Saeima 15. jūnijā trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomās, ar kuriem juridiskām personām noteikta atbildība par sabiedriskās kārtības traucēšanu.
Grozījumi izstrādāti, lai reaģētu uz publiskajā telpā vairākkārt izskanējušo un aktualizēto jautājumu par sabiedriskās kārtības traucēšanu publiskās izklaides vietās ar ļoti skaļu mūziku, kā, piemēram, bāros, kafejnīcās un naktsklubos. Kā atzīmēts likumprojekta anotācijā, Rīgas pašvaldības policija saņem lielu skaitu izsaukumu par trokšņošanu – pagājušajā gadā tas noticis 10 077 reizes.
Līdz šim spēkā esošais normatīvais regulējums paredzēja atbildību par trokšņošanu fiziskām personām, kas kvalificējas kā sīkais huligānisms, bet juridiskām personām, kas pārstāv izklaides vietu industriju, atbildība par trokšņošanu nebija noteikta.
Savukārt likums “Par piesārņojumu” arī līdz šim troksni definēja kā “gaisa vidē nevēlamas, traucējošas visu veidu skaņas, kas rada diskomfortu, ietekmē dzirdi un traucē akustisko saziņu.” Saskaņā ar šī likuma 57. pantu gan fiziskām, gan juridiskām personām ir paredzēta administratīvā atbildība par vides trokšņu robežlieluma pārsniegšanu. Bet šis normatīvais regulējums netika piemērots attiecībā uz tā saucamajiem izklaides trokšņiem. Arī Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumi Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” definē, kas ir vides, satiksmes, rūpnieciskās un saimnieciskās darbības troksnis, turklāt ar atrunu, ka tas nav attiecināms uz izklaides vietām.
Ar pieņemtajiem grozījumiem Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomās turpmāk būs noteikts, ka par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personas mieru, iestādes, komersanta, citas institūcijas darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību, juridiskām personām varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 1000 naudas soda vienībām (līdz 5000 eiro).
Tāpat ar grozījumiem likums papildināts, paredzot naudas sodu fiziskajām personām gadījumā, ja minētās darbības tiks veiktas pie karavīru vai genocīda upuru piemiņas vietas vai pieminekļa. Fiziskajai personai par šādu pārkāpumu varēs piemērot naudas sodu no 56 līdzi 280 naudas soda vienībām (no 280 līdz 1400 eiro).
Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
