Valsts sekretāru sanāksmē 27. jūnijā starpministriju saskaņošanai izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā".  Likumprojektā iekļautās normas paredz novērst uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN)  bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu, kā arī novērst negatīvu ietekmi uz konkurenci, efektivitāti, pārredzamību un taisnīgumu, tādējādi stiprinot Latvijas nodokļu pretizvairīšanās normas un aizsargājot UIN bāzi.  Ar to tiks ieviestas

• Padomes 2016.gada 12.jūlija direktīvas 2016/1164/ES, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību (turpmāk - Direktīva 2016/1164) 5.pantā “Izceļošanas nodokļa uzlikšana” ietvertās normas;
• Padomes 2017. gada 29. maija direktīva  2017/952/ES ar ko attiecībā uz hibrīdneatbilstībām ar trešām valstīm groza Direktīvu 2016/1164/ES (turpmāk - Direktīva 2017/952).

Direktīvas 2016/1164 5. pantā noteikts, ka UIN tiek uzlikts aktīvam (atbilstoši to tirgus vērtībai), kuru nodokļa maksātājs bez atlīdzības pārvieto uz ārvalstīm. Minētais nav attiecināms uz  aktīviem, kuri tiek pārcelti uz laiku, un 12 mēnešu periodā atgriezti Latvijā, kā arī uz aktīviem, kuri tiek nodoti kā nodrošinātais kapitāls pastāvīgajai pārstāvniecībai, kuras veic finanšu darbību ārvalstīs un saņēmusi šai darbībai atbilstošo licenci.

Direktīvas 4.panta ceturtās daļas 2.punkta “b” punkts  paredz atvieglojumu attiecībā uz procentu maksājumiem, kas tiek maksāti par saņemtu aizņēmumu ilgtermiņa publiskās infrastruktūras projektu finansēšanai. Tomēr minētais atvieglojums nav attiecināms uz procentu maksājumu ierobežošanu aizdevumiem, kuri nav saņemti no kredītiestādēm.

Savukārt Direktīvā 2017/952 tiek noteikts , ka ES dalībvalstīm ir jāliedz nodokļa maksātājam veikt atskaitījumu par maksājumu:

• 1) tiktāl, ciktāl maksājums nav atbilstoši iekļauts darījuma partnera (saņēmēja ārvalstī)  apliekamajā ienākumā vai arī,
• 2) ja šis maksājums vienlaicīgi ir atskaitīts arī no darījuma partnera (investora ārvalstī) ar nodokli apliekamā ienākuma.

Ja primārais noteikums netiek piemērots, (piemēram, ja  darījums notiek ar  partneri, kas atrodas trešajā valstī, kurai nav saistoši ES normatīvie akti), tad ES dalībvalstu nodokļa maksātājam par šo atskaitījuma vai neiekļautā ienākuma summu ir jāpalielina ar UIN apliekamais ienākums.

Likuma norma nosaka, ka gadījumā, ja nodokļa maksātājs veiks darījumu, kura rezultātā rodas dubults atskaitījums (Latvijā un ārvalstī), un Latvija nav uzskatāma par maksātāja jurisdikciju, nodokļa maksātājam jāpalielina ar nodokli apliekamā bāze par šo atskaitījuma summu.

Savukārt, gadījumos, kad darījumu partneris atrodas trešajā valstī, tad hibrīdneatbilstības rezultāts (dubults atskaitījums) ir jānovērš dalībvalstī, neatkarīgi no tā, vai atskaitījums ir radies dalībvalstī vai trešajā valstī. Likuma norma nosaka, ka, neatkarīgi no tā, ka Latvija ir uzskatāma par maksātāja jurisdikciju, un nodokļu maksātājam būtu tiesības šo maksājumu atskaitīt, tomēr arī darījuma partneris (investora jurisdikcijā) to ir atskaitījis, nodokļa maksātajam ar nodokli apliekamā bāze par šo atskaitījuma summu ir jāpalielina.

Ņemot vērā, ka hibrīdneatbilstību rezultātā var rasties arī ienākuma dubulta iekļaušana, tad dubultu atskaitīšanu neitralizē tikai tiktāl, ciktāl veiktais atskaitījums divās jurisdikcijās pārsniedz šo dubultā iekļauto ienākumu.

Lai neitralizētu hibrīdneatbilstības iznākumu – atskaitījums bez iekļaušanas gadījumā, ja abas darījumā iesaistītās jurisdikcijas ir ES dalībvalstis, tad dalībvalstī, kurā ir radušies izdevumi, ir jāliedz atskaitījums. Likumā noteikts nodokļa maksātājam pienākumu palielināt ar nodokli paliekamo bāzi par atskaitījuma summu.

Savukārt nodokļa maksātājam, kas ir iesaistīts darījuma ķēdē, likums noteic pienākumu palielināt ar nodokli apliekamo bāzi par atskaitījumu, kas trešajā valstī tiek izmantots, lai kompensētu hibrīdneatbilstību. Tāpat nodokļa maksātājam ir jāpalielina ar nodokli apliekamā bāze par ārvalstī neatzītas pastāvīgās pārstāvniecības ienākumu.   Likumā veikti vēl citi grozījumi attiecībā uz darījumiem, kas rada hibrīdneatbilstību.