzraudzību. Jaunā regulējuma mērķis Noteikumi paredz noteikt skaidrus standartus un procedūras mēneša pārskatu sagatavošanai un iesniegšanai attiecībā uz: Budžeta izpildiSaistību apmēra pārskats "Saistību apmēra pārskatā" tiek norādīti: Saistību pamatsummas. Procentu maksājumi un apkalpošanas izdevumi saskaņā ar līgumu, neveicot korekcijas par atmaksāto summu. Ja procentu likme ir mainīga, turpmāko gadu procentu maksājumi tiek prognozēti, balstoties uz sagaidāmajām likmēm. Lasiet arī: Mainās atsevišķas tranzīta deklarāciju noformēšanas prasības Periodiskās inventarizācijas uzskaites metodes nianses krājumu uzskaitē un nodokļu aprēķināšanā

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 2025. gada 21. janvārī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un valstīs, kas pievienojušās Konvencijai par kopēju tranzīta procedūru, beidzas pārejas periods Jaunās datorizētās tranzīta kontroles sistēmas (New Computerised Transit System (NCTS)) 5. posma ieviešanai. Tas noteikts ar Eiropas Komisijas lēmumu apstiprinātajā darba programmā par Savienības Muitas kodeksā paredzēto elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu. Latvijā Savienības Muitas kodeksa prasībām atbilstošā jaunā sistēma tranzīta deklarāciju noformēšanai – Tranzīta kontroles sistēma 2 – tika ieviesta jau 2023. gada 27. novembrī. Tomēr, līdz ar NCTS 5. posma ieviešanu visā ES, no 21. janvāra pulksten 2.00 mainīsies tranzīta deklarāciju un TIR karnetes elektronisko deklarāciju noformēšanas tehniskās un biznesa prasības arī Tranzīta kontroles sistēmā 2. Aicinām iepazīties ar gaidāmajām izmaiņām: Informācija darbam ar TKS2 no 21.01.2025. Lūdzam ņemt vērā, ka līdz 21. janvāra plkst. 01.59 sistēmā pieņemtās deklarācijas varēs veiksmīgi apstrādāt, izlaist tranzītā un noslēgt Latvijā vai citā dalībvalstī. Turpretī līdz...

Ministru kabinets 2025. gada 14.janvāra sēdē atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas paredz ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvu (ES) 2024/1226 par noziedzīgu nodarījumu un sodu noteikšanu attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem. Ieviešot direktīvu tiks veicināta sankciju pārkāpumu efektīva izmeklēšana. Sankciju direktīvas ieviešana visā Eiropas Savienībā atvieglo un vienādo sankciju jomas normatīvā regulējuma pārkāpšanas izmeklēšanas procesu, kā arī personu saukšanu pie atbildības. Latvijā jau šobrīd ir paredzēta kriminālatbildība par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanu. Tieslietu ministrijas izstrādātais regulējums sankciju pārkāpumu efektīvai izmeklēšanai saistībā ar Sankciju direktīvas ieviešanu sagatavots, ņemot vērā pieaugošo kriminālprocesu skaitu, kas objektīvi ir saistīts ar noteikto sankciju kontroli un pārkāpumu atklāšanu, paredzot arī administratīvās atbildības noteikšanu par darbībām ar sankcijām pakļautām atsevišķu kategoriju precēm, ja to vērtība nepārsniedz 10 000 eiro. Administratīvās atbildības ieviešana mazāka apmēra pārkāpumos nodrošinās efektīvāku pārkāpumu atklāšanu, izmeklēšanu un sankcionēto preču konfiskāciju. Lai...

Līdz 2025. gada 15. janvārim ienākumi no kapitāla pieauguma ir jādeklarē tiem cilvēkiem, kam kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem nevienā no 2024.gada ceturkšņiem nepārsniedza 1000 eiro, kā arī tiem, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem 2024. gada 4. ceturksnī ir pārsnieguši 1000 eiro. Ienākumiem no kapitāla pieauguma 2024. gadā tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz 2025. gada 23. janvārim. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču...

Ņemot vērā Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma pārejas noteikumu 8. punktā noteikto, ar mērķi nodrošināt, lai pret Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku vērsto starptautisko sankciju ietekmē neciestu personas, pret kurām sankcijas nav vērstas, kā arī ar mērķi samazināt administratīvo slogu, jo īpaši noteiktu maksājumu saņēmējiem, pret kuriem nav vērstas sankcijas, un attiecīgo maksājumu saņemšanai no sankcijām pakļautām personām ir objektīvs tiesiskais pamats Finanšu izlūkošanas dienests (FID) 2024. gada 27. decembrī ir izdevis lēmumu Nr. 13-1/147 “Par atļauto maksājumu noteikšanu” (turpmāk – lēmums), kas stājies spēkā 2025. gada 1. janvārī. Lēmums ir izdots, pamatojoties uz Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 10. panta piekto daļu, kas paredz FID tiesības izdot vispārīgu administratīvo aktu izņēmumu piemērošanā sankciju izpildē. Lēmums noteic kategorijas maksājumiem, kuru veikšana sankcijām pakļautām fiziskajām un juridiskajām personām, kam ir piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana un aizliegums darīt pieejamus līdzekļus un saimnieciskos resursus (turpmāk – sankciju subjekti), ir...

Lai veicinātu bezskaidras naudas norēķinu izmantošanu mazumtirdzniecībā, kā arī pakalpojumu sniegšanā, ar 2024. gada 4. decembra grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām" (30. pants papildināts ar 1.7 daļu), kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī, noteikts, ka gadījumos, ja nodokļu maksātāja juridiskajā adresē vai tā struktūrvienībā, vai tirdzniecības automātā, kura uzstādīšanas vietas adrese nesakrīt ar juridisko adresi vai struktūrvienības adresi, iepriekšējā gada apgrozījums pārsniedz 50 000 EUR, tad šajā juridiskajā adresē, struktūrvienībā un tirdzniecības automātā (t. i., tajā vietā, attiecībā uz kuru izpildās šis apgrozījuma kritērijs) nodokļu maksātājs nodrošina iespēju saviem klientiem norēķināties arī bezskaidrā naudā. Tātad nodokļu maksātājam jāvērtē apgrozījumu atsevišķi: tā juridiskajā adresē, struktūrvienībā un tirdzniecības automātā. Tas nozīmē, ja nodokļu maksātājam ir juridiskā adrese un, piemēram, trīs struktūrvienības, un tikai divās struktūrvienībās iepriekšējā gada apgrozījums ir vairāk par 50 000 EUR, tad juridiskajā adresē un struktūrvienībā, kurā iepriekšējā gada apgrozījums ir bijis zemāks par 50 000 EUR, joprojām...

Kopš 11. decembra spēkā ir 2024. gada 4. decembrī pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ko sāks piemērot, sākot ar 2025. gada 1. janvāri. Atgādinām, ka algas nodokļa likme, kas 2025. gadā jāmaksā no mēneša ienākuma, ir 25,5%. Darba devējs (ienākuma izmaksātājs) gada laikā algas nodokļa aprēķinā piemēro vienu likmi – 25,5% – neatkarīgi no bruto algas apmēra, ienākuma gūšanas vietu skaita un algas nodokļa grāmatiņas iesniegšanas fakta. Ja darbinieks nemaksā sociālās iemaksas Latvijā (iemaksas veic citas valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā) un algota darba ienākums mēnesī pārsniedz 8775 eiro (t. i., 1/12 daļu no 105 300 eiro), tai mēneša ienākuma daļai, kas pārsniedz 8775 eiro, darba devējs (ienākumu izmaksātājs) piemēro 33% likmi. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) 25,5% likmi gada laikā piemēro arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātajiem pārejošas darbnespējas pabalstiem un pensijām. Ja 2025. gadā algota darba ienākumu, pensiju vai pabalstu izmaksā par 2024. gadu, tad piemēro attiecīgajā (iepriekšējā) gadā...

Finanšu ministrija apkopojusi informāciju par izmaiņām grāmatvedības un revīzijas jomā, kas stāsies spēkā no 2025. gada. Lai nodrošinātu publiski pieejamu un salīdzināmu informāciju un izprastu uzņēmuma darbības ietekmi uz tādiem ilgtspējas jautājumiem kā vide, sociālā joma, cilvēktiesības un pārvaldības faktori, ir izstrādāti vairāki likumi: Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums un ar to saistītie likumi, ar kuriem veikti grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Grāmatvedības likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Revīzijas pakalpojumu likumā. Minētie likumi Saeimā pieņemti 2024. gada 26. septembrī. Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums nosaka likuma subjekta (uzņēmuma) pienākumu sagatavot ilgtspējas ziņojumu un konsolidēto ilgtspējas ziņojumu (ja tāds ir sagatavojams) kā daļu no uzņēmuma gada pārskata, kas jāiekļauj šā uzņēmuma vadības ziņojumā. Ilgtspējas ziņojumu sagatavo saskaņā ar ES ilgtspējas ziņošanas standartiem. Likuma prasības tiek ieviestas pakāpeniski un ar 2025. gada 1. janvāri pienākums...

Žurnāla Bilance konferences “Kam gatavoties grāmatvedim 2025. gadā? Jaunās tehnoloģijas ikdienas darbā” ievadā piektdien, 29. novembrī, uzstājās finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Ministrs iezīmēja galvenās tendences globālajā un vietējā ekonomikā, kas izveidojušās pēdējos gados, kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Patlaban tas nozīmē pārmaiņas globālajās piegādes ķēdēs, problēmas vairākos svarīgos Latvijas sadarbības tirgos, tai skaitā Igaunijā (Lietuvā un Polijā situācija esot pozitīva). Arī Latvijas ekonomika patlaban ieslīdot recesijā. "Atgriešanās pie izaugsmes varētu notikt 2026. gadā, bet 2025. gads nebūs viegls," brīdināja A. Ašeradens. Valdība cenšoties stimulēt ekonomiku ar aizņemtas naudas un Eiropas Savienības fondu finansējumu, taču ar daudziem projektiem neveicoties, palikuši neapgūti lieli fondu līdzekļi. Vienlaikus valdībai jāsamazina izmaksas, lai iekļautos budžeta deficīta rāmjos. Savukārt darbaspēka nodokļu izmaiņu mērķis bijis padarīt sistēmu "elegantāku un vienkāršāku", kas esot izdevies. Vienlaikus iecerēts arī stimulēt iekšējo patēriņu, jo, lai gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi šogad strauji kāpuši (par 12%), pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi kritušies (pret iepriekšējo gadu -...

Esam nominējuši šī gada laureātus konkursā "Gada grāmatvedis 2024"! Gadskārtējās žurnāla Bilance lasītāju konferences noslēgumā žurnāla galvenā redaktore Vita Zarina un konferences moderators Edijs Bošs nosauca šī gada laureātus. Titula "GADA GRĀMATVEDIS 2024" ieguvēja ir Sigita Valukevica, SILJA SIA galvenā grāmatvede. Par viņu uzņēmuma vadītāja Silva Jeromanova-Maura bilda, ka Sigita ir "izcili rūpīga, lojāla, atbildīga, apzinīga, vienmēr jūtos droša, kad finanses ir Sigitas rokās". Esam patiesi priecīgi paziņot arī nu jau tradicionālās balvas "Par mūža ieguldījumu" - grāmatvedības nozares stiprināšanā, daudziem tik noderīgo padomu sniegšanā utt. - ieguvēju Lindu Puriņu, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāju, grāmatvedības eksperti! Linda Puriņa savā pašreizējā darbavietā ienāca 1997. gada 1. aprīlī, tā nu šis "joks" turpinās jau 27 gadus - tā teica viņas apsveicēji kolēģi. Ar abām laureātēm noteikti varēsiet tuvāk iepazīties turpmākajos žurnāla Bilance numuros! Tuvākajās dienās tiks sagatavoti arī konferences video materiāli! Lasiet arī: A. Ašeradens: Mākslīgais...

Žurnāla Bilance konferencē “Kam gatavoties grāmatvedim 2025. gadā? Jaunās tehnoloģijas ikdienas darbā”, kas noritēja 29. novembrī, žurnāla galvenā redaktore Vita Zariņa iepazīstināja ar žurnāla Bilance jauno koncepciju un formātu.  "Žurnāls ir kļuvis modernāks, jo šķita, ka iepriekšējais formāts ir kļuvis novecojis. Drīzumā sāksies darbs arī pie BilancePLZ elektroniskā portāla pilnveides. Jaunajā žurnāla formātā esam apvienojuši Bilanci un Bilances Juridiskos Padomus. Grāmatveža profesija piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas, grāmatvedis kļūst par arvien plašākas jomas speciālistu, un redakcijas darbā ikdienā bija ļoti grūti nodalīt materiālus, kas būtu publicējami grāmatvedības vai juridiskajā žurnālā, jo temati nereti pārklājas. Arī juridiskās prakses apraksti nereti saistīti vai nu ar darbaspēka, vai nodokļu, vai citām uzņēmējdarbībā būtiskām niansēm. Ļoti ceru, ka žurnāls un portāls būs jums noderīgi kā izziņas un iedvesmas avoti darbā! Vienmēr būšu priecīga saņemt arī jūsu atsauksmes un ieteikumus!" - sacīja Bilances redaktore. "No sirds liels paldies visiem Bilances autoriem! Gan tiem, kas rakstījuši, gan tiem, kas...