Spēkā stājušies Finanšu ministrijas sagatavotie Ministru kabineta 2024. gada 9. janvārī noteikumi Nr. 4 "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr. 1507 "Kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam nodokļa maksātājam"", kas paredz trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrēta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā (ES), tiesības saņemt PVN atmaksu par iekšzemē saņemtajiem ar nekustamo īpašumu saistītajiem pakalpojumiem, ja tos izmanto darījumiem, kuros par PVN samaksu ir atbildīgs pakalpojumu saņēmējs saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto, un darījumiem īpašo PVN režīmu ietvaros, kā arī veikt redakcionālus un tehniskus precizējumus esošajā regulējumā.

Turpmāk trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrēts PVN maksātājs, kas neveic saimniecisko ES, varēs saņemt PVN atmaksu:

• par Latvijas teritorijā saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, ja tos izmanto darījumiem, kuros par PVN samaksu ir atbildīgs pakalpojumu saņēmējs, ja tas ir reģistrēts PVN maksātājs saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 89.panta otrajā daļā noteikto;
• par Latvijas teritorijā iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem (t.sk. pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu), ja tos izmanto darījumiem, ko veic saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 140.² pantā noteikto īpašo nodokļa režīmu;
• par Latvijas teritorijā iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem (t.sk. pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu), ja tos izmanto darījumiem, ko veic saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 140.⁴ pantā noteikto īpašo nodokļa režīmu.

Tā kā noteikumos iepriekš lietotie termini "rekonstrukcija" un "renovācija" neatbilst Pievienotās vērtības nodokļa likumā un Būvniecības likumā lietotajai terminoloģijai, savukārt termins "remonts" attiecībā uz nekustamā īpašuma jomu nav skaidrots ne Pievienotās vērtības nodokļa likumā, ne būvniecības jomas normatīvajā regulējumā, noteikumos veikti redakcionāli precizējumi. Termins “renovācija” tiek aizstāts ar terminu “atjaunošana”, bet termins “rekonstrukcija” - ar terminu “pārbūve”. Savukārt, lai mazinātu termina "remonts" interpretācijas iespējas, tas aizstāts ar tiešu atsauci uz Padomes 2011. gada 15. marta Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011, regulas 31.a panta 2.punkta "k" apakšpunktu.

• Būvprojekti un autortiesības – kas jāņem vērā
• Atvieglotas prasības ārzemju darbinieku piesaistīšanai darbam Latvijā nereglamentētajās profesijās
• Precizē būvprojekta ekspertīzes nepieciešamību būvdarbu laikā un derīgo izrakteņu uzskaiti