GRĀMATVEDĪBA

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens 15. oktobrī Finanšu ministrijā parakstīja informatīvo ziņojumu par 2025. gada valsts budžetu – budžetu iedzīvotāju drošībai un Latvijas konkurētspējai – un budžeta portfeli ar valdības sagatavoto valsts budžeta likumprojektu jau tradicionāli nogādāja izskatīšanai Saeimā, kur tas nodots Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Jāņa Reira rokās. Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība. Aizvien aktuālie drošības jautājumi gan kopējā Eiropas, gan Baltijas valstu reģionā, pieaugošā ģeopolitiskā nestabilitāte līdzās agresorvalstij Krievijai, kā arī aktuālās mūsu tautsaimniecības nozaru vajadzības lika valdībai īpaši atbildīgi veidot nākamā gada budžetu un virzīties uz būtisku iekšējās un ārējās drošības izmaksu palielinājumu. Tostarp ir paredzēts arī nozīmīgs atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā 65 miljonu eiro apmērā. 2025. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 15,1 miljarda, savukārt izdevumi – 17,1 miljarda eiro apmērā. Salīdzinot ar 2024. gada budžetu, 2025. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par...

Lai nodrošinātu efektīvu nacionālo un starptautisko sankciju ieviešanu un īstenošanu, tostarp cīņā pret terorismu un tā finansēšanu, Saeima 10. oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Grozījumi precizē, kā Eiropas Savienības (ES) sankcijas darbojas iepretim Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) sankcijām. Tie nepieciešami, lai paātrinātu sankciju pārņemšanu, it īpaši attiecībā uz tām, kas vērstas cīņai pret terorismu un tā finansēšanu, atbildot uz deputātu jautājumiem, iepriekš Ārlietu komisijas sēdē pauda likumprojekta autori Ārlietu ministrijā. Izmaiņas vienādo nacionālo regulējumu ar ES un ANO pieņemto terminoloģiju. Tāpat grozījumi noteic tiesības Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) – Latvijas kompetentajai iestādei starptautisko un nacionālo sankciju ieviešanas jautājumos – piemērot izņēmumus sankciju izpildē. Tas nepieciešams, lai pret Krieviju un Baltkrieviju vērsto starptautisko sankciju ietekmē neciestu personas, pret kurām tās nav vērstas, minēts likumprojekta anotācijā. FID paredzētas arī tiesības pieprasīt un saņemt tā funkciju izpildei nepieciešamo informāciju no ikvienas personas, kurai ir pienākums...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopš 23. septembra sāka pakāpeniski uzrunāt tos cilvēkus (privātpersonas), kuriem saskaņā ar VID veikto datu analīzi ir būtiskas neatbilstības starp viņu oficiāli deklarētajiem ienākumiem un banku sniegto informāciju par viņu banku kontu apgrozījumu. Saņemot vēstules, iedzīvotāju interese un atsaucība ir ļoti augsta, tāpēc VID ir apkopojis biežāk uzdotos jautājumus un atbildes.. Biežāk uzdotie jautājumi pamatā ir saistīti ar to, kā rīkoties, saņemot šādu vēstuli, cik plaša informācija par cilvēka ienākumiem un naudas plūsmu viņu bankas kontos jau ir VID rīcībā; par to, kādēļ šādas vēstules saņem arī ilgstoši ārvalstīs dzīvojoši Latvijas valstspiederīgie u.c. Piemēram, VID skaidro, ka neredz detalizētus personubankas konta izrakstus. VID rīcībā nav informācijas par kontos saņemtajiem maksājumiem/pārskaitījumiem vai veiktajiem pārskaitījumiem, pirkumiem un citiem darījumiem. Tādējādi VID nevar redzēt, no kurienes nauda ienāk kādā noteiktā kontā. VID arī neanalizē un neveic izpēti par personu ikdienas tēriņiem. Tas, ko VID redz un kādēļ arī...

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai valdībā likumprojektu "Par 2025. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam". 2025. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 15,1 miljarda, savukārt izdevumi – 17,1 miljarda eiro apmērā. Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība. Valdība plāno izskatīs ārkārtas sēdē 14. oktobrī. Salīdzinot ar 2024. gada budžetu, 2025. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025. gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024. gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā. "Drošības budžeta prioritātes nākamajam gadam ir valsts aizsardzība jeb ārējā un iekšējā drošība. Bez drošības nav paredzamības, investīciju, attīstības un labklājības. Jābūt gataviem, ka kaimiņvalsts naidīgie nodomi un spējas tos īstenot pret kaimiņiem saglabāsies. Ģeopolitiskā...

Lai uzņēmumos un iestādēs savstarpējos darījumos par precēm un pakalpojumiem kā obligātus ieviestu elektroniskus rēķinus, Saeima 10. oktobrī, konceptuāli kā steidzamus atbalstīja grozījumus Grāmatvedības likumā. Plānots, ka valsts budžeta iestādēs, izsniedzot attaisnojuma dokumentu (rēķinu) samaksāšanai par precēm vai pakalpojumiem, no 2025. gada savstarpējie rēķini būs jānoformē kā strukturēti elektroniskie rēķini. Savukārt no 2026. gada e-rēķini savstarpējos darījumos obligāti būs jāizmanto visiem Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem. Ar grozījumiem arī paredzēti gadījumi, kad drīkstēs atkāpties no obligātās prasības par e-rēķina noformēšanu. Tas attieksies uz darījumiem, kad uzņēmumi samaksu par darījumiem apliecina ar kases čeku vai kvīti, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā (VID), un darījumiem, kas saistīti ar valsts noslēpuma objektiem. Grozījumi paredz Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus par kārtību, kādā organizē un īsteno e-rēķina apriti un kā rēķinu dati jāiesniedz VID. Lai no 2026. gada nodokļu maksātāji varētu izpildīt prasību par obligāto iekšzemes e-rēķinu apriti un šo rēķinu datu nodošanu VID, uzņēmējiem būs iespēja datus nodokļu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2024. gada 26. septembrī ir pieņemts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums (turpmāk – likums), kas stājas spēkā 2024. gada 17. oktobrī. Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra Direktīvas (ES) 2022/2464, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza Regulu (ES) Nr. 537/2014, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Direktīvu 2013/34/ES. Likuma mērķis Nodrošināt publiski pieejamu un salīdzināmu informāciju, lai izprastu konkrētā likuma subjekta darbības ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju par to, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē subjekta attīstību, darbības rezultātus un stāvokli. Ilgtspējas jautājumi ir vides tiesības, sociālās tiesības un cilvēktiesības, kā arī pārvaldības faktori – visi jautājumi, kas saistīti ar vidi, darbiniekiem, cilvēktiesību ievērošanu un cīņu pret korupciju un kukuļošanu, kas atklājami, sagatavojot ilgtspējas ziņojumu. Ilgtspējas ziņojumā iekļaujamā informācija noteikta likuma 4. pantā. Ilgtspējas ziņojums tiek iekļauts gada pārskata VADĪBAS ZIŅOJUMA atsevišķā sadaļā un VID...

Oktobra sākumā Latvijas Vēstnesī publicēti un 17. oktobrī spēkā stāsies 26. septembra grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, kas paredz pienākumu noteiktam komercsabiedrību lokam sagatavot un iesniegt ilgtspējas ziņojumus, kā arī maina komercsabiedrību un koncernu kritēriju robežvērtības. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izmaiņas nosaka pienākumu lielām sabiedrībām, vidējām sabiedrībām un mazām, izņemot mikrosabiedrībām, ja šo sabiedrību pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, gada pārskata sastāvdaļā vadības ziņojumā iekļaut ilgtspējas ziņojumu, kas izriet no Direktīvas 2022/2464/ES un Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma normām. Vadības ziņojuma atsevišķā sadaļā būs jāiekļauj skaidri identificējamu ilgtspējas ziņojumu par sabiedrības darbības ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, kā arī ilgtspējas jautājumu ietekmi uz sabiedrības attīstību, darbības rezultātiem un stāvokli saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu. Ar grozījumiem likumā tiek mainīti gan komercsabiedrību, gan koncernu kritēriji, kurus piemērot, sākot ar 2024. pārskata gadu (pārskata gadu, kurš sākas 2024. gada 1. janvārī vai 2024. kalendāra gada laikā): palielinātas likuma...

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vebinārā “Kā zaļais kurss mainīs darba vidi un darbinieku prasmes?” uzņēmējus informēja arī par tuvākajos gados gaidāmajiem jaunajiem ziņošanas pienākumiem, aktualitātēm nefinanšu (ilgtspējas) ziņošanā, kā arī par nefinanšu ziņošanas nosacījumiem attiecībā uz darba vidi. Tuvākajos gados pakāpeniski stāsies spēkā jaunas nefinanšu jeb ilgtspējas ziņošanas prasības. Līdz šim nefinanšu ziņošana bija daļēji brīvprātīga, taču tagad tā būs obligāta uzņēmumiem, kuri izpilda noteiktus kritērijus, piemēram, apgrozījums, aktīvi, darbinieku skaits. Jau nākamgad aptuveni desmit Latvijas lielajiem uzņēmumiem būs jāveido gada pārskati par 2024. gadu atbilstoši Korporatīvās ziņošanas ilgtspējas direktīvai, vēl pēc gada tas būs jādara aptuveni 200 uzņēmumiem. Būtiski, ka ilgtspējas ziņojumam turpmāk būs daudz precīzāka forma, tas būs daļa no uzņēmuma gada pārskata un saturēs izmērāmus, salīdzināmus datus vides, sociālajos un pārvaldības aspektos, kas iesniedzami mašīnlasāmā formātā, LDDK organizētajā vebinārā uzsvēra audita un profesionālo konsultāciju uzņēmuma KPMG ESG un ilgtspējas konsultāciju pakalpojumu vadītāja Ilze Garoza. Ar ekspertes pārskatu par...

No 1.oktobra spēkā ir Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Civilprocesa likumā, kas maina ieturējumu apmēru no parādnieku darba algas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem. Lielākajā daļā parādu piedziņas lietu ieturējumi būtiski samazināsies, saglabājot personas rīcībā lielāku ienākumu daļu, nekā līdz šim. Ieturējuma apmēra samazināšanas mērķis ir veicināt parādnieku legālu nodarbinātību, kas ilgtermiņā nodrošinātu arī parādu atgūšanu. “Aptuveni katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām. Parādsaistības izveidojas pret valsti, privātajiem kreditoriem vai preču un pakalpojumu sniedzējiem. Līdzšinējais tiesiskais regulējums nemotivēja cilvēkus, kas grimst parādos, oficiāli saņemt vairāk par minimālo algu. Tas veicināja cilvēku vēlmi atbalstīt ēnu ekonomiku, vēloties saņemt atalgojumu “aploksnē”. Jaunais regulējums paredz, ka darba ņēmēju interesēs būs legalizēt visus ienākumus, kas ilgtermiņā arī palīdzēs uzlabot esošo parādnieku sociālās garantijas. Lai palīdzētu parādniekiem tikt laukā no šķietami bezcerīgās situācijas, ir nepieciešams vienkāršs parādu samaksas mehānisms, kas vienlaikus motivē atgriezties darba tirgū, saņemt legālus ienākumus un ļauj tikt vaļā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošana nerezidenta algota darba ienākumam". Tajā skaidrots, ka darba devējs nerezidentam nepiemēro neapliekamo minimumu un atvieglojumus, taču, ja nerezidents ir citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts rezidents un Latvijā guvis vairāk nekā 75% no saviem kopējiem ienākumiem, tad, iesniedzot deklarāciju, nerezidents ir tiesīgs piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumus. Tāpat ir skaidrots, kā šādās situācijās tiek piemērotas nodokļu konvencijas. Ja nerezidents ir uzskatāms par rezidentu valstī, ar kuru Latvija ir noslēgusi nodokļu konvenciju, tad ir iespējams piemērot nodokļu konvencijā noteikto nodokļa maksāšanas kārtību. Saskaņā ar konkrētās nodokļu konvencijas noteikumiem Latvijas darba devēja darbinieka (nerezidenta) algota darba ienākums ir atbrīvojams no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanas Latvijā, ja algotais darbs tiek veikts ārpus Latvijas. Ja ārvalsts darba devēja darbinieks (nerezidents) veic darbu Latvijā, tad saskaņā ar nodokļu konvencijas noteikumiem nodoklis Latvijā nebūtu piemērojams tikai tad, ja vienlaicīgi izpildās šādi...

Saeima 26. septembrī gala lasījumā pieņēma grozījumus Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, kura regulējumā koriģētas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (GPKGPL) noteiktās mikrosabiedrību, mazo, vidējo un lielo sabiedrību lielumu kritēriju robežvērtības (bilances kopsumma un neto apgrozījums). Saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 2013/34/ES grozījumu pārņemšanu, tās tiek palielinātas par 25%. GPKGPL noteiktās mikrosabiedrību, mazo, vidējo un lielo sabiedrību lielumu kritēriju robežvērtības Uzņēmuma kategorija (atbilst vismaz diviem no trijiem kritērijiem divus gadus pēc kārtas) Spēkā esošie sabiedrību lieluma kritēriju robežvērtības Jaunās sabiedrību lieluma kritēriju robežvērtības Mikrosabiedrība bilances kopsumma 350 tūkst. eiro;vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 50. Vidēja sabiedrība bilances kopsumma — 20 milj. eiro; neto apgrozījums — 40 milj. eiro; vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250. bilances kopsumma – 25 milj. eiro; neto apgrozījums — 50 milj. eiro; vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250. Liela sabiedrība Sabiedrība, kura bilances datumā pārsniedz vismaz divas no trim vidējas...

Saeima 26. septembrī pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Grozījumi ir nepieciešami, lai precizētu, kā Eiropas Savienības sankcijas darbojas iepretim Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) sankcijām un paātrinātu to pārņemšanu, it īpaši attiecībā uz tām, kas vērstas cīņai pret terorismu un tā finansēšanu, atbildot uz deputātu jautājumiem, iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgās Ārlietu komisijas sēdē pauda likumprojekta autori. Izmaiņas arīdzan vienādo nacionālo regulējumu ar Eiropas Savienības un ANO pieņemto terminoloģiju. Tāpat grozījumi noteic tiesības Finanšu izlūkošanas dienestam – Latvijas kompetentajai iestādei starptautisko un nacionālo sankciju ieviešanas jautājumos – izdot vispārīgo administratīvo aktu izņēmumu piemērošanā sankciju izpildē. Tas nepieciešams, lai pret Krieviju un Baltkrieviju vērsto starptautisko sankciju ietekmē neciestu personas, pret kurām tās nav vērstas, minēts likumprojekta anotācijā. Finanšu izlūkošanas dienestam paredzētas arī tiesības pieprasīt un saņemt tā funkciju izpildei nepieciešamo informāciju no ikvienas personas, kurai ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas. Izmaiņas...

Lai nodrošinātu publiski pieejamu un salīdzināmu informāciju un izprastu uzņēmuma darbības ietekmi uz tādiem ilgtspējas jautājumiem kā vide, sociālā joma, cilvēktiesības un pārvaldības faktori un informāciju, Saeimā 26. septembrī otrajā steidzamajā lasījumā pieņemts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums. Vienlaikus veikti grozījumi arī vairākos saistītajos likumos, kuros pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasības. Regulējums ir saistīts ar Eiropas Savienības (ES) Zaļo kursu. Likums stājas spēkā 14 dienas pēc tā izsludināšanas. Jaunais regulējums paredz uzņēmumam pienākumu sagatavot ilgtspējas ziņojumu un konsolidēto ilgtspējas ziņojumu kā daļu no uzņēmuma gada pārskata, kas jāiekļauj uzņēmuma vadības ziņojumā. Ilgtspējas ziņojumu sagatavo saskaņā ar ES ilgtspējas ziņošanas standartiem. Tāpat uzņēmumam jāsagatavo vadības ziņojums vienotā elektroniskā ziņošanas formātā (ESEF), kā arī jāpiesaista zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība ilgtspējas ziņojuma un konsolidēto ilgtspējas ziņojuma pārbaudei, lai revidents sniegtu apliecinājumu par ziņojuma atbilstību šā likuma prasībām, tostarp atbilstību ES ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem un prasībām par ziņošanas...

Otrdien, 24. septembrī, Ministru kabinets (MK) izskatīja grozījumus Grāmatvedības likumā, kas paredz noteikt regulējumu strukturētu elektronisko rēķinu noformēšanai. Sākot ar 2025. gada 1. janvāri, budžeta iestādēm savstarpēji un uzņēmumiem, kuri sadarbojas ar budžeta iestādēm, izsniedzot attaisnojuma dokumentu (rēķinu) samaksāšanai par precēm un pakalpojumiem, tas būs jānoformē kā strukturēts elektroniskais rēķins. Savukārt, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, šī prasība attiecināma uz visiem uzņēmumiem, izsniedzot rēķinu samaksāšanai citam uzņēmumam. Jāatzīmē, ka fiziskai personai, kas nav saimnieciskās darbības veicēja, nav saistošas Grāmatvedības likuma prasības. Līdz ar to uzņēmumam – pakalpojuma sniedzējam vai preces nosūtītājam – nav pienākuma izsniegt fiziskai personai rēķinu noformētu kā strukturētu elektronisko rēķinu. Likumprojektā ir arī paredzēts, ka tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kuros paredzēts noteikt elektroniskos nosūtīšanas veidus (kanālus). Tāpat paredzēts, ka strukturētu elektronisko rēķinu dati būs iesniedzami Valsts ieņēmumu dienestā, sākot no 2026. gada 1. janvāra. Ar grozījumiem ir noteikti arī atbrīvojumi, kādos gadījumos var atkāpties no noteiktās obligātās...

Latvijas Banka ir izdevusi jaunus noteikumus, kas paredz finanšu tirgus dalībnieku klientu riska noteikšanas, klientu izpētes, klientu padziļinātas izpētes un informācijas tehnoloģiju risinājumu nodrošināšanas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju risku pārvaldības jomā. Jaunie noteikumi mazinās normatīvo slogu, jo tajos integrētas trīs iepriekš atsevišķos noteikumos ietvertās prasības. Turklāt noteikumos atsevišķas izpētes prasības vienkāršotas, sniedzot iespēju finanšu tirgus dalībniekiem plašāk izmantot uz risku izvērtējumu balstītu pieeju un individuāli noteikt piemērotus klientu izpētes pasākumus un termiņus. Noteikumi paredz vispārīgus principus, kas finanšu tirgus dalībniekiem jāņem vērā, nosakot klienta risku, un izpētes pasākumus, kas ir tieši atkarīgi no klientam piemītošā riska. Noteikumi paredz, ka, ievērojot tajos noteiktos pamatprincipus, padziļinātās izpētes termiņu varēs noteikt paši finanšu tirgus dalībnieki. Noteikumi vairs neparedz pazīmes savstarpēji saistītu klientu grupas noteikšanai, bet ietver vispārēju prasību klienta padziļinātās izpētes ietvaros, kad konstatēts paaugstināts risks, izvērtēt, vai klients un tā darījumi ir saistīti ar citiem tā...