GRĀMATVEDĪBA

Ieguldījumu konts ir atbilstoši līgumam starp ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju un fizisko personu— konta īpašnieku — atvērts konts vai, ja katrai valūtai ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs atver atsevišķu kontu, vairāku kontu kopums, kurā esošie naudas līdzekļi un finanšu instrumenti tiek izmantoti darījumu veikšanai, informē Valsts ieņēmumu dienests. Ieguldījumu kontam var būt piesaistīts viens vai vairāki konta īpašnieka finanšu instrumentu un naudas līdzekļu uzskaites konti vai viens vai vairāki naudas līdzekļu konti termiņnoguldījumu darījumu norēķiniem. Ienākumam no ieguldījumu konta piemēro 20 % nodokļa likmi. Ienākumi no ieguldījumu konta uzrāda gada ienākuma deklarācijas D11 pielikumā “Taksācijas gadā gūtie ienākumi, kuriem nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumus”. Ieguldījumu konta statusa piešķiršana Ieguldījumu pakalpojumu sniedzējam vienlaikus jāatbilst šādiem nosacījumiem: • tā ir kredītiestāde, tās filiāle vai ārvalsts kredītiestādes filiāle vai komersants, kas atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam vai tam pielīdzināmam pakalpojumu sniedzēja rezidences valsts regulējumam ir saņēmis licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai; • tas ir Latvijas vai citas...

Atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktos* noteiktajam un Eiropas Komisijas skaidrojumiem Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka no 16. jūlija pulksten 00:01 personām ar Baltkrievijas Republikā reģistrētiem transportlīdzekļiem – vieglajām pasažieru automašīnām – liegts iebraukt Eiropas Savienībā (ES) caur Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas robežšķērsošanas vietām. Lai mazinātu sankciju apiešanas riskus, ES, apstiprinot 8. sankciju pakotni pret Baltkrieviju, lielā mērā ir salāgojusi Baltkrievijai noteiktās sankcijas ar Krievijai noteiktajām sankcijām. Tagad no Baltkrievijas ir aizliegts ievest tādas preces, kas ļauj Baltkrievijai dažādot ieņēmumu avotus, tādējādi ļaujot tai iesaistīties Krievijas agresijā pret Ukrainu, ja šo preču izcelsme ir Baltkrievijā vai ja tās tiek eksportētas no Baltkrievijas (Padomes 2024. gada 29. jūnija Regulas (ES) 2024/1865, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu, XXVII pielikumā uzskaitītās preces). Pielikumā ir iekļautas arī vieglās automašīnas. Lai nodrošinātu ES noteikto sankciju izpildi, no 2024. gada 16. jūlija...

Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2024. gada 4. jūlijā publicēta Komisijas 2024. gada 3. jūlija Īstenošanas regula (ES) 2024/1866, ar ko nosaka pagaidu kompensācijas maksājumu tādu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes jaunu akumulatoru baterijas elektrotransportlīdzekļu importam, kas paredzēti cilvēku pārvadāšanai (turpmāk – Regula (ES) 2024/1866). Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, ka ar šo regulu noteikts pagaidu kompensācijas maksājums tādu jaunu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes akumulatoru baterijas elektrotransportlīdzekļu importam, kuri galvenokārt paredzēti deviņu vai mazāk cilvēku (ieskaitot autovadītāju) pārvadāšanai, izņemot Regulā (ES) Nr. 168/2013 noteiktās L6 un L7 kategorijas transportlīdzekļus un motociklus, un kurus darbina (neatkarīgi no iekustināto riteņu skaita) tikai ar vienu vai vairākiem elektromotoriem, ieskaitot tos, kas aprīkoti ar iekšdedzes nobraucamā attāluma palielinātāju (palīgspēkiekārtu), un kurus patlaban klasificē ar Kombinētās nomenklatūras (KN) kodu un Eiropas Savienības kopējā muitas tarifa (TARIC) papildkodu 8703 80 10 10. Regula (ES) 2024/1866 stājās spēkā 2024. gada 5. jūlijā (to piemēro četrus mēnešus, līdz stāsies spēkā galīgie...

Valdība 2. jūlija izskatījusi Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumu Nr. 87 "Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs" grozījumus, kas nosaka naudas sodu ieņēmumu uzskaites kārtību valsts budžetā. Jau no 2021. gada, sekojot vēl krietni senākam (2013. gadā sniegtam) Valsts kontroles ieteikumam, Valsts ieņēmumu dienests piemēro uzkrāšanas principu tā administrēto valsts budžeta ieņēmumu grāmatvedības uzskaitē, bet, sākot ar 2023. gadu, uzskaite par nenodokļu ieņēmumiem valsts pamatbudžetā tiek veikta Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 87 "Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs" paredzētajā kārtībā. Tomēr šajos noteikumos bija paredzēts izņēmums, ka tie neattiecas uz valsts budžeta ieņēmumu no naudas sodiem uzskaiti. Likumdevēji lēmuši, ka turpmāk šo naudas sodu uzskaiti būs jāveic tāpat, kā tas notiek attiecībā uz pašvaldību ieņēmumiem no naudas sodiem, kurus MK noteikumi Nr. 87 paredz uzskaitīt zembilancē no dienas, kad budžeta iestādei rodas likumīgas tiesības iekasēt attiecīgo naudas sodu. Grozījumi arī paredz, ka, sākot ar 2025. gada 31. decembri,...

Turpinot apskatu par personas datu apstrādē norīkoto apstrādātāju lomu, Datu valsts inspekcija (DVI) skaidro par to, kādi tad ir apstrādātāja pienākumi un tiesības. Piemērs. Uzņēmējs veiksmīgi aizsācis savu trenažieru zāles biznesu, kuram jau ir pievienojies krietns klientu pulciņš. Viņš ir nolēmis noslēgt līgumu ar ārpakalpojumu grāmatvedības uzņēmumu “Grāmatvedis” darbam ar trenažieru zāles ārējām un iekšējām finansēm. “Grāmatvedim” ir tiesības piekļūt klientu un darbinieku personas datiem, kas nepieciešami viņu darba pienākumu izpildei, piemēram, algas aprēķināšanai, nodokļu atskaitēm un grāmatvedības uzskaitei. Tātad šajā situācijā uzņēmējs ir pārzinis, bet “Grāmatvedis”, kurš, pamatojoties uz noslēgto līgumu, veic personas datu apstrādi tā vārdā,- apstrādātājs. Uzņēmējs vērsās pie sava datu aizsardzības speciālista, lai noskaidrotu, kādas tad ir apstrādātāja tiesības un pienākumi. Speciālists ieteica ņemt vērā septiņas lietas. Apstrādes robežas Tātad – “Grāmatvedis” kā apstrādātājs uzticētos personas datus var apstrādāt tikai saskaņā ar uzņēmēja dotiem dokumentētiem norādījumiem. Norādījumi ietver, piemēram, pieļaujamu un nepieļaujamu personas datu apstrādi, konkrētas procedūras, kas...

Iedzīvotājiem, kam gada ienākumu deklarācija par 2023. gadu ir jāiesniedz obligāti un kuru kopējie ienākumi pagājušajā gadā pārsniedz 78 100 eiro, deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam ir jāiesniedz līdz šī gada 1. jūlijam (ieskaitot). Vairumam iedzīvotāju obligātās gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņš ik gadu ir 1. jūnijs. Tomēr daļai šis termiņš ir par mēnesi garāks, proti, 1. jūlijs. Tas atkarīgs no kopējiem ienākumiem pagājušajā gadā – tiem iedzīvotājiem, kam kopējie pagājušā gada ienākumi, kuriem piemēro progresīvo iedzīvotāja ienākuma nodokļa likmi, pārsniedza 78 100 eiro, un kuri atbilst arī citiem kritērijiem, gada ienākumu deklarācija jāiesniedz līdz šī gada 1. jūlijam. Obligāti gada ienākumu deklarācija par 2023. gadu līdz 1. jūlijam jāsniedz iedzīvotājiem, kuriem kopējie ienākumi 2023. gadā pārsniedza 78 100 eiro un: ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.), saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai gada...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Saeimā 2024. gada 18. jūnijā ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 40 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām" (turpmāk – noteikumi Nr. 40), kas stājās spēkā 22. jūnijā. Grozījumu mērķis ir saskaņot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijas iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību atbilstoši grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā saistībā ar iekšzemes nodokļa maksātāja reģistrācijas VID PVN maksātāju reģistrā robežvērtības skaitļa vērtības palielinājumu. Grozījumi noteikumos Nr. 40 veikti atbilstoši: Pievienotās vērtības nodokļa likuma 116. panta trešajai daļai, lai pilnveidotu regulējumu daļā par iekšzemes nodokļa maksātāja reģistrācijas PVN maksātāju reģistrā robežvērtības skaitļa vērtības palielinājumu; Saeimā 2023. gada 7. decembrī pieņemtajam likumam "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", kas stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī. Ņemot vērā, ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 59. panta pirmajā daļā ietvertā iekšzemes nodokļa maksātāja reģistrācijas VID PVN maksātāju reģistrā robežvērtība nākotnē var tikt mainīta un lai izslēgtu nepieciešamību pēc atbilstošu...

Saeima 20. jūnijā trešajā lasījumā atbalstījaTieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz iespēju vērst piedziņu samērīgā apmērā no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināmiem maksājumiem arī tad, ja tā nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēnešalgu. Saeimā ziņojot par likumprojektu, tika norādīts, ka, ceļot darba samaksas apmēru, valstī palielinās naudas līdzekļi, no kuriem ieturējumus aizliegts veikt, un tas daļai piedzinēju liedz izredzes jelkad atgūt vismaz daļu no summas, kas tiem pienākas saskaņā ar spēkā stājušos nolēmumu. Grozījumu mērķis ir līdzsvarot parādnieka tiesības saņemt lielāku savu darba samaksas daļu ar piedzinēja tiesībām uz nolēmuma reālu izpildīšanu. Ar grozījumiem plānots mainīt gan no darba ienākumiem veicamo ieturējumu aprēķināšanas modeli, gan ieturējuma apmēru. Veicot ieturējumus, parādniekam tiks saglabāta darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas un papildus par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu — līdzekļi 15% procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas, bet ne vairāk kā 50% no...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 18. jūnijā pirms virzības izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā atbalstījusi Uzņēmumu reģistra (UR) priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā”. Tie paredz uzlabot patieso labuma guvēju (PLG) pārbaudes procesu, ieviešot “iesniedz vienreiz” principu starp publisko un privāto sektoru. Iniciatīva ļaus mazināt administratīvo slogu uzņēmējiem un ikvienai citai juridiskajai personai situācijās, kad PLG pārbaudes veic kā UR, tā kredītiestādes, kā arī stiprina PLG pārbaudes un līdz ar to arī efektivizē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas procesu. Pašreizējais PLG pārbaužu regulējums nosaka, ka uzņēmēji, tostarp ārvalstu investori, reģistrējot uzņēmumu UR un atverot kontu kredītiestādē, vienus un tos pašus dokumentus sniedz divreiz – gan UR, gan kredītiestādē. Savukārt pārbaudes, ko veic publiskais un privātais sektors par uzņēmuma PLG, raugoties no klienta perspektīvas, savstarpēji pārklājas. Tāpēc UR un Tieslietu ministrijas ieskatā ir veicināma UR rīcībā esošās informācijas...

Atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem muitas jomā no šī gada 1. jūlija Automatizētajā importa sistēmā (AIS) tiks ieviesta jauna funkcionalitāte – centralizētā muitošana, precēm noformējot importa deklarāciju, informē Valsts ieņēmumu dienests. Centralizētā muitošana sniedz jaunas iespējas muitas klientiem pārskatīt savus biznesa procesus, optimizēt loģistikas plūsmas un attiecīgi arī izmaksas. Lai varētu izmantot jauno AIS funkcionalitāti, uzņēmējam jāsaņem Centralizētās muitošanas atļauja. Centralizētās muitošanas atļauju var piešķirt tikai atzītā uzņēmēja atļaujas “Muitas vienkāršojumi (AEOC)” turētājam. Juridiskā persona, kas saņēmusi Centralizētās muitošanas atļauju, importa deklarāciju varēs iesniegt tās valsts muitas iestādē, kurā veic uzņēmējdarbību, vienlaikus preces uzrādot citas dalībvalsts muitas iestādē. Savukārt muitas nodoklis būs jāmaksā tajā muitas iestādē, kurā iesniegta importa deklarācija. Lai saņemtu Centralizētās muitošanas atļauju, uzņēmējam jāiesniedz pieteikums Eiropas Savienības vienotajā Eiropas Muitas lēmumu sistēmā. Informācija par piekļuvi sistēmai un pieteikumu iesniegšanu ir pieejama VID tīmekļvietnē. "Bilances" abonēšanai - dažādas iespējas. Izvēlies sev izdevīgāko! Interesenti var izvēlēties, kā abonēt un lasīt BILANCI...

Grāmatvedības likumā noteikts, ka grāmatvedību iestādē kārto iestādes grāmatvedis vai ārpakalpojuma grāmatvedis. Tāpat Grāmatvedības likums atrunā iestādes vadītāja lomu un atbildību grāmatvedības procesā. Ņemot vērā Likuma par budžetu un finanšu vadību 23. panta otrajā daļā noteikto, iestādes, kurai grāmatvedību kārto Valsts kasē valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros, vadītāja pienākumi un atbildība daļēji tiek pārcelta uz vienoto pakalpojumu centru. Normatīvajos aktos, kas regulēs grāmatvedības kārtošanu Valsts kasē valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros, atsevišķos gadījumos tiks noteikts no Grāmatvedības likuma atšķirīgs regulējums, tādēļ, lai novērstu tiesību normu kolīziju, plānots veikt grozījumus Grāmatvedības likumā. Grāmatvedības likuma 17. pants tiek papildināts ar otro daļu šādā redakcijā: "Uz valsts budžeta iestādes un no budžeta nefinansētas iestādes vadītāju šā panta pirmās daļas prasības attiecas tiktāl, ciktāl Likumā par budžetu un finanšu vadību un uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos par grāmatvedības uzskaites kārtošanu valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros nav noteikts citādi." Minētais grozījums veikts, jo...

Turpinot darbu pie muitas informācijas sistēmu pilnveidošanas, 3.jūnijā tikusi ieviesta jauna Automatizētās eksporta sistēmas (AES) un Tranzīta kontroles sistēmas 2 (TKS2) versija, ziņo Valsts ieņēmumu dienests. AES veiktās tehniskās izmaiņas ievērojami atvieglos eksporta deklarācijas sagatavošanu, jo sistēma turpmāk nodrošinās šādas iespējas: kopēt ievadītos datus par vienu vai vairākām precēm, pievienot dokumentus visām precēm vienlaicīgi, automātiski aprēķināt preču statisko vērtību, automātiski aprēķināt un attēlot deklarācijā kopējo neto svaru. Eksporta deklarācijas izdruka ir papildināta ar pārvadājuma dokumentu datu grupu un preces bruto svaru. Tāpat jaunajā AES versijā ir iestrādātas papildu datu pārbaudes, lai mazinātu iespēju kļūdīties: noteikta “Deklarētāja” un “Eksportētāja” valsts piederības pārbaude atbilstoši Savienības Muitas kodeksam, lai pārliecinātos, vai tā ir ES reģistrēta persona, datu ievades obligātuma pārbaudes atbilstoši Latvijas valsts nacionālām prasībām, lai nebūtu iespēja atstāt tukšus datu laukus, kuriem jābūt aizpildītiem, atbilstošu procedūru un iepriekšējo procedūru kombināciju pārbaude, lai nebūtu iespējams norādīt neloģiskas kombinācijas, papildināts “Galamērķa valsts” klasifikators, lai nevarētu norādīt...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reformas uzraudzības padomes sēdē 30. maijā pārrunāta VID reformas norises gaita, aktualitātes un izstrādāto VID reformas likumprojektu paketes saskaņošanas rezultāti. Pašlaik reformas ievešana notiek atbilstoši grafikam, un 30. maijā ir noslēdzies VID reformas ietvaros izstrādāto sešu tiesību aktu projektu starpinstitūciju saskaņošanas process Tiesību aktu projektu (TAP) portālā. Padome nolēma atbalstīt likumprojektu paketes iesniegšanu valdībā. Ministru kabinetā iesniegti likumprojekti: Nodokļu un muitas policijas likums; Valsts ieņēmumu dienesta likums; Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”; Grozījumi Muitas likumā; Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas"; Grozījumi Kriminālprocesa likumā. VID reformas uzraudzības padome atbalstīja VID digitālās attīstības vadības komitejas darbības detalizēta regulējuma noteikšanu Valsts ieņēmumu dienesta likuma projektā, tai skaitā tās uzdevumus un regulējumu neatkarīgu Latvijas un ārvalstu ekspertu piesaistei. Komitejas uzdevums būs identificēt inovāciju iespējas VID digitālās transformācijas jomā, noteikt VID digitālās transformācijas prioritātes un virzienus atbilstoši tā stratēģiskajiem mērķiem, kā arī izvērtēt VID informācijas tehnoloģiju attīstības stratēģijas...

Ceturtdien, 30. maijā, Saeima trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā. Izmaiņas paredz, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi nepieaugs. Likuma grozījumi paredz, ka 2025. gadā tiks nošķirtas un būs spēkā divas kadastrālās vērtības - fiskālā un universālā. Fiskālā kadastrālā vērtība tiks izmantota nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, nodevu aprēķiniem, nomas maksas noteikšanai. Tā paliks līdzšinējā apmērā, balstoties uz 2012.gada tirgus datiem. Universālā kadastrālā vērtība nodrošinās patiesāku priekšstatu par īpašuma vērtību. To izmantos zemes likumiskās lietošanas maksas noteikšanai, grāmatvedībā un finanšu pārskatos. Universālā kadastrālā vērtība tiks noteikta, balstoties uz 2022.gada tirgus datiem. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere skaidro: “Ņemot vērā pieaugušo dzīves dārdzību, Tieslietu ministrija ir panākusi draudzīgāko risinājumu Latvijas ģimeņu budžetam – nošķirt divas kadastrālās vērtības. Latvijas iedzīvotāji var justies droši, ka nekustamā īpašuma nodoklis ne šogad, ne nākamgad nepieaugs līdz ar kadastrālo vērtību aktualizēšanu. Tiesiskā, demokrātiskā valstī iedzīvotājiem ir jābūt drošiem, ka esošā ekonomiskā situācija tiek...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis metodisko materiālu "Pārskats par aprēķināto dabas resursu nodokli", kurā sniegta informācija par aprēķināto dabas resursu nodokli (DRN) un tā sadalījumu maksājumiem valsts un pašvaldības pamatbudžetā. Pārskatu sagatavo DRN maksātājs un iesniedz VID vispārējā gadījumā līdz ceturksnim sekojošā mēneša 20. datumam. Ja nodokļa summa par visiem nodokļa objektiem kopā nepārsniedz 142,29 EUR, pārskatu iesniedz par kalendāro gadu līdz nākamā gada 20. janvārim.Tieši tāpat par kalendāro gadu iesniedz pārskatu par C kategorijas piesārņojumu. Savukārt par vienreiz lietojamiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem un plastmasu saturošiem zvejas rīkiem pārskats sniedzams par kalendāro gadu līdz nākamā gada 20. aprīlim, bet par pārstrādājamo un nepārstrādājamo plastmasas iepakojumu, kurš nav pārstrādāts vai reģenerēts (attiecas tikai uz apsaimniekotāju) pārskatu par kelendāro gadu iesniedz līdz nākamā gada 20. oktobrim. Lai sniegtu atbalstu uzņēmumiem, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) izveidota funkcionalitāte, kas, tuvojoties termiņam, aicina uzņēmumus iesniegt pārskatu. EDS ieraksti un paziņojumi izveidoti, pamatojoties uz uzņēmumu pārskatu iesniegšanas...