GRĀMATVEDĪBA

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis materiālu "Gada pārskata sastāvdaļas "Vadības ziņojums" aizpildīšana un sabiedriskā labuma organizāciju biežāk pieļautās neatbilstības gada pārskatos". Sagatavojot gada pārskatu, jāņem vērā, ka ir izdoti Ministru kabineta 2025. gada 28. noteikumi Nr. 70 "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 439 "Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā"", kas stājās spēkā 28. janvārī un kuri jaunā redakcijā izteica "Vadības ziņojuma" formu. Biedrību, nodibinājumu un reliģisko organizāciju sabiedriskā labuma darbības nosacījumus paredz Sabiedriskā labuma organizāciju likums. Atgādinām, ka sabiedriskā labuma organizācijai (SLO) un personām, kuras ziedo SLO, ir tiesības saņemt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus. Nevalstiskajām organizācijām, kurām piešķirts SLO statuss, jāizlieto savi ienākumi darbībām, kurām nav komerciāla rakstura, izņemot, ja tai ir tiesības Sociālā uzņēmuma likumā noteiktajā kārtībā dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA), kurai piešķirams sociālā uzņēmuma statuss, un bez atlīdzības tai tiek nodota ziedotā manta vai finanšu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka kopā ar Eiropas Komisiju turpina ieviest Importa kontroles sistēmu 2, kas pakāpeniski aizvieto nacionālo Importa kontroles sistēmu 1. 2025. gada 1. aprīlī stāsies spēkā regulējums, kas paredz, ka ievešanas kopsavilkuma deklarācija par kravām, kas ievedamas Eiropas Savienībā (ES) ar dzelzceļa un autotransportu (tajā skaitā par precēm pasta sūtījumos, ko pārvadā šajos transportlīdzekļos), jāiesniedz Eiropas Komisijas Importa kontroles sistēmas 2 Kopīgajā komersanta saskarnē (ICS2 STI/STP). To nosaka Komisijas 2023. gada 15. decembra Īstenošanas lēmums (ES) 2023/2879, ar ko izveido darba programmu par Savienības Muitas kodeksā paredzēto elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu. Lai atvieglotu iesaistītajām pusēm pāreju uz jaunu sistēmu, komersanti (deklarētāji un pārvadātāji) var lūgt muitas dienestam pārejas posmu ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanas uzsākšanai Importa kontroles sistēmā 2. Jāņem vērā, ka pārejas posms nevar būt ilgāks par 2025. gada 1. septembri. Komersantiem, kuri vēlas izmantot pārejas posmu, lai veiktu sagatavošanas darbus jaunās sistēmas izmantošanai, ir...

Ņemot vērā, ka ierobežojumi, ko paredz mērķētas finanšu sankcijas, jāpiemēro ne tikai tieši sankciju sarakstā iekļautām personām, bet arī attiecībā uz citām personām, kas ir sankciju sarakstā iekļautu personu īpašumā vai kontrolē, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) publicējis skaidrojumu “Sankcijām pakļautu valsts amatpersonu kontroles vērtēšana”. Praksē tieši kontroles elementa novērtēšana ir viens no sarežģītākajiem mērķētu finanšu sankciju izpildes aspektiem, un papildu neskaidrības var radīt situācijas, kurās iespējamo kontroli īsteno sankcijām pakļauta valsts amatpersona, jo īpaši tādās valsts pārvaldes sistēmās kā Krievijā un Baltkrievijā. FID atgādina, ka kritērijs, kas jāņem vērā, izvērtējot, vai juridiska persona atrodas sankciju sarakstā iekļautas personas īpašumā, ir tas, vai šai personai pieder 50% vai vairāk no juridiskās personas īpašumtiesībām vai tā ir tās daļu kontrolpaketes īpašnieks. Ja šis kritērijs ir izpildīts, tad tiek uzskatīts, ka juridiskā persona vai vienība atrodas citas personas vai vienības īpašumā. Tas nozīmē, ka pirms sadarbības uzsākšanas nepieciešams pārbaudīt, vai sadarbības partneris nav saistīts ar...

Ministru kabineta 25. februāra sēdē izskatītais likumprojekts "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā" paredz ievērojamas izmaiņas, kuru mērķis ir pilnveidot un precizēt spēkā esošās Revīzijas pakalpojumu likuma normas, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem un uzlabotu revīzijas pakalpojumu kvalitāti un uzraudzību Latvijā. Šīs izmaiņas skar vairākus būtiskus aspektus, tostarp zvērinātu revidentu profesionālo darbību, tās uzraudzību, sabiedriskas nozīmes struktūru (SNS) definīciju, SNS revīzijas komiteju izveidošanas prasības un uzraudzību, kā arī sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanu. SNS definīcijas precizēšana un paplašināšana Likumprojekts paredz pārskatīt SNS definīciju, lai noteiktu, vai tajā nav iekļaujami vēl citi subjekti, piemēram, uzņēmumi, kuriem ir ievērojama sabiedriska nozīme to uzņēmējdarbības rakstura, apjoma vai darbinieku skaita dēļ. Šis solis ir saskaņā ar Revīzijas direktīvas 2.panta 13.punkta "d" apakšpunktu, kas paredz dalībvalstīm iespēju noteikt par SNS arī citas struktūras, kas nav uzskaitītas direktīvā. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2020. gadā veica izvērtējumu, lai identificētu subjektus, kuri būtu iekļaujami finanšu institūcijas definīcijā....

Lai pareizi izprastu tiešsaistes pakalpojumu komersantu reģistrācijas nepieciešamību PVN maksātāju sarakstā, ir būtiski iedziļināties Pievienotās vērtības nodokļa likuma pantos un izprast, kā tiek noteikta pakalpojumu sniegšanas vieta, kā arī izvērtēt elektroniski sniegtu pakalpojumu specifiku. Skaidrojums meklējams Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sagatavotajā materiālā. Nodokļa maksātājs nevar izvairīties no reģistrācijas VID PVN maksātāju reģistrā, ja tas saņem vai sniedz pakalpojumus no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts personas, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē (Latvijā), un pakalpojuma sniegšanas vieta tiek noteikta saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19. panta pirmo daļu. Lai pārliecinātos, pēc kura PVN likuma panta nosakāma konkrētā pakalpojuma sniegšanas vieta, ir jāiepazīstas ar PVN likuma 20.–30. pantu. Ja pakalpojums nav minēts šajos pantos vai neatbilst to nosacījumiem, tad piemēro 19. pantu. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 20.–30. pantā nav īpaši atrunāts, kā nosakāma elektroniski sniegtu pakalpojumu sniegšanas vieta, ja to saņēmējs ir citas dalībvalsts reģistrēts vai nereģistrēts nodokļa maksātājs, tādēļ attiecībā uz...

Lai noskaidrotu sabiedrības viedokli un nodrošinātu vienveidīgu un efektīvu sankciju izpildi Latvijā, kā arī īstenotu piemērotākos atbalsta pasākumus Latvijas uzņēmējiem, Finanšu izlūkošanas dienests kā nacionālā kompetentā institūcija starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jautājumos iniciēja sabiedriskās domas aptauju. 2024. gada nogalē veiktā aptauja par uzņēmēju izpratni un izaicinājumiem sankciju atbilstības nodrošināšanā atklāja, ka 79% uzņēmumu apzinās sankciju ierobežojumus. Analizējot rezultātus pa uzņēmumu grupām, secināts, ka sankciju ietekmi biežāk izprot un nepieciešamos atbilstības procesus ievieš lielāki uzņēmumi – tie, kuru darbinieku skaits pārsniedz 20, kā arī uzņēmumi ar apgrozījumu virs 3 miljoniem eiro. Tāpat augstāka izpratne un atbilstības nodrošināšanas prakse novērojama Rīgā reģistrētajos uzņēmumos. Savukārt mazāku uzņēmumu (10 līdz 19 darbinieki) ar apgrozījumu līdz 1 miljonam eiro vērtējumā nepieciešamība ieviest specifiskus procesus sankciju ievērošanai ir mazāk aktuāla. Aptaujas rezultāti atklāj augošo izpratni par sankciju ierobežojumiem uzņēmējdarbībā, gan arī norāda uz nepieciešamību turpināt izglītojošos pasākumus, īpaši mazāko uzņēmumu vidū, lai nodrošinātu vienotu un efektīvu sankciju...

2025. gada 1. martā mainās akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholisko dzērienu veidiem. Līdz ar to nepieciešams veikt alkoholisko dzērienu inventarizāciju un akcīzes nodokļa starpības summas aprēķināšanu, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID). Uzskaitē esošo alkoholisko dzērienu krājumu inventarizācija saistībā ar akcīzes nodokļa likmju maiņu jāveic visām personām, kam ir spēkā esoša speciālā atļauja (licence): reģistrēta saņēmēja darbībai, ja speciālās atļaujas (licences) darbības ietvaros atļautas darbības ar alkoholiskajiem dzērieniem; alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai; alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai; alus mazumtirdzniecībai. Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa marku krājumu inventarizācija saistībā ar akcīzes nodokļa likmju maiņu jāveic apstiprinātam noliktavas turētājam, ja pēc stāvokļa 2025. gada 1. martā apstiprināta noliktavas turētāja uzskaitē ir akcīzes nodokļa markas, par kurām akcīzes nodoklis samaksāts kādā no iepriekšējiem taksācijas periodiem. Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa marku krājumu inventarizācija nav jāveic, ja par akcīzes nodokļa markām akcīzes nodoklis nav samaksāts līdz 2025. gada 1. martam, kā arī ja tās ir atdotas VID glabāšanā līdz to identificēšanai. Kā...

Līdz 2025. gada 1. aprīlim valsts amatpersonām ir jāiesniedz valsts amatpersonas kārtējā gada deklarācija par 2024. gadu. Deklarācijas jāiesniedz elektroniski, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Kārtējā gada deklarācija par 2024. gadu jāiesniedz 54 675 valsts amatpersonām. Lai atvieglotu deklarācijas aizpildīšanu, ir pilnveidota EDS dokumenta ievadforma un tie deklarācijas punkti, par kuriem informācija jau ir VID rīcībā, aizpildās automātiski. Savukārt valsts amatpersonai VID atlasītā informācija ir jāpārbauda un, ja nepieciešams, jāprecizē un jāpapildina. EDS ir iestrādāts daudzpusīgs agrīnās brīdināšanas mehānisms, deklarācijas veidlapas papildinot ar informatīviem brīdinājumiem par nepieciešamību pievērst uzmanību ievadītajiem datiem. Tas palīdz valsts amatpersonām pareizi aizpildīt valsts amatpersonas deklarāciju, izvairīties no deklarācijā pieļautajām pārrakstīšanās kļūdām un minimizētu risku neievērot deklarācijas aizpildīšanas kārtības noteikumus. Papildus deklarācijas aizpildīšanas uzlabošanai EDS pie katra deklarācijas punkta ir iestrādāta saite uz konkrēto metodiskā materiāla sadaļu. Tas palīdzēs valsts amatpersonām ātri piekļūt metodiskajā materiālā sniegtajai informācijai. Valsts amatpersonas deklarācijā ir punkts “Cita informācija”,...

No 2025. gada 25. marta tiks mainīta līdz šim piemērotā prakse attiecībā uz vispārējā un vienreizējā galvojuma izmantošanu citas personas muitas maksājuma parāda nodrošināšanai, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Tādēļ VID Muitas pārvalde aicina gan galviniekus, gan galvojuma ņēmējus un pārstāvības pakalpojumu sniedzējus pārskatīt galvojumu tvērumu un nepieciešamības gadījumā līdz 2025. gada 11. martam Eiropas Komisijas Lēmumu pārvaldības sistēmā iesniegt grozījumus vispārējā galvojuma atļaujā, sniedzot galvinieka apstiprinātu dokumentu, kurā norādīta atļauja galvojuma izmantošanai citas personas saistību nodrošināšanai. Izmaiņas ir saistītas ar to, ka VID Muitas pārvalde ir vērtējusi Latvijas tiesu praksi kontekstā ar pastāvošo praksi vispārējā un vienreizējā galvojuma, kas sniegts kā galvinieka saistības, piemērošanā muitas maksājumu parāda nodrošināšanai gadījumos, kad galvojumu sniedz persona, kas nav parādnieks un par tādu nevar kļūt, (piemēram, pārstāvis, kas darbojas tiešajā pārstāvībā). Muitas dienesti pieprasa sniegt galvojumu parādniekam vai personai, kas var kļūt par parādnieku. Tie var arī atļaut, ka galvojumu sniedz persona, kas nav persona,...

Jautājums Paldies par rakstu "Kas šogad jāzina par autoratlīdzībai piemērojamiem nodokļiem?", būtu vēlams arī sniegt skaidrojumu par autoratlīdzības izmaksu nerezidentiem. Kino filmēšanas jomā bieži tiek piesaistīti aktieri. Atbilde Samaksa par intelektuālo īpašumu ir nerezidenta ar nodokli apliekamais ienākums Latvijā. Arī attiecībās uz nerezidentiem autortiesību un blakustiesību objektus un subjektus nosaka atbilstoši Autortiesību likumam, kā arī ievēro spēkā esošajās nodokļu konvencijās noteikto. 2025. gadā nerezidenta ienākumu no autoratlīdzības (honorāra) par zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu darbu radīšanu apliek ar nodokli ienākuma izmaksas brīdī, piemērojot 25,5% nodokļa likmi. Kā norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID), minēto nodokļa likmi piemēro ienākumam, no kura var tikt atskaitītas noteiktās attaisnoto izdevumu normas, kas saistītas ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu. Ja Latvijā uzņēmums izmaksā nerezidentam – fiziskajai personai – autoratlīdzību, personai ir tiesības no autoratlīdzības (honorāra) summas atskaitīt zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir atjauninājis metodisko materiālu par paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām, kas ir pārskats par personai izmaksātajiem ienākumiem. Tas sniedz detalizētu informāciju par paziņojuma iesniegšanas termiņiem, aizpildīšanu un iesniegšanas kārtību VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Paziņojumu sagatavo un iesniedz ienākumu izmaksātājs, kas var būt komersants, individuālais uzņēmums, zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kooperatīvā sabiedrība, nerezidentu pastāvīgā pārstāvniecība, iestāde, organizācija, biedrība, nodibinājums vai fiziskā persona, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs. Paziņojums ir jāiesniedz par Latvijas rezidentu gūtajiem ienākumiem, izņemot Ukrainas civiliedzīvotāju darba algu. Paziņojuma iesniegšanas termiņi ir atkarīgi no ienākuma veida: • Apliekamajam ienākumam, no kura IIN ietur izmaksas brīdī, paziņojums jāiesniedz vienreiz mēnesī līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam. • Apliekamajam ienākumam, no kura IIN neietur izmaksas brīdī, un neapliekamajam ienākumam paziņojums jāiesniedz vienreiz gadā līdz nākamā gada 1. februārim. • Algota darba ienākumiem paziņojums jāiesniedz līdz nākamā gada 1. februārim, ja darba attiecības pastāvējušas līdz...

Ministru kabineta sēdē 4. februāri izskatīti grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", kas saskaņo minēto likumu ar iepriekš pieņemtajiem grozījumiem Zemesgrāmatu likumā, kas paredz, ka juridiskajām personām un juridiskajiem veidojumiem, neatkarīgi no to reģistrācijas vietas, ir pienākums atklāt savus patiesos labuma guvējus pirms tiesību nostiprināšanas uz nekustamo īpašumu Latvijā. Šādu regulējumu plāno ieviest, lai palielinātu caurspīdīgumu un efektīvāk cīnītos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Arī tiem uzņēmumiem, kas nav reģistrēti Latvijas Uzņēmumu reģistrā vai citā ES dalībvalsts reģistrā, būs jāatklāj savus patiesos labuma guvējus. Iepriekš šāda prasība attiecās tikai uz juridiskajiem veidojumiem, kas uzsāk darījuma attiecības vai iegādājas īpašumus, taču tagad normatīvais regulējums aptvers arī gadījumus, kad ārvalstu juridiskie subjekti nostiprina īpašuma tiesības kā mantinieki vai ķīlas turētāji. Līdz ar to tiks aizpildīta esošā normatīvā plaisa, kas līdz šim ļāva noteiktiem uzņēmumiem iegūt īpašumus Latvijā, neatklājot patieso īpašnieku identitāti. Ārvalstu juridiskās personas netiks reģistrētas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros,...

Valsts drošības dienests (VDD) norāda, ka 2024. gadā būtiskus riskus turpināja radīt gan vietējo, gan ārvalstu uzņēmēju pārrobežu biznesa darījumi ar sankcijām pakļautajām precēm un pakalpojumiem austrumu virzienā. VDD veiktā informācijas analīze liecina, ka paaugstinātus sankciju pārkāpšanas riskus joprojām radīja sankcijām pakļauto preču tirdzniecība ar Centrālāzijas un Tuvo Austrumu reģiona valstīm, kuras nav ieviesušas tirdzniecības ierobežojumus ar Krieviju. 2024. gadā VDD saņēma 273 ziņojumus par iespējamiem sankciju pārkāpumiem. 150 ziņojumi bija no bankām, 14 bija no fiziskām personām un seši – no juridiskām personām. Pārējos 103 ziņojumus VDD saņēma no valsts iestādēm, no kuriem lielākā daļa – 83 – bija no Finanšu izlūkošanas dienesta (FID). Sankciju apiešanai negodprātīgi uzņēmēji turpināja slēpt biznesa darījumu patieso būtību un saiknes ar Krieviju. Uzņēmēji manipulēja ar informāciju par kravu faktisko sastāvu, izcelsmi vai gala saņēmēju, iesaistīja starpniekus ne tikai trešajās valstīs, bet arī Eiropā, kā arī izvēlējās sarežģītus un ekonomiski nepamatotus piegādes maršrutus un veidus. Lai...

Valdībā 28. janvāra sēdē apstiprināti Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 439 "Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā". Ar grozījumiem noteikta obligāta prasība biedrībām un nodibinājumiem norādīt savu darbības jomu gada pārskata vadības ziņojumā, kā arī noteikti gadījumi, kādos biedrībām un nodibinājumiem, iesniedzot gada pārskatu, tam ir jāpievieno saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas ziņojums vai zvērināta revidenta atzinums. Noteikumi stājas spēkā 30. janvārī. Turpmāk, iesniedzot gada pārskatu, vadības ziņojumā būs jānorāda savu darbības jomu/jomas atbilstoši Ministru kabineta izstrādātajam biedrību un nodibinājumu darbības jomu klasifikatoram. Tāpat tiek veikti precizējumi MK noteikumu Nr. 439 7. pielikuma "Vadības ziņojums" I sadaļas "Vispārīgā informācija par organizāciju" 4. punktā, lai noteiktu, ka turpmāk prasība norādīt darbības jomu/jomas vairs nebūs brīvprātīga, bet tā būs obligāta prasība atbilstoši biedrību un nodibinājumu darbības jomu klasifikatoram. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS) tiks papildināta...

Jautājums No 2025. gada 1.janvāra, izsniedzot valsts budžeta iestādei rēķinu, tas jānoformē kā strukturēts elektroniskais rēķins. Par pakalpojumies izrakstām rēķinus, bet par precēm - pavadzīmes. Uz pavadzīmēm, kas ir izrakstītas par precēm, tas arī attiecas, vai tikai uz rēķiniem, kas ir izrakstīti par pakalpojumiem? Pavadzīmes budžeta iestādei arī būs jāsūta xml formātā? Atbilde No 2025. gada 1. janvāra strukturēto e- rēķinu regulējums attiecas uz visiem darījumiem un iepirkumiem ar valsts pārvaldi (G2G un B2G, G2B), piemēram, dzeramā ūdens iegāde, tīrīšanas darbi, remontdarbi, dažādi nomas pakalpojumi u.tml. Arī Grāmatvedības likuma 11. panta četrpadsmitā daļa noteic, ka attaisnojuma dokumentu, kuru uzņēmums izsniedz citam Latvijas Republikā reģistrētam uzņēmumam ̶ preces vai pakalpojuma saņēmējam ̶ samaksāšanai (rēķinu), noformē kā strukturētu elektronisko rēķinu. Tātad strukturēts elektronisks rēķins ir jāsagatavo gan norēķinos par precēm, gan norēķinos par pakalpojumiem. Preču piegādes dokuments (pavadzīme) apliecina preču piegādes un saņemšanas faktu, un to...