Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Piedāvājam iepazīties ar Senāta Civillietu departamenta divu spriedumu apskatu – vienā no tiem risināts strīds par darba samaksu piespiedu kavējuma laikā, bet otrā skaidrots, vai valdes loceklim ir tiesībām saņemt kompensāciju par gadiem ilgi neizmantotu atvaļinājumu.

Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 30. marta spriedums lietā Nr. SKC–64/2023 (C30345120)

Darba likuma 126. panta pirmā daļā paredzēts, ka darbiniekam, kas prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā, saskaņā ar tiesas spriedumu izmaksājama vidējā izpeļņa par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Vai darba devējam ir pienākums maksāt atlīdzību, ja darba piespiedu kavējuma laikā darbiniekam ir bijusi pārejoša darbnespēja vai noteikta invaliditāte? Vai saņemtā invaliditātes pensija ir jāizskaita no atlīdzības par darba piespiedu kavējuma laiku? 

Lietas faktiskie apstākļi

Darbinieks cēla tiesā prasību un lūdza atzīt par spēkā neesošu darba līguma uzteikumu, atjaunot darbā, piedzīt atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku, zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzību un konstatēt nelaimes gadījuma darbā faktu. 

Pirmās instances tiesa prasību apmierināja daļēji, tostarp piedzina atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku – par periodu, kad darbiniekam ar Veselības un darbaspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumu bija noteikta III invaliditātes grupa un darbspēju zaudējums 25–59%.

Apelācijas instances tiesa savukārt atlīdzības piedziņu par šo periodu noraidīja, jo uzskatīja, ka Darba likuma 126. panta pirmās daļas piemērošanai nav pamata. 

Senāta atziņas

Senāts nolēma, ka spriedums daļā, par kuru ierosināta kasācijas tiesvedība, ir atceļams, jo apelācijas instances tiesa nepareizi iztulkojusi Darba likuma 126. panta pirmo daļu.

Darba likuma 126. panta mērķis

Atbilstoši minētajai tiesību normai no darba prettiesiski atlaistajam un iepriekšējā darbā atjaunotajam darbiniekam atlīdzība (vidējā izpeļņa) ir izmaksājama par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Tādējādi šīs normas mērķis ir vērsts uz darbinieka tiesību aizskāruma novēršanu, līdz ar to nodrošinot viņam nepamatoti zaudēto ienākumu pilnīgu atlīdzināšanu.

Pārejoša darbnespēja neietveras darba piespiedu kavējuma laikā

1 Sk. Senāta 2018. gada 18. septembra sprieduma lietā Nr. SKC–926/2018, ECLI:LV:AT:2018:0918.C28373914.7.S, 12., 13. punktu.

Darba piespiedu kavējumu atbilstoši Darba likuma 126. panta pirmajai daļai veido darba devēja prettiesiska rīcība, kas liegusi darbiniekam strādāt un saņemt samaksu par šo darbu. Darba piespiedu kavējumā neietveras darbnespējas laiks. Proti, laiks, kad darbiniekam ir noteikta pārejoša darbnespēja, nav saistāms ar darba devēja darbībām nepamatota uzteikuma izsniegšanā, jo darbnespējai ir citi objektīvi iemesli. Šajā laikā veselības atgūšanas nolūkā darbiniekam strādāt nav atļauts, kas ir veselības aprūpes speciālista noteiktās darbnespējas mērķis. Darbinieka sociālās tiesības šajā laikā tiek nodrošinātas, pamatojoties uz likumā ,,Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” ietvertajām garantijām. Sakarā ar pārejošu darbnespēju zaudētās darba algas vietā persona saņem slimības pabalstu no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta, ko veido darba devēja veiktās obligātās iemaksas¹.

Darba devējam ir pienākums maksāt atlīdzību par visu laiku, kad darbs darbiniekam nav dots. Izņēmums no šī noteikuma pastāv gadījumos, kad pastāv objektīvi un ar prettiesisko darba līguma uzteikumu nesaistīti apstākļi, kas izslēdz strādāšanas iespēju, taču šādus apstākļus izskatāmajā lietā apelācijas instances tiesa nav konstatējusi. 

Tiesai nebija pamata prasības noraidīšanai izmantot argumentus, ka prasītājam noteiktā invaliditāte neveido darba piespiedu liegumu un tās laikā negūtos darba ienākumus kompensē invaliditātes pensija. Tā vietā bija jānoskaidro, vai prasītājs, ja to atjauno darbā, varēja pildīt darba pienākumus un, ja nē, tad darba devējam tas bija jāpierāda.

Konkrētajā gadījumā darbinieka ar invaliditāti tiesību apjomam ir būtiska nozīme, jo invaliditāte nenozīmē, ka persona nav spējīga vai nedrīkstētu strādāt, bet gan to, ka zināmā pakāpē personas darba spējas ir ierobežotas un tai ir nepieciešams atbalsts darba veikšanai. Strādājošam invaliditātes pensijas saņēmējam ir tiesības uz darba samaksu un darba līguma nepamatota uzteikuma gadījumā – uz atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku. 

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2023. gada jūlija (121.) numurā.