GRĀMATVEDĪBA

Saeima 26. septembrī pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Grozījumi ir nepieciešami, lai precizētu, kā Eiropas Savienības sankcijas darbojas iepretim Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) sankcijām un paātrinātu to pārņemšanu, it īpaši attiecībā uz tām, kas vērstas cīņai pret terorismu un tā finansēšanu, atbildot uz deputātu jautājumiem, iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgās Ārlietu komisijas sēdē pauda likumprojekta autori. Izmaiņas arīdzan vienādo nacionālo regulējumu ar Eiropas Savienības un ANO pieņemto terminoloģiju. Tāpat grozījumi noteic tiesības Finanšu izlūkošanas dienestam – Latvijas kompetentajai iestādei starptautisko un nacionālo sankciju ieviešanas jautājumos – izdot vispārīgo administratīvo aktu izņēmumu piemērošanā sankciju izpildē. Tas nepieciešams, lai pret Krieviju un Baltkrieviju vērsto starptautisko sankciju ietekmē neciestu personas, pret kurām tās nav vērstas, minēts likumprojekta anotācijā. Finanšu izlūkošanas dienestam paredzētas arī tiesības pieprasīt un saņemt tā funkciju izpildei nepieciešamo informāciju no ikvienas personas, kurai ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas. Izmaiņas...

Lai nodrošinātu publiski pieejamu un salīdzināmu informāciju un izprastu uzņēmuma darbības ietekmi uz tādiem ilgtspējas jautājumiem kā vide, sociālā joma, cilvēktiesības un pārvaldības faktori un informāciju, Saeimā 26. septembrī otrajā steidzamajā lasījumā pieņemts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums. Vienlaikus veikti grozījumi arī vairākos saistītajos likumos, kuros pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasības. Regulējums ir saistīts ar Eiropas Savienības (ES) Zaļo kursu. Likums stājas spēkā 14 dienas pēc tā izsludināšanas. Jaunais regulējums paredz uzņēmumam pienākumu sagatavot ilgtspējas ziņojumu un konsolidēto ilgtspējas ziņojumu kā daļu no uzņēmuma gada pārskata, kas jāiekļauj uzņēmuma vadības ziņojumā. Ilgtspējas ziņojumu sagatavo saskaņā ar ES ilgtspējas ziņošanas standartiem. Tāpat uzņēmumam jāsagatavo vadības ziņojums vienotā elektroniskā ziņošanas formātā (ESEF), kā arī jāpiesaista zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība ilgtspējas ziņojuma un konsolidēto ilgtspējas ziņojuma pārbaudei, lai revidents sniegtu apliecinājumu par ziņojuma atbilstību šā likuma prasībām, tostarp atbilstību ES ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem un prasībām par ziņošanas...

Otrdien, 24. septembrī, Ministru kabinets (MK) izskatīja grozījumus Grāmatvedības likumā, kas paredz noteikt regulējumu strukturētu elektronisko rēķinu noformēšanai. Sākot ar 2025. gada 1. janvāri, budžeta iestādēm savstarpēji un uzņēmumiem, kuri sadarbojas ar budžeta iestādēm, izsniedzot attaisnojuma dokumentu (rēķinu) samaksāšanai par precēm un pakalpojumiem, tas būs jānoformē kā strukturēts elektroniskais rēķins. Savukārt, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, šī prasība attiecināma uz visiem uzņēmumiem, izsniedzot rēķinu samaksāšanai citam uzņēmumam. Jāatzīmē, ka fiziskai personai, kas nav saimnieciskās darbības veicēja, nav saistošas Grāmatvedības likuma prasības. Līdz ar to uzņēmumam – pakalpojuma sniedzējam vai preces nosūtītājam – nav pienākuma izsniegt fiziskai personai rēķinu noformētu kā strukturētu elektronisko rēķinu. Likumprojektā ir arī paredzēts, ka tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kuros paredzēts noteikt elektroniskos nosūtīšanas veidus (kanālus). Tāpat paredzēts, ka strukturētu elektronisko rēķinu dati būs iesniedzami Valsts ieņēmumu dienestā, sākot no 2026. gada 1. janvāra. Ar grozījumiem ir noteikti arī atbrīvojumi, kādos gadījumos var atkāpties no noteiktās obligātās...

Latvijas Banka ir izdevusi jaunus noteikumus, kas paredz finanšu tirgus dalībnieku klientu riska noteikšanas, klientu izpētes, klientu padziļinātas izpētes un informācijas tehnoloģiju risinājumu nodrošināšanas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju risku pārvaldības jomā. Jaunie noteikumi mazinās normatīvo slogu, jo tajos integrētas trīs iepriekš atsevišķos noteikumos ietvertās prasības. Turklāt noteikumos atsevišķas izpētes prasības vienkāršotas, sniedzot iespēju finanšu tirgus dalībniekiem plašāk izmantot uz risku izvērtējumu balstītu pieeju un individuāli noteikt piemērotus klientu izpētes pasākumus un termiņus. Noteikumi paredz vispārīgus principus, kas finanšu tirgus dalībniekiem jāņem vērā, nosakot klienta risku, un izpētes pasākumus, kas ir tieši atkarīgi no klientam piemītošā riska. Noteikumi paredz, ka, ievērojot tajos noteiktos pamatprincipus, padziļinātās izpētes termiņu varēs noteikt paši finanšu tirgus dalībnieki. Noteikumi vairs neparedz pazīmes savstarpēji saistītu klientu grupas noteikšanai, bet ietver vispārēju prasību klienta padziļinātās izpētes ietvaros, kad konstatēts paaugstināts risks, izvērtēt, vai klients un tā darījumi ir saistīti ar citiem tā...

Nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā pārstāvniecība (filiāle) Latvijā visu nodokļu likumu piemērošanai uzskatāma par atsevišķu iekšzemes nodokļu maksātāju, tā septembrī aktualizētajā metodiskajā materiālā "Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana Latvijā reģistrētai pastāvīgajai pārstāvniecībai" atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID). Pastāvīgā pārstāvniecība, kura ir reģistrēta Latvijā – Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā vai VID – ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāja, un tai ir pienākums sniegt UIN deklarāciju un maksāt UIN saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu. Pastāvīgā pārstāvniecība ar tās darbību saistītos ieņēmumus un izdevumus un attiecīgi aktīvus un pasīvus UIN vajadzībām uzskaita nodalīti no nerezidenta, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir. Attiecībā uz pastāvīgās pārstāvniecības galveno uzņēmumu – nerezidentu, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, – darījumi UIN aprēķināšanai ir jāuzskaita un jānodala tā, it kā galvenais uzņēmums (nerezidents, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir) būtu ar pastāvīgo pārstāvniecību nesaistīts uzņēmums. Pastāvīgai pārstāvniecībai, kurai ir nodrošināta no nerezidenta atsevišķi nodalīta grāmatvedības uzskaite (t. sk. arī atsevišķā vai kopējā naudas...

Kultūras ministrija (KM) informē, ka ar valdības koalīcijas partneriem panākusi vienošanos vēl uz trim gadiem saglabāt līdzšinējo autoratlīdzības saņēmēju nodokļu nomaksas kārtību - autoriem nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, vienlaikus nodokļu nomaksu 25% likmes apmērā par viņu darbu veic ienākuma izmaksātājs. Normatīvajos aktos šis solis tiks fiksēts kā pārejas perioda pagarinājums vēl par trim gadiem. Sagaidāmi grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un ar to saistītajā likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu". “Autoratlīdzības ļauj tūkstošiem Latvijas radošo personību un mākslinieku saņemt atlīdzību par padarīto darbu vienkāršā veidā. Tādēļ Kultūras ministrija piedāvā turpināt līdzšinējo autoratlīdzību saņemšanas kārtību, kas paredz - arī tie radošie cilvēki, kas nebūs reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji, aizvien būs sociāli nodrošināti,” akcentē kultūras ministre Agnese Lāce. Lielākā daļa autoratlīdzības saņēmēju atalgojumu par savu radošo darbu saņem neregulāri un ierobežotā apmērā, līdztekus pamata ienākumiem, ko gūst citur - bieži vien darba tiesisko attiecību ietvaros. Šādām personām vispiemērotākais risinājums ir darba...

Ministru kabinets (MK) 3. septembrī izskatīja rīkojuma projektu "Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Finanšu dokumentu aprites digitalizācija, izveidojot centralizētu finanšu dokumentu maiņvietu" pases un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāna apstiprināšanu". Šī Atveseļošanas fonda projekta mērķis ir veidot centralizētu finanšu dokumentu maiņvietu attaisnojuma dokumentu jeb e-rēķinu elektroniskās aprites nodrošināšanai. Projekta īstenošana ļaus Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nodrošināt iespēju strukturētā formā saņemt e-rēķinu datus par iekšzemes darījumiem nodokļu maksātāju (Business to Business) segmentā. Paredzēts, ka nodokļu maksātāju B2B (Business to Business) segmentā obligātās iekšzemes e-rēķinu aprites nodrošināšanai tiks ieviests risinājums decentralizētai e-rēķinu apritei, izmantojot trīs elektroniskos nosūtīšanas veidus, un datu struktūrai tiks izmantots tikai Eiropas Savienības vienotais e-rēķiniem piemērojamais standarts un specifikāciju kopums. VID pārziņā esošajās datubāzēs tiks glabāta pilna e-rēķinu informācija tādā apmērā, kādā to nodrošinās konkrētā datu aprites kanāla pārzinis. VID datubāzē tiks saņemta e-rēķina informācija par katru darījumu atsevišķi. Datu analīzes vajadzībām VID apstrādās e-rēķinu datus, lai veiktu turpmāku datu...

Valdības sēdē 3. septembrī paredzēts izskatīt Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ietekmi uz ēnu ekonomikas komponentēm būvniecības nozarē”. Elektroniskās darba laika uzskaites sistēma (EDLUS) nodrošina būvobjektā pārredzamību nodarbināto darba laika reģistrācijā, veicina likumīgu nodarbinātību, kas samazina “aplokšņu algu” izmaksas risku, palielina uzņēmumu labprātīgu nodokļu saistību izpildi, tādējādi palielinot nodokļu ieņēmumus un nodarbināto iespējas saņemt sociālās garantijas, kā arī mazinot ēnu ekonomikas apjomu, ziņojumā uzsvērusi FM. Viens no EDLUS ieviešanas iemesliem ir apstāklis, ka grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšana jeb “aplokšņu alga” ir lielākā ēnu ekonomikas īpatsvara komponente būvniecībā. Savukārt otrā būtiskākā ēnu ekonomikas būvniecībā komponente ir darbinieku skaita neuzrādīšana. EDLUS nodrošina iespēju operatīvi iegūt informāciju par būvobjektā nodarbinātajām personām, to darba devēju un atrašanās objektā tiesisko pamatu. EDLUS dati tiek izmantoti, lai pārbaudītu, vai darbinieks ir strādājis objektā konkrētajā dienā, atsevišķos gadījumos – arī lai salīdzinātu darba devēja...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzēja ir pilnvarotā pārstāve saistībā ar 2023. gada 15. septembrī VID Muitas pārvaldes Latgales Muitas kontroles punktu (MKP) daļas Terehovas MKP veikto muitas fizisko kontroli, sastādīto muitas apskates aktu un 2023. gada 28. septembrī VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsākto kriminālprocesu par kravu pēc Krimināllikuma 84. panta pirmajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma pazīmēm, par Eiropas Savienības (ES) un citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju pārkāpšanu, t.i., par sankcijām pakļautas luksus preces izvešanu, pārkāpjot Padomes Regulu (ES) 2023/1214 (2023. gada 23. jūnijs), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, 3.h panta 2. punktā minēto aizliegumu, ko piemēro luksus precēm, ciktāl to vērtība pārsniedz 300 EUR par vienību. 2024. gada 19. aprīlī VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē tika pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, jo nav noticis noziedzīgs nodarījums un tika pieņemts lēmums...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis atbildes uz vairākiem jautājumiem par strukturētajiem e-rēķiniem. Sākot no 2025. gada 1. janvāra, uzņēmumam, izsniedzot attaisnojuma dokumentu (rēķinu) citam uzņēmumam, budžeta iestādei, preces vai pakalpojuma saņēmējam samaksāšanai, tas jānoformē kā strukturēts elektroniskais rēķins. Paredzētais e-rēķinu lietošanas obligātums nodokļu maksātāju B2G (Business to Government) segmentā strukturētā elektroniskā formā ir attiecināms arī uz G2B (Government to Business) un G2G (Government to Government) segmentu. Minētais attiecas ne tikai uz dalību publiskajos iepirkumos, bet arī uz citiem darījumiem. E-rēķinam jābūt XML formātā. E-rēķinu datu nodošana VID būs obligāta, sākot no 2026. gada 1. janvāra. Vai no 2026. gada apsaimniekotājam, kurš izsūtīs rēķinus dzīvokļu īpašniekiem (fiziskām personām) par komunālajiem pakalpojumiem, tie jāveido kā strukturēti e-rēķini XML formātā? Atbilde: obligāta e-rēķinu aprite ir paredzēta tikai starp B2G un B2B segmentiem, neietverot fiziskās personas, tādēļ rēķinus privātpersonām varēs turpināt izrakstīt ierastajos formātos. Vienlaikus noteiktās prasības neaizliegs sagatavot e-rēķinu strukturētā formātā arī fiziskajām personām,...

Finanšu ministrija (FM) publiskai apspriešanai laikā no 21. augusta līdz 4. septembrim nodevusi likumprojektu "Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”", kurš izstrādāts ar mērķi efektīvāk uzraudzīt skaidras naudas apriti un veicināt bezskaidras naudas izmantošanu darījumos. Grozījumi likumā paredz vairākas būtiskas izmaiņas, un tie ir sagatavoti, izpildot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.-2027.gadam iekļautos pasākumus. Likumprojekts ir iekļauts likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" pavadošo likumprojektu paketē. Tādējādi tā spēkā stāšanās paredzēt no 2025. gada 1. janvāra. Likumprojektā Ministru kabinetam tiek deleģēts noteikt gadījumus, kad Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektam ir pienākums iesniegt sliekšņa deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID), izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) saņemšanas un analīzes sistēmu. Šobrīd likumā "Par nodokļiem un nodevām" ir noteikts tikai viens konkrēts subjekts un gadījums, kad sliekšņa deklarācija, izmantojot FID Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmu, ir iesniedzama VID. Paredzēts, ka...

Valsts kontrole (VK) ir noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu (KSGP), kurā tika vērtēts arī iepriekš sniegto ieteikumu ieviešanas progress, tostarp – cik sekmīgi ir stiprināta zvērinātu revidentu neatkarība un objektivitāte, ierobežojot tiesības sniegt tā saucamos “nerevīziju pakalpojumus”. Revīzijā VK siegusi divus atzinumus: 1) par 2023. gada KSGP sagatavošanas pareizību; 2) par atbilstības jautājumu "Vai informācija par rezultātiem, kas sasniegti ar pārskata gadā izlietoto budžetu, ir izstrādāta, pieejama un uzraudzīta atbilstoši tiesību aktiem un labajai praksei". Lai gan Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir veicis uzlabojumus Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (MAIS), tostarp, nodrošinot svarīgu funkciju grāmatvedības kontu analītiskās uzskaites datu izgūšanai, tomēr tas nav bijis pietiekami, lai VK gūtu atbilstošus revīzijas pierādījumus par VID nodokļu pārskatā sniegto informāciju. No visas šajā pārskatā iekļautās informācijas pārliecību bija iespējams gūt tikai par vienu no pārskata posteņiem un arī ne pilnībā, norādījusi Ilze Bādere, VK padomes locekle. VID nodokļu pārskats Kopš 2021....

Noteikti būsiet jau pamanījuši, ka dokumentu pārvaldības jomā kopš šī gada 10. maija spēkā ir jauns normatīvais regulējums – Ministru kabineta (MK) 2024. gada 7. maija noteikumi Nr. 282 “Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi”. Tajos noteikta kārtība, kādā institūcija reģistrē un glabā saņemtos datu subjektu paziņojumus, kā tiek nodrošināta sasaiste ar institūcijas dokumentiem, kā arī tas, kādā kārtībā notiek informācijas apmaiņa starp institūcijām un Latvijas Nacionālo arhīvu. Kādas izmaiņas tajos ieviestas, salīdzinot ar iepriekš spēkā bijušajiem trim noteikumiem dokumentu pārvaldības jomā un kas nu zaudējuši spēku?* Kā tās ietekmē praktisko darbu dokumentu un arhīvu pārvaldībā? Kādas izmaiņas ieviestas papīra dokumentu arhivēšanā (arhīva lietu sakārtošana)? Kādi risinājumi ir piemērojami elektronisko dokumentu arhivēšanā? Kādi ir jaunumi saistībā ar dokumentu atlasi un to iznīcināšanu (papīra, elektronisko)? Atbildes uz šiem un citiem līdzīgiem jautājumiem uzzināsiet 23. augustā plkst. 10:00 – 12:00, piedaloties Mg. sc. admin. Ilgas Robežnieces vadītajā BILANCES AKADĒMIJAS vebinārā "Dokumentu un e-dokumentu izstrāde, saglabāšana...

Iespēju papildināt zināšanas finanšu grāmatvedībā piedāvā Lailas Kelmeres, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) un Ekonomikas un kultūras augstskolas (EKA) viesdocentes, Grāmatvedības un finanšu koledžas (GFK) docentes vadītie kursi. Kopumā 8 tiešraides nodarbībās interneta vidē mācību dalībniekiem būs iespēja sekot līdzi lektora vizuālajai un audio prezentācijai, kā arī rakstiski uzdot jautājumus un piedalīties diskusijā. Dalībnieki saņems savā e-pastā lektora sagatavotos izdales materiālus (pirms katras nodarbības) un nodarbības video ierakstu (3 darba dienu laikā pēc nodarbības norises). Nodarbības plānotas par šādiem tematiem: Pirmā nodarbība: Ilgtermiņa ieguldījumu novērtēšana un uzskaite (6 mācību stundas) Nemateriālie ieguldījumi: novērtēšana, atzīšana, uzskaite. Pamatlīdzekļi: uzskaites vispārīgie jautājumi, sākotnējās vērtības noteikšana, uzskaite un novērtēšana pēc sākotnējās vērtības noteikšanas, nolietojuma aprēķināšana ar dažādām metodēm, izslēgšana. Finanšu noma un operatīvā noma. Otrā nodarbība: Krājumi (4 mācību stundas) Krājumu uzskaites vispārīgie jautājumi, sākotnējās vērtības noteikšana. Krājumu uzskaites un krājumu pašizmaksas novērtēšanas metodes. Pašražoto krājumu uzskaite. Krājumu zudumi, zudumu normu noteikšana. Dāvanu kartes...

Ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) klientu neapmierinātību ar pastāvošo EDS paziņojumu kārtību, ka informatīvs paziņojums par EDS paziņoto dokumentu vai informāciju tiek nosūtīts uz EDS klienta uzrādīto e-pasta adresi un E-adresi (EDS klienti izsaka vēlmi saņemt dokumentus un informāciju gan tikai EDS, gan tikai E-adresē), vieni no izstrādātiem grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredz, ka turpmāk klienti varēs izvēlēties - saņemt paziņojumus tikai EDS, tikai E-adresē vai kā līdz šim. Likumprojekts paredz, ka tie EDS lietotāji, kuri vienlaikus ir arī E-adreses lietotāji, pēc noklusējuma saņems dokumentu un informāciju abos saziņas kanālos - EDS un E-adresē. Saziņas efektivitātei EDS lietotājam tiks nodrošināta iespēja izvēlēties vēlamāko dokumentu un informācijas saņemšanas veidu, t.i. izvēlēties vai: atstāt noklusējuma uzstādījumus; dokumentus un informāciju saņemt tikai EDS; informāciju par dokumenta un informācijas paziņošanu EDS saņemt arī EDS norādītajā e-pasta adresē. VID, attīstot EDS funkcionalitāti izstrādās un ieviesīs klientiem ērti lietojamu dokumentu un...