Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

GRĀMATVEDĪBA

Kā uzskaitīt un pamatot pētniecības un attīstības izmaksas?
Kā uzskaitīt un pamatot pētniecības un attīstības izmaksas?
Pētniecība un attīstība (P&A) uzņēmumos ir vērsta uz zināšanu pilnveidošanu. Šo procesu rezultātā var rasties gan materiāli, gan nemateriāli aktīvi. Piemēram, izstrādājot jaunu produktu, var tikt radīts prototips – taustāms, fizisks elements. Par to, kas jāņem vērā, lai pareizi uzskaitītu P&A izmaksas, Bilances Akadēmijas seminārā informējusi Baiba Apine, zvērināta revidente, SIA Sandra Dzerele un Partneris partnere. Grāmatvedības uzskaitē pētniecības un attīstības izmaksas var uzrādīt divējādi: Kā nemateriālos aktīvus, ja tie atbilst kapitalizācijas kritērijiem un tiek iekļauti ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā. Kā pārskata perioda izmaksas, ja tās tiek tieši attiecinātas uz konkrēto pārskata gadu. Svarīgi saprast, kādas izmaksas (saskaņā ar to ekonomisko būtību) vispār drīkst klasificēt kā pētniecības un attīstības izdevumus, norāda B. Apine. Viens no galvenajiem aspektiem ir personāla atalgojums – ja uzņēmuma darbinieki strādā pie jaunu produktu vai tehnoloģiju izstrādes, attiecīgā darba laika izmaksas var tikt pieskaitītas P&A izmaksām. Taču tas nenozīmē, ka visu...
Līdz marta beigām politiskajām organizācijām jāiesniedz gada pārskati
Līdz marta beigām politiskajām organizācijām jāiesniedz gada pārskati
Latvijā reģistrētajām 62 politiskajām partijām un to apvienībām līdz 31. martam jāiesniedz to finansiālās darbības pārskati par 2024. gadu. Gada pārskati jāiesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Elektronisko datu ievades sistēmā (EDIS). Politisko partiju un to apvienību gada pārskatu iesniegšanas kārtību nosaka Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums. Gada pārskats sastāv no bilances, ieņēmumu un izdevumu pārskata, naudas plūsmas pārskata un ziņojuma. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, iesniedzot gada pārskatu, tam jāpievieno informācija par vairākām pozīcijām, tostarp par iestāšanās naudu un biedru naudu, dāvinājumiem biedrībām un nodibinājumiem vai to organizēto pasākumu nodrošināšanai, par brīvprātīgo darbu u.c. Ja politiskās organizācijas līdzekļu apgrozījums kalendārajā gadā ir bijis lielāks par desmit minimālajām mēnešalgām, proti, 7000 eiro, tās attiecīgā gada finansiālo un saimniecisko darbību revidē zvērināts revidents. Revidenta atzinums jāpievieno gada pārskatam, kuru iesniedz KNAB. Tām politiskajām organizācijām, kurām piešķirts valsts budžeta finansējums, gada pārskatam jāpievieno pārskats par valsts budžeta finansējuma izlietojumu. Šajā pārskata pozīcijā...
Lidostas muitas kontroles punktam būs jauna atrašanās vieta
Lidostas muitas kontroles punktam būs jauna atrašanās vieta
Šogad jūnijā plānots mainīt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes Lidostas muitas kontroles punkta (MKP, kods – 0240) atrašanās vietu. Pašlaik Lidostas MKP atrodas Ziemeļu ielā 16, Mārupes novadā, bet nākotnē tas atradīsies Mazajā Gramzdas ielā 9b, Mārupes novadā, informē VID. Lidostas MKP jaunajā adresē nav plānots nodrošināt stāvvietu kravas transportlīdzekļiem, ar kuriem tiek veikti kravu pārvadājumi muitas procedūru ietvaros, līdz ar to mainīsies muitošanai pakļauto preču uzrādīšanas vieta. Tranzīta un eksporta procedūru uzsākšana un noslēgšana turpmāk būs iespējama Lidostas MKP uzraudzībā esošajos uzņēmumos – muitas noliktavās un pagaidu uzglabāšanas vietās, kur krava tiks novietota vai no kuras tā tiks izvesta, kā arī eksporta uzsākšanai saskaņotajās vietās, ja uzņēmums saņēmis atbilstošo atļauju. VID atgādina, ka izlaist preces tranzīta procedūrai elektroniski, neuzrādot tās nosūtītāja muitas iestādē, var uzņēmums, kas saņēmis atļauju izmantot atzītā nosūtītāja statusu. Savukārt tiesības patstāvīgi pabeigt tranzīta procedūru, neuzrādot preces galamērķa muitas iestādē, uzņēmumam sniedz atļauja izmantot atzītā saņēmēja...
No kādām kļūdām uzmanīties, aizpildot sabiedriskā labuma organizācijas vadības ziņojumu?
No kādām kļūdām uzmanīties, aizpildot sabiedriskā labuma organizācijas vadības ziņojumu?
Vadības ziņojumā jāsniedz informācija, ja organizācijai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis pareizo aizpildīšanas prakšu, kā arī biežāk pieļauto kļūdu aprakstu. Darbības mērķis Jānorāda ar Valsts ieņēmumu dienesta vai Finanšu ministrijas lēmumu piešķirtā joma vai jomas un statūtos noteiktais sabiedriskā labuma darbības mērķis. Jānorāda statūtos noteikto sabiedriskā labuma darbības mērķi. Kļūda: Norādīta joma, kas nav piešķirta. Mērķa grupas un aktivitātes: • Jānorāda mērķa grupa vai grupas, uz kurām vērstas aktivitātes. • Jānorāda mērķa grupām adresētie konkrētie projekti, pasākumi un citas aktivitātes, ne vairāk kā piecus nozīmīgus projektus ar īsu aprakstu, norises laiku un vietu, bet pārējos projektus tikai uzskaitot. • Kļūda: Nav sniegts konkrētā pasākuma apraksts, laiks, vieta un dalībnieku skaits. Darbības rezultāti un sasniegumi: • Jānorāda darbības rezultāti vai sasniegumi attiecībā uz mērķa grupu vai sabiedriskā labuma darbības jomā, kā arī konkrētā projekta, pasākuma vai citas aktivitātes sasniegtie rezultāti, ietekme un nefinanšu rādītāji. • Kļūda: Nav...
Kāda informācija sniedzama sabiedriskā labuma organizāciju “Vadības ziņojumā”?
Kāda informācija sniedzama sabiedriskā labuma organizāciju “Vadības ziņojumā”?
Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis materiālu "Gada pārskata sastāvdaļas "Vadības ziņojums" aizpildīšana un sabiedriskā labuma organizāciju biežāk pieļautās neatbilstības gada pārskatos". Sagatavojot gada pārskatu, jāņem vērā, ka ir izdoti Ministru kabineta 2025. gada 28. noteikumi Nr. 70 "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 439 "Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā"", kas stājās spēkā 28. janvārī un kuri jaunā redakcijā izteica "Vadības ziņojuma" formu. Biedrību, nodibinājumu un reliģisko organizāciju sabiedriskā labuma darbības nosacījumus paredz Sabiedriskā labuma organizāciju likums. Atgādinām, ka sabiedriskā labuma organizācijai (SLO) un personām, kuras ziedo SLO, ir tiesības saņemt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus. Nevalstiskajām organizācijām, kurām piešķirts SLO statuss, jāizlieto savi ienākumi darbībām, kurām nav komerciāla rakstura, izņemot, ja tai ir tiesības Sociālā uzņēmuma likumā noteiktajā kārtībā dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA), kurai piešķirams sociālā uzņēmuma statuss, un bez atlīdzības tai tiek nodota ziedotā manta vai finanšu...
Gaidāmas izmaiņas ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanā par autotransporta un dzelzceļa kravām
Gaidāmas izmaiņas ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanā par autotransporta un dzelzceļa kravām
Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka kopā ar Eiropas Komisiju turpina ieviest Importa kontroles sistēmu 2, kas pakāpeniski aizvieto nacionālo Importa kontroles sistēmu 1. 2025. gada 1. aprīlī stāsies spēkā regulējums, kas paredz, ka ievešanas kopsavilkuma deklarācija par kravām, kas ievedamas Eiropas Savienībā (ES) ar dzelzceļa un autotransportu (tajā skaitā par precēm pasta sūtījumos, ko pārvadā šajos transportlīdzekļos), jāiesniedz Eiropas Komisijas Importa kontroles sistēmas 2 Kopīgajā komersanta saskarnē (ICS2 STI/STP). To nosaka Komisijas 2023. gada 15. decembra Īstenošanas lēmums (ES) 2023/2879, ar ko izveido darba programmu par Savienības Muitas kodeksā paredzēto elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu. Lai atvieglotu iesaistītajām pusēm pāreju uz jaunu sistēmu, komersanti (deklarētāji un pārvadātāji) var lūgt muitas dienestam pārejas posmu ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanas uzsākšanai Importa kontroles sistēmā 2. Jāņem vērā, ka pārejas posms nevar būt ilgāks par 2025. gada 1. septembri. Komersantiem, kuri vēlas izmantot pārejas posmu, lai veiktu sagatavošanas darbus jaunās sistēmas izmantošanai, ir...
FID skaidro par sankcijām pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšanu
FID skaidro par sankcijām pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšanu
Ņemot vērā, ka ierobežojumi, ko paredz mērķētas finanšu sankcijas, jāpiemēro ne tikai tieši sankciju sarakstā iekļautām personām, bet arī attiecībā uz citām personām, kas ir sankciju sarakstā iekļautu personu īpašumā vai kontrolē, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) publicējis skaidrojumu “Sankcijām pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšana”. Praksē tieši kontroles elementa novērtēšana ir viens no sarežģītākajiem mērķētu finanšu sankciju izpildes aspektiem, un papildu neskaidrības var radīt situācijas, kurās iespējamo kontroli īsteno sankcijām pakļauta valsts amatpersona, jo īpaši tādās valsts pārvaldes sistēmās kā Krievijā un Baltkrievijā. FID atgādina, ka kritērijs, kas jāņem vērā, izvērtējot, vai juridiska persona atrodas sankciju sarakstā iekļautas personas īpašumā, ir tas, vai šai personai pieder 50% vai vairāk no juridiskās personas īpašumtiesībām vai tā ir tās daļu kontrolpaketes īpašnieks. Ja šis kritērijs ir izpildīts, tad tiek uzskatīts, ka juridiskā persona vai vienība atrodas citas personas vai vienības īpašumā. Tas nozīmē, ka pirms sadarbības uzsākšanas nepieciešams pārbaudīt, vai sadarbības partneris nav saistīts ar...
Kādas būtiskas izmaiņas plānotas Revīzijas pakalpojumu likumā?
Kādas būtiskas izmaiņas plānotas Revīzijas pakalpojumu likumā?
Ministru kabineta 25. februāra sēdē izskatītais likumprojekts "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā" paredz ievērojamas izmaiņas, kuru mērķis ir pilnveidot un precizēt spēkā esošās Revīzijas pakalpojumu likuma normas, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem un uzlabotu revīzijas pakalpojumu kvalitāti un uzraudzību Latvijā. Šīs izmaiņas skar vairākus būtiskus aspektus, tostarp zvērinātu revidentu profesionālo darbību, tās uzraudzību, sabiedriskas nozīmes struktūru (SNS) definīciju, SNS revīzijas komiteju izveidošanas prasības un uzraudzību, kā arī sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanu. SNS definīcijas precizēšana un paplašināšana Likumprojekts paredz pārskatīt SNS definīciju, lai noteiktu, vai tajā nav iekļaujami vēl citi subjekti, piemēram, uzņēmumi, kuriem ir ievērojama sabiedriska nozīme to uzņēmējdarbības rakstura, apjoma vai darbinieku skaita dēļ. Šis solis ir saskaņā ar Revīzijas direktīvas 2.panta 13.punkta "d" apakšpunktu, kas paredz dalībvalstīm iespēju noteikt par SNS arī citas struktūras, kas nav uzskaitītas direktīvā. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2020. gadā veica izvērtējumu, lai identificētu subjektus, kuri būtu iekļaujami finanšu institūcijas definīcijā....
Kad noteikti jāreģistrējas PVN reģistrā, sniedzot vai saņemot elektroniskus pakalpojumus no citām valstīm?
Kad noteikti jāreģistrējas PVN reģistrā, sniedzot vai saņemot elektroniskus pakalpojumus no citām valstīm?
Lai pareizi izprastu tiešsaistes pakalpojumu komersantu reģistrācijas nepieciešamību PVN maksātāju sarakstā, ir būtiski iedziļināties Pievienotās vērtības nodokļa likuma pantos un izprast, kā tiek noteikta pakalpojumu sniegšanas vieta, kā arī izvērtēt elektroniski sniegtu pakalpojumu specifiku. Skaidrojums meklējams Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sagatavotajā materiālā. Nodokļa maksātājs nevar izvairīties no reģistrācijas VID PVN maksātāju reģistrā, ja tas saņem vai sniedz pakalpojumus no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts personas, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē (Latvijā), un pakalpojuma sniegšanas vieta tiek noteikta saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19. panta pirmo daļu. Lai pārliecinātos, pēc kura PVN likuma panta nosakāma konkrētā pakalpojuma sniegšanas vieta, ir jāiepazīstas ar PVN likuma 20.–30. pantu. Ja pakalpojums nav minēts šajos pantos vai neatbilst to nosacījumiem, tad piemēro 19. pantu. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 20.–30. pantā nav īpaši atrunāts, kā nosakāma elektroniski sniegtu pakalpojumu sniegšanas vieta, ja to saņēmējs ir citas dalībvalsts reģistrēts vai nereģistrēts nodokļa maksātājs, tādēļ attiecībā uz...
Kā uzņēmēji izprot un kādi ir izaicinājumi sankciju ievērošanā?
Kā uzņēmēji izprot un kādi ir izaicinājumi sankciju ievērošanā?
Lai noskaidrotu sabiedrības viedokli un nodrošinātu vienveidīgu un efektīvu sankciju izpildi Latvijā, kā arī īstenotu piemērotākos atbalsta pasākumus Latvijas uzņēmējiem, Finanšu izlūkošanas dienests kā nacionālā kompetentā institūcija starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jautājumos iniciēja sabiedriskās domas aptauju. 2024. gada nogalē veiktā aptauja par uzņēmēju izpratni un izaicinājumiem sankciju atbilstības nodrošināšanā atklāja, ka 79% uzņēmumu apzinās sankciju ierobežojumus. Analizējot rezultātus pa uzņēmumu grupām, secināts, ka sankciju ietekmi biežāk izprot un nepieciešamos atbilstības procesus ievieš lielāki uzņēmumi – tie, kuru darbinieku skaits pārsniedz 20, kā arī uzņēmumi ar apgrozījumu virs 3 miljoniem eiro. Tāpat augstāka izpratne un atbilstības nodrošināšanas prakse novērojama Rīgā reģistrētajos uzņēmumos. Savukārt mazāku uzņēmumu (10 līdz 19 darbinieki) ar apgrozījumu līdz 1 miljonam eiro vērtējumā nepieciešamība ieviest specifiskus procesus sankciju ievērošanai ir mazāk aktuāla. Aptaujas rezultāti atklāj augošo izpratni par sankciju ierobežojumiem uzņēmējdarbībā, gan arī norāda uz nepieciešamību turpināt izglītojošos pasākumus, īpaši mazāko uzņēmumu vidū, lai nodrošinātu vienotu un efektīvu sankciju...
1.martā mainīsies akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholisko dzērienu veidiem. Kas jādara tirgotājiem?
1.martā mainīsies akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholisko dzērienu veidiem. Kas jādara tirgotājiem?
2025. gada 1. martā mainās akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholisko dzērienu veidiem. Līdz ar to nepieciešams veikt alkoholisko dzērienu inventarizāciju un akcīzes nodokļa starpības summas aprēķināšanu, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID). Uzskaitē esošo alkoholisko dzērienu krājumu inventarizācija saistībā ar akcīzes nodokļa likmju maiņu jāveic visām personām, kam ir spēkā esoša speciālā atļauja (licence): reģistrēta saņēmēja darbībai, ja speciālās atļaujas (licences) darbības ietvaros atļautas darbības ar alkoholiskajiem dzērieniem; alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai; alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai; alus mazumtirdzniecībai. Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa marku krājumu inventarizācija saistībā ar akcīzes nodokļa likmju maiņu jāveic apstiprinātam noliktavas turētājam, ja pēc stāvokļa 2025. gada 1. martā apstiprināta noliktavas turētāja uzskaitē ir akcīzes nodokļa markas, par kurām akcīzes nodoklis samaksāts kādā no iepriekšējiem taksācijas periodiem. Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa marku krājumu inventarizācija nav jāveic, ja par akcīzes nodokļa markām akcīzes nodoklis nav samaksāts līdz 2025. gada 1. martam, kā arī ja tās ir atdotas VID glabāšanā līdz to identificēšanai. Kā...
Līdz 1. aprīlim VID jāiesniedz valsts amatpersonas kārtējā gada deklarācija par 2024. gadu
Līdz 1. aprīlim VID jāiesniedz valsts amatpersonas kārtējā gada deklarācija par 2024. gadu
Līdz 2025. gada 1. aprīlim valsts amatpersonām ir jāiesniedz valsts amatpersonas kārtējā gada deklarācija par 2024. gadu. Deklarācijas jāiesniedz elektroniski, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Kārtējā gada deklarācija par 2024. gadu jāiesniedz 54 675 valsts amatpersonām. Lai atvieglotu deklarācijas aizpildīšanu, ir pilnveidota EDS dokumenta ievadforma un tie deklarācijas punkti, par kuriem informācija jau ir VID rīcībā, aizpildās automātiski. Savukārt valsts amatpersonai VID atlasītā informācija ir jāpārbauda un, ja nepieciešams, jāprecizē un jāpapildina. EDS ir iestrādāts daudzpusīgs agrīnās brīdināšanas mehānisms, deklarācijas veidlapas papildinot ar informatīviem brīdinājumiem par nepieciešamību pievērst uzmanību ievadītajiem datiem. Tas palīdz valsts amatpersonām pareizi aizpildīt valsts amatpersonas deklarāciju, izvairīties no deklarācijā pieļautajām pārrakstīšanās kļūdām un minimizētu risku neievērot deklarācijas aizpildīšanas kārtības noteikumus. Papildus deklarācijas aizpildīšanas uzlabošanai EDS pie katra deklarācijas punkta ir iestrādāta saite uz konkrēto metodiskā materiāla sadaļu. Tas palīdzēs valsts amatpersonām ātri piekļūt metodiskajā materiālā sniegtajai informācijai. Valsts amatpersonas deklarācijā ir punkts “Cita informācija”,...
Izmaiņas galvojuma izmantošanā citas personas muitas maksājuma parāda nodrošināšanai
Izmaiņas galvojuma izmantošanā citas personas muitas maksājuma parāda nodrošināšanai
No 2025. gada 25. marta tiks mainīta līdz šim piemērotā prakse attiecībā uz vispārējā un vienreizējā galvojuma izmantošanu citas personas muitas maksājuma parāda nodrošināšanai, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Tādēļ VID Muitas pārvalde aicina gan galviniekus, gan galvojuma ņēmējus un pārstāvības pakalpojumu sniedzējus pārskatīt galvojumu tvērumu un nepieciešamības gadījumā līdz 2025. gada 11. martam Eiropas Komisijas Lēmumu pārvaldības sistēmā iesniegt grozījumus vispārējā galvojuma atļaujā, sniedzot galvinieka apstiprinātu dokumentu, kurā norādīta atļauja galvojuma izmantošanai citas personas saistību nodrošināšanai. Izmaiņas ir saistītas ar to, ka VID Muitas pārvalde ir vērtējusi Latvijas tiesu praksi kontekstā ar pastāvošo praksi vispārējā un vienreizējā galvojuma, kas sniegts kā galvinieka saistības, piemērošanā muitas maksājumu parāda nodrošināšanai gadījumos, kad galvojumu sniedz persona, kas nav parādnieks un par tādu nevar kļūt, (piemēram, pārstāvis, kas darbojas tiešajā pārstāvībā). Muitas dienesti pieprasa sniegt galvojumu parādniekam vai personai, kas var kļūt par parādnieku. Tie var arī atļaut, ka galvojumu sniedz persona, kas nav persona,...
Kā izmaksājama autoratlīdzība nerezidentam?
Kā izmaksājama autoratlīdzība nerezidentam?
Jautājums Paldies par rakstu "Kas šogad jāzina par autoratlīdzībai piemērojamiem nodokļiem?", būtu vēlams arī sniegt skaidrojumu par autoratlīdzības izmaksu nerezidentiem. Kino filmēšanas jomā bieži tiek piesaistīti aktieri. Atbilde Samaksa par intelektuālo īpašumu ir nerezidenta ar nodokli apliekamais ienākums Latvijā. Arī attiecībās uz nerezidentiem autortiesību un blakustiesību objektus un subjektus nosaka atbilstoši Autortiesību likumam, kā arī ievēro spēkā esošajās nodokļu konvencijās noteikto. 2025. gadā nerezidenta ienākumu no autoratlīdzības (honorāra) par zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu darbu radīšanu apliek ar nodokli ienākuma izmaksas brīdī, piemērojot 25,5% nodokļa likmi. Kā norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID), minēto nodokļa likmi piemēro ienākumam, no kura var tikt atskaitītas noteiktās attaisnoto izdevumu normas, kas saistītas ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu. Ja Latvijā uzņēmums izmaksā nerezidentam – fiziskajai personai – autoratlīdzību, personai ir tiesības no autoratlīdzības (honorāra) summas atskaitīt zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru...
Kas jāņem vērā, sniedzot VID paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām?
Kas jāņem vērā, sniedzot VID paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām?
Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir atjauninājis metodisko materiālu par paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām, kas ir pārskats par personai izmaksātajiem ienākumiem. Tas sniedz detalizētu informāciju par paziņojuma iesniegšanas termiņiem, aizpildīšanu un iesniegšanas kārtību VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Paziņojumu sagatavo un iesniedz ienākumu izmaksātājs, kas var būt komersants, individuālais uzņēmums, zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kooperatīvā sabiedrība, nerezidentu pastāvīgā pārstāvniecība, iestāde, organizācija, biedrība, nodibinājums vai fiziskā persona, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs. Paziņojums ir jāiesniedz par Latvijas rezidentu gūtajiem ienākumiem, izņemot Ukrainas civiliedzīvotāju darba algu. Paziņojuma iesniegšanas termiņi ir atkarīgi no ienākuma veida: • Apliekamajam ienākumam, no kura IIN ietur izmaksas brīdī, paziņojums jāiesniedz vienreiz mēnesī līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam. • Apliekamajam ienākumam, no kura IIN neietur izmaksas brīdī, un neapliekamajam ienākumam paziņojums jāiesniedz vienreiz gadā līdz nākamā gada 1. februārim. • Algota darba ienākumiem paziņojums jāiesniedz līdz nākamā gada 1. februārim, ja darba attiecības pastāvējušas līdz...