Valsts sekretāru sanāksmē starpministriju saskaņošanai 30. janvārī izsludināts jauns likumprojekts "Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums". Kā norādīts likumprojekta anotācijā, jauns likums bija nepieciešams, lai atbilstoši Valsts pārvaldes reformu plānā 2020 noteiktajam, mainītu līdzšinējo atlīdzības politiku: uz iekšējās ekonomijas rēķina celtu mēnešalgu līmeni valsts pārvaldē līdz 80 % (vidēji) no privātajā sektorā maksātā darba samaksas līmeņa, kā arī mainītu proporciju starp darba samaksas pastāvīgo un mainīgo daļu un ieviestu mūsdienīgus darba samaksas risinājumus.

Likumprojekta ieviešanā būs jāievēro fiskālā neitralitāte, tas ir, mēnešalgu paaugstināšana nedod tiesības pieprasīt papildu finansējumu no valsts budžeta.

Atlīdzības pārskatīšana iestādē var tikt īstenota tikai esošo budžeta līdzekļu ietvaros, tai skaitā, realizējot Valsts pārvaldes reformu plānā 2020 paredzēto nodarbināto skaita samazinājumu un citas reformas un ietaupītos līdzekļus novirzot pārējo nodarbināto atlīdzības pārskatīšanai.

Kā norāda likumprojekta autori - Valsts kanceleja, iestāžu vadītāju amatos mēnešalga (maksimāli 2 441 eiro bruto) patlaban atbilst kvalificēta speciālista vai zemākā/vidējā līmeņa vadītāja atalgojumam privātajā sektorā. Valsts kanceleja norādījusi, ka, uzrunājot kvalificētus pretendentus no privātā sektora, 80-90% gadījumos uzrunātie pretendenti atsakās piedalīties konkursā un 50-80% gadījumu tas notiek tieši zemā atalgojuma līmeņa dēļ.

Likumprojektā paredzēts mainīt mēnešalgu skalu, tās viduspunktu tuvinot darba samaksas mediānai privātajā sektorā līdzīgas vērtības amatiem.

Vienlaikus augstākā līmeņa amatiem (iestāžu vadītāju un vietnieku amatiem) 80% līmeni no mediānas sasniegt nebūs iespējams, ņemot vērā valsts augstāko amatpersonu mēnešalgu, kuru nedrīkst pārsniegt.

Amatpersonu (darbinieku) vai konkrētiem amatiem noteiktajai mēnešalgai varēs piemērot tirgus koeficientu, kas nav lielāks par 1,5, nodrošinot, ka ar koeficientu reizinātais mēnešalgas apmērs nedrīkstēs pārsniegt Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu. Šādu amatpersonu (darbinieku) īpatsvars nevarēs pārsniegt 15% no attiecīgajā atvasinātajā publiskajā personā, tiešās pārvaldes iestādē vai citā valsts institūcijā nodarbināto amatpersonu (darbinieku) skaita. Amatus un amatpersonas (darbiniekus), kuriem koeficients noteikts,  regulāri pārskatīs, izvērtējot tā nepieciešamību un pamatojumu, bet ne retāk kā reizi divos gados. Tirgus koeficients nebūs piemērojams iestāžu vadītāju un to vietnieku amatiem, lai neradītu risku pārsniegt Ministru prezidenta mēnešalgu.Tirgus koeficients aizstās šobrīd izmantoto speciālo piemaksu "atslēgas cilvēkiem", kuru iespējams noteikt līdz 100% no mēnešalgas.

Mainīts arī nodarbināto tvērums, kuriem piemērojams koeficients – ja "atslēgas cilvēku" gadījumā tie bija 5% nodarbināto, tad tirgus koeficients būtu piemērojams līdz 15% nodarbināto, atbilstoši labajai praksei un darba tirgus ekspertu (SIA "Fontes Vadības konsultācijas") ieteikumiem.

Atalgojuma reformas ietvaros tiks salāgotas atlīdzības valsts augstākajām amatpersonām un noteikti atlaišanas pabalsti tām amatpersonām, kas ir Saeimas ievēlētas, ieceltas un apstiprinātas (ņemot vērā, ka uz šīm personām attiecas ierobežojumi darbam pēc amata laika beigām). Plānots, ka izmaiņas, kas skars valsts augstāko amatpersonu atlīdzību, stāsies spēkā tikai pēc 13. Saeimas darbības beigām.

Paaugstināsies bāzes mēnešalga

Bāzes mēnešalgas apmēru noteiks, saskaitot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo pagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēra pieaugumu procentos un pagājušā gada inflācijas pieaugumu procentos un attiecīgo summu dalot ar divi. Tāpat likumprojektā paredzēts, ka mēnešalga mainās no 1. aprīļa – tas saistīts ar brīdi, kad CSP paziņo rādītājus par iepriekšējo gadu.

Likumprojektā precizēts regulējums par pašvaldības domes deputātu mēnešalgu noteikšanas kārtību. Likumprojekts paredz prasību pašvaldībām noteikt kritērijus deputāta atlīdzības noteikšanai, nepārsniedzot maksimālo līmeni, atsakoties no prasības to noteikt proporcionālo nostrādātajam laikam. Deputāta atlīdzība būs nosakāma par deputāta amata lomu un atbildību atbilstoši pašvaldības budžeta iespējām, nevis par konkrētu nostrādāto laiku, kā tas ir vairākās citās profesijās.

Likumprojekts arī paredz, ka valsts un pašvaldības institūcija varēs paredzēt izdevumu segšanu par veselības veicināšanu. Savukārt amatpersonai (darbiniekam), kurš nav pakļauts dzīvības vai veselības apdraudējumam, turpmāk veselības apdrošināšanas prēmija nedrīkstēs pārsniegt normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteikto apmēru.

Pabalstu līdz 50% no mēnešalgas vienu reizi kalendāra gadā, aizejot ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā, varēs izmaksāt, ņemot vērā tikai valsts vai pašvaldības institūcijas noteiktos kritērijus.

Iestādēm būs jāizstrādā iekšējie darba samaksas noteikumi, kas skaidros individuālās mēnešalgas noteikšanas kārtību, lai tā balstītos uz objektīviem un izmērāmiem kritērijiem un atbilstu nodarbināto darba kvalitātei un kvalifikācijai, stimulējot nodarbinātos pastāvīgi uzlabot savu sniegumu.

Samazināsies piemaksu apjoms

Kā norādīts likumprojektā, piemaksu apjoma  samazinājums ir viens no svarīgākajiem pasākumiem atlīdzības sistēmas reformā. Mazinot mainīgās daļas īpatsvaru, tiks palielināta atlīdzības stabilitāte un prognozējamība un mazināts administratīvais slogs, ko rada daudzveidīgo piemaksu noteikšana iestādēs. Tā, piemēram, samazināts piemaksas apmērs par personisko darba ieguldījumu un precizēts piemaksas piešķiršanas pamatojums.

Amatpersonai (darbiniekam) varēs noteikt piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti. Piemaksas apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 40% no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas.

Turpmāk varēs noteikt piemaksu par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā. Piemaksas apmērs mēnesī nedrīkstēs pārsniegt 30% no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas.

Ja amatpersona (darbinieks) saņems vienu vai vairākas piemaksas, piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 60 procentus no mēnešalgas.

Savukārt piemaksu kopsumma (piemaksa par papildu darbu un piemaksa par nozīmīgu ieguldījumu) nedrīkst pārsniegt 30% no mēnešalgas, izņemot tās amatpersonu grupas, kam šobrīd jau regulējums nosaka piemaksu par papildu darbu maksimālo apmēru 50% apmērā.

Ar likumprojektu paredzēts palielināt prēmijas apmēru, ko var izmaksāt reizi gadā, ņemot vērā amatpersonas (darbinieka) sasniegto darba  rezultātu novērtējumu. Proti, prēmijas apmērs nedrīkstēs pārsniegt 100% no mēnešalgas.

Likumprojekts paredz noteikt, ka valsts un pašvaldības institūcija drīkst rīkot kolektīvos pasākumus, tos daļēji finansējot no valsts vai pašvaldības institūcijas budžeta. Kolektīvais pasākums varēs būt svinīgs pasākums saistībā ar nozīmīgu institūcijas gadadienu, valsts svētku atzīmēšanu, sporta pasākums, iekšējās komunikācijas pasākums, un citi pasākumi, kas saistīti ar komandas veidošanu un kolektīva saliedēšanu. Izdevumu apjoms šiem mērķiem nedrīkstēs pārsniegt 0,5% no bāzes mēnešalgas vienam nodarbinātajam gada laikā (2020. gadā vienam nodarbinātajam nepārsniedzot 4,88 eiro).

Mainās mēnešalgu grupas aprēķins

Likumprojekts paredz attiecīgās mēnešalgas grupas ieteicamo minimālo, vidējo un obligāto maksimālo mēnešalgas līmeni izteikt kā koeficientus pret bāzes algu (skat. likumprojekta pielikumu "Mēnešalgu grupas un to mēnešalgas intervāli").

Jaunajā mēnešalgu skalā kopskaitā ir 17 mēnešalgu grupas, dažas no iepriekšējām ir svītrotas, bet dažās ieviestas no jauna. Skalas ieteicamais minimums nozīmē, ka vēlams, lai amatpersonu (darbinieku) atlīdzība nebūtu zemāka par šo līmeni. Skalas viduspunkts ir vēlamais mēnešalgas līmenis, kas atbilst valsts pārvaldē nodarbināto mērķa mēnešalgas līmenim – 80 % (vidēji) no līdzīgas vērtības amatu atlīdzības darba tirgū. Skalas obligātais maksimums ir maksimālās iespējamās mēnešalgas līmenis, kuru nedrīkst pārsniegt, izņemot gadījumus, kad tiek piemērots tirgus koeficients.