No 2016. gada 1. janvāra spēkā ir “Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likums”, kas būtiski pilnveido rūpnieciskā īpašuma (izgudrojumu patentu, preču zīmju un dizainparaugu) regulējumu nacionālajā līmenī.

Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis norāda: “Patentu valdes un citu institūciju eksperti likuma izstrādē ieguldīja milzīgu darbu vairāku gadu garumā. Izmaiņas ļaus gan efektīvāk reģistrēt, gan aizsargāt rūpnieciskā īpašuma tiesības Latvijā. Ar likumu tiks nostiprināta un pilnveidota Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes, patentpilnvarnieku un Patentu valdes darbības jomas.”

Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome iegūs neatkarību (administratīvi paliks Patentu valdes sastāvā) un kļūs efektīvāka, tai skaitā samazināsies strīdu izskatīšanas laiks. Strīdu izskatīšana būs Apelācijas padomes locekļu pamatpienākums, nesavienojot šo darbu ar citiem pienākumiem. Profesionāļus izvēlēsies konkursa kārtībā un iecels Ministru kabinets uz septiņiem gadiem. Ņemot vērā izskatāmo strīdu raksturu, piemēro civilprocesa principos balstītu procedūru, nevis administratīvo procesu. Taupot resursus, priekšroka tiks dota izskatīšanai rakstveida procesā. Apelācijas padomes lēmumu varēs pārskatīt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, lūdzot strīdu izskatīt no jauna. Tiesas spriedums būs pārsūdzams tikai vienā instancē.

Attiecībā uz personu pārstāvību Patentu valdē svarīgi atzīmēt, ka tiek nostiprināts patentpilnvarnieka (agrāk patentpilnvarotais) profesijas statuss un profesionālā darbība, izveidojot saistošu ētikas kodeksu un ieviešot civiltiesisko apdrošināšanu par obligātu prasību. Tas nozīmē, ka varēs atgūt zaudējumus, ja tādi radušies patentpilnvarnieka darbības vai bezdarbības rezultātā.

Būtisks jauninājums ir Patentu valdes pašfinansēšanās modelis, pārņemot labāko Eiropas un starptautisko praksi. Turpmāk Patentu valdes saņemtās pakalpojumu maksas novirzīs izmantošanai rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomas attīstībā, proti, uzlabos pakalpojumus, tai skaitā e-pakalpojumus, atbilstoši mūsdienu prasībām, veicinās sabiedrības izpratni par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību un veiks citus pasākumus.

Saskaņā ar Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumu veikti grozījumi sekojošos likumos, kuri spēkā no 2016. gada 1. janvāra:

• Patentu likumā;
• likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”;
• Dizainparaugu likumā;
• Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā;
• likumā “Par nodokļiem un nodevām”;
• Civilprocesa likumā

Saskaņā ar Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumu veiktie grozījumi vai izdoti no jauna sekojoši Ministru kabineta noteikumi, kuri spēkā no 2016. gada 1. janvāra:

• 2015. gada 15. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 720 “Patentu valdes nolikums”;
• 2015. gada 15. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 723 “Patentu valdes maksas pakalpojumu cenrādis”;
• 2015. gada 15. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 719 “Kārtība, kādā persona, kas kārto reģistrācijas vai pēcreģistrācijas procedūras, iesniedz dokumentus Patentu valdei”;
• 2008. gada 1. aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr. 224 “Patentu un patentu pieteikumu noteikumi"
• 2005. gada 5. aprīļa Ministru kabineta Nr. 228 “Noteikumi par preču zīmju reģistrācijas procedūras veidlapu paraugiem”;
• 2015. gada 22. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 764 “Noteikumi par dizainparaugu reģistrācijas procedūras veidlapu un reģistrācijas apliecības paraugiem”;
• 2015. gada 1. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 677 “Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes locekļa amata pretendentu un locekļu atestācijas eksāmena kārtība”;
• 2015. gada 15. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 732 “Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes maksas pakalpojumu cenrādis”;
• 2005. gada 27. decembra Ministru kabineta Nr. 1032 “Noteikumi par budžetu ieņēmumu klasifikāciju”.