0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻIJaunie uzņēmēji iestājas pret sociālajām iemaksām par valdes locekli

Jaunie uzņēmēji iestājas pret sociālajām iemaksām par valdes locekli

Ministru Kabineta 24.septembrī apstiprinātie Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"  paredz, ka turpmāk mazo uzņēmumu valdes locekļiem būs jāmaksā gandrīz tūkstotis latu gadā par to, ka tie atļaujas eksistēt, uzskata jaunie uzņēmēji, kuri iesnieguši protesta vēstuli, kuras teksts lasāms turpmāk. "Visa likuma mērķis, anotācija un aprēķini ir par uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir virs 100 000 eiro gadā. Bet iepazīstoties ar likumprojektu, par nožēlu jāatzīst, ka likumprojekts ir izstrādāts nekvalitatīvi un pavirši. Atšķirība no anotācijas, likumprojektā ir ieklīdis pavisam cits slieksnis - 4919,63 Ls gadā. Cerams, ka pavirši izstrādātie grozījumi tiks pārstrādāti un tajos ieviesušās kļūdas tiks izlabotas.…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Ministru Kabineta 24.septembrī apstiprinātie Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"  paredz, ka turpmāk mazo uzņēmumu valdes locekļiem būs jāmaksā gandrīz tūkstotis latu gadā par to, ka tie atļaujas eksistēt, uzskata jaunie uzņēmēji, kuri iesnieguši protesta vēstuli, kuras teksts lasāms turpmāk. "Visa likuma mērķis, anotācija un aprēķini ir par uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir virs 100 000 eiro gadā. Bet iepazīstoties ar likumprojektu, par nožēlu jāatzīst, ka likumprojekts ir izstrādāts nekvalitatīvi un pavirši. Atšķirība no anotācijas, likumprojektā ir ieklīdis pavisam cits slieksnis - 4919,63 Ls gadā. Cerams, ka pavirši izstrādātie grozījumi tiks pārstrādāti un tajos ieviesušās kļūdas tiks izlabotas. Esošajā redakcijā, pateicoties ielaistajām kļūdām, efekts no 2014.gada 1.janvāra būtu nevis tāds kā aprēķināts anotācijā, bet gan nāvējošs trieciens visam mazās uzņēmējdarbības sektoram. Grozījumi nozīmētu, ka uzņēmumam ar 4919,63 Ls gada apgrozījumu, lai tikai nomaksātu šo jauno nodevu vien būtu jāstrādā ar 22,4% rentabilitāti. Salīdzinoši monopoluzņēmuma "Latvenergo" rentabilitāte ir 5,9%. Piemēram, mazajam uzņēmējam, kurš internetveikalā pārdod krēslus par 40 Ls, gadā ar 10% uzcenojumu un spēj pārdot 10 - 15 krēslus mēnesī, apgrozījums pārsniedz 5000Ls. No šī apgrozījuma 750 Ls ir peļņa, no kuras nodokļos tiek samaksāti 190 Ls. Taču pēc jaunās nodevas, uzņēmuma būs jāsamaksā gandrīz 1000 Ls, līdz ar to tas strādās ar zaudējumiem un bankrotēs. Mikrouzņēmumi šobrīd, kad pēc nodarbinātības datiem jau 30 000 jaunieši nestrādā un lielākā daļa no tiem ir ārzemēs, ir daudzu jauniešu pēdējā cerība palikt Latvijā. Ja mazajiem uzņēmējiem nodokļi tiks izveidoti tik pat nepārdomāti un pavirši kā vidējam darbaspēkam, arī daļa no tiem būs spiesti pamest Latviju, vai pārreģistrēt uzņēmumu citur. Gados jauni uzņēmēji, kas nesen ir dibinājuši uzņēmumu vai tieši šobrīd veic reģistrāciju un aicina pārstrādāt likuma grozījumus."   Jāpiebilst, ka uzņēmēji nav norādījuši, kā vērtē to, ka sociālo iemaksu neveikšanas apdraud pašu uzņēmēju sociālo aizsardzību, jo tie nebūs apdrošināti pensijas saņemšanai, arī slimību, invaliditātes pabalstiem, nevarēs saņemt maternitātes un paternitātes pabalstus, "māmiņalgas". Likumprojekta anotācijā norādīts, ka komercsabiedrības valdes locekļi, kuriem nav bijusi noteikta atlīdzība un kuri nav bijuši pakļauti sociālajai apdrošināšanai, nav tiesīgi saņemt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus (piemēram, slimības pabalstu, valsts pensiju u.c.). Personām, kuras nebūs veikušas vai par kurām nebūs veiktas sociālās iemaksas, var nebūt tiesības, piemēram, uz vecuma pensiju. Taču personām, kurām nav tiesības uz vecuma pensiju, tiek nodrošinātas tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma normām. Likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 3.panta otrās daļas 1.punkts nosaka, ka sociālās apdrošināšanas pamatprincips ir solidaritāte starp sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējiem un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmējiem.  Tādējādi personām, kuras sociālās iemaksas veic no maziem ienākumiem, būs jānodrošina minimālais pensijas apmērs, t.i., darbosies solidaritātes princips, un pārējie sociālo iemaksu veicēji segs starpību, lai nodrošinātu šīm personām minimālo pensiju.