Tieslietu ministrija atgādina, ka 2020. gada 6. jūlijā stājās spēkā grozījums Kriminālprocesa likuma (KPL) 439. pantā ar mērķi uzlabot tiesisko regulējumu procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai un veicināt tā efektīvāku piemērošanu pārrobežu noziegumos. Grozījums tika izstrādāts, ņemot vērā praksē konstatētās problēmas saistībā ar procesa uzsākšanu pret juridisku personu gadījumos, kad fizisko personu ārvalstī tiesā par izdarītu noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts juridiskas personas interesēs, labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā.

Krimināllikuma (KL) 12. un 70.¹ pants paredz juridiskas personas atbildību par noziedzīgu nodarījumu, ko tās interesēs, labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā ir izdarījusi fiziskā persona. Atbilstoši KL 20. panta nosacījumiem par līdzdalību uzskatāma apzināta darbība vai bezdarbība, ar kuru persona (līdzdalībnieks) kopīgi ar citu personu (izdarītāju) piedalījusies tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet pati nav bijusi tā tiešā izdarītāja.

Noziedzīga nodarījuma līdzdalībnieki ir organizētāji, uzkūdītāji, atbalstītāji, savukārt par atbalstītāju uzskatāma persona, kas apzināti veicinājusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, dodot padomus, norādījumus, līdzekļus vai novēršot šķēršļus tā izdarīšanai, kā arī persona, kas iepriekš apsolījusi noslēpt noziedzīga nodarījuma izdarītāju vai līdzdalībnieku, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīkus un līdzekļus, noziedzīga nodarījuma pēdas vai noziedzīgā kārtā iegūtos priekšmetus vai arī iepriekš apsolījusi iegādāties vai realizēt šādus priekšmetus.

Līdzdalībnieks noziedzīgos nodarījumos saucams pie atbildības saskaņā ar to pašu KL pantu, kas paredz izdarītāja atbildību.

Nereti praksē problēmas rada jēdzienu “juridiskās personas interesēs” un “juridiskās personas labā”, kā arī “nepienācīga pārraudzība” un “nepienācīga kontrole” nošķiršana. Saistībā ar konstatēto problēmu, Tieslietu ministrija sniegusi šādu skaidrojumu.

2013. gada 1. aprīlī stājās spēkā grozījumi KL un KPL un grozījumu viens no iemesliem bija panākt Latvijas tiesību normu atbilstību starptautisko līgumu prasībām. Tā rezultātā KL 12. pantā un 70.¹  pantā tika ietverta prasība konstatēt, ka nodarījums veikts juridiskās personas interesēs, labā vai nepietiekamas pārraudzības vai kontroles rezultātā.

Tiesību norma, kas paredz nodrošināt juridisku personu saukšanu pie atbildības par noziedzīgiem nodarījumiem, kurus to labā ir veikusi fiziska persona, kā arī, kad pārraudzības vai kontroles trūkums ir ļāvis fiziskai personai izdarīt noziedzīgu nodarījumu, ir standarta tiesību norma Eiropas Padomes konvencijās, kā arī Eiropas Savienības direktīvās, kas nosaka pienākumu kriminalizēt noteiktus nodarījumus un paredzēt juridisko personu atbildību.

Tieslietu ministrija secina, ka ne Eiropas Padome, ne OECD strikti nenošķir jēdzienu “nepienācīga pārraudzība" no "nepienācīgas kontroles", bet piedāvā jēdzienu, kas ļauj aptvert jebkuru situāciju, kurā juridiskās personas bezdarbības dēļ (vai nu neveicot pārraudzību pār darbiniekiem, vai neveicot kontroles pasākumus juridiskās personas ietvaros) fiziskā persona izdara noziedzīgo nodarījumu. Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas paskaidrojošajā rakstā attiecībā uz tās 18. panta 2. punktā noteikto prasību noteikt juridisko personu atbildību, ja noziedzīgs nodarījums ir izdarīts juridiskās personas “pārraudzības un kontroles trūkuma” dēļ, tiek vispārīgi norādīts, ka tas aptver gadījumus, kad juridiskās personas darbinieks vadošā amatā pieļauj bezdarbību, kā rezultātā padotībā esošais darbinieks izdara noziedzīgo nodarījumu. Savukārt saskaņā ar OECD sniegto skaidrojumu var secināt, ka “nepienācīga pārraudzība" aptver gadījumus, kad juridiskās personas darbinieks, kas ir vadošā amatā, nav uzraudzījis savu padoto.

Turpretī “nepienācīga kontrole” aptver gadījumus, kad juridiskā persona nav īstenojusi atbilstošas iekšējās kontroles, ētikas un atbilstības programmas. Attiecībā uz iekšējās kontroles, ētikas un atbilstības programmām OECD ir izstrādājusi labo praksi, kas ir apkopota 2009. gada Rekomendācijas pielikumā “Labās prakses vadlīnijas iekšējās kontroles, ētikas un atbilstības jautājumos”. Tā rekomendē uzņēmumiem ieviest efektīvus iekšējās kontroles pasākumus, lai novērstu korupciju, un tā ir pieejama Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mājas lapā: https://www.knab.gov.lv/lv/education/uznemejiem/.

Attiecībā uz jēdziena “juridiskās personas interesēs” iekļaušanu KL 12. un 70.¹ pantā Tieslietu ministrija norāda, ka, 2013. gadā, izstrādājot augstākminētos grozījumus KL un KPL, Tieslietu ministrijas vadītā darba grupa nonāca pie secinājuma, ka

jēdziens “juridiskās personas interesēs” ir plašāks, nekā “juridiskās persona labā”, jo neaprobežojas tikai ar noteikta labuma gūšanu.

Ievērojot minēto, attiecīgajās tiesību normās tika iekļauts jēdziens “juridiskās personas labā”, kā to paredz starptautiskās prasības, kā arī tika iekļauts jēdziens “juridiskās personas interesēs”, lai veidotu plašāku sasaistes loku ar fiziskās personas izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

Šādu izpratni apstiprina arī Eiropas Padomes izdotā rokasgrāmata “Liability of Legal Persons for Corruption Offences”, kurā tiek norādīts, ka, nosakot noziedzīgā nodarījuma sasaisti ar juridisko personu, ir iespējamas trīs pieejas:

1) noziedzīgs nodarījums ir izdarīts juridiskās personas labā, kā tas ir noteikts Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijā;

2) noziedzīgs nodarījums ir izdarīts “juridiskās personas vārdā”, “pārstāvot juridisko personu” vai “juridiskās personas interesēs” (pie šādas pieejas tiek uzskatīts, ka piesaistes slieksnis ir daudz zemāks, nekā, ja noziedzīgs nodarījums ir izdarīts juridiskās personas labā);

3) noziedzīgs nodarījums ir izdarīts “darbības laikā” vai tikai “saistībā ar uzņēmējdarbību”.

Minētajā rokasgrāmatā tiek norādīts, ka pirmajā gadījumā, kad noziedzīgais nodarījums ir izdarīts juridiskās personas labā, nozīmē, ka šāda nodarījuma rezultātam ir jābūt uzņēmumam izdevīgam, bet attiecīgajam uzņēmumam nav jāgūst faktiski labums no nodarījuma. Kā piemēri tiek minēti gadījumi, kad darbinieks veic pārrunas ar valsts amatpersonu par uzņēmuma dalību publiskajā iepirkumā un piedāvā kukuli, ja uzņēmums vinnēs iepirkuma procedūrā. Minētajā gadījumā uzņēmums nezina, vai kukulis bija izšķirošs vai nē, uzvarot iepirkuma procedūrā.

Kā otrs piemērs tiek minēta situācija, kad farmācijas uzņēmuma darbinieks dod kukuli Veselības ministrijas amatpersonai, lai novērstu konkurentu ienākšanu tirgū. Šajā gadījumā uzņēmumam nav jāgūst tiešs labums no kukuļdošanas, bet tas tomēr gūst netiešu labumu no samazinātas konkurences.

Savukārt attiecībā uz otro pieeju, kas paredz, ka noziedzīgs nodarījums ir izdarīts juridiskās personas interesēs, rokasgrāmatā tiek norādīts, ka šajā gadījumā noziedzīgajam nodarījumam ir jābūt juridiskās personas interesēs, bet juridiskai personai nav obligāti no tā jāgūst labums. Kā piemērs tiek minēta situācija, kad uzņēmuma darbinieks samaksā kukuli valsts telekomunikāciju uzņēmuma darbiniekam, lai uzņēmumā tiktu ātrāk nodrošināti telefonsakari. Šajā gadījumā tiek uzskatīts, ka nav tieša ekonomiska ieguvuma uzņēmumam no šādas rīcības, bet tas bija uzņēmuma interesēs ātrāk tikt pie telefonsakariem.

Attiecībā uz jēdzienu “juridiskās personas interesēs” nošķiršanu no jēdziena “juridiskās persona labā” Itālijas Augstākā tiesa lietā Nr.29512/151 ir lēmusi, ka abi jēdzieni ir nošķirami, nosakot, ka tie nepārklājas un ir alternatīvi jēdzieni.

Tieslietu ministrija secina, ka:

• Starptautiskajos tiesību aktos, kas nosaka tās dalībvalstīm paredzēt juridisko personu atbildību gadījumos, kad juridiskās personas nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā noziedzīgo nodarījumu ir izdarījusi fiziskā persona, strikti nenošķir šos abus jēdzienus, bet piedāvā vienotu jēdzienu, kas aptver juridiskās personas bezdarbību, kuras rezultātā fiziskā persona izdara noziedzīgo nodarījumu. Vienlaikus var secināt, ka jēdziens “nepienācīga pārraudzība” aptver gadījumus, kad darbinieks vadošā amatā nepienācīgi uzrauga sava padotā darbību. Savukārt jēdziens “nepienācīga kontrole” aptver gadījumus, kad juridiskā persona nav nodrošinājusi atbilstošu iekšējās kontroles sistēmas darbību. Tomēr jāvērš uzmanība, ka šīs abas situācijas var pārklāties, proti, juridiskā persona nenodrošina iekšējās kontroles sistēmu, kā rezultātā darbinieka vadošā amatā bezdarbības dēļ padotais darbinieks izdara noziedzīgo nodarījumu.
• Jēdziens “juridiskās personas interesēs” ir nošķirams no jēdziena “juridiskās personas labā”.
• Jēdziens “juridiskās personas interesēs” ir plašāks par jēdzienu “juridiskās personas labā”, un tas aptver situācijas, kurās izdarītais noziedzīgais nodarījums ir juridiskās personas interesēs, bet tā negūst ne tiešu, ne netiešu labumu no izdarītā noziedzīgā nodarījuma.
• Jēdziens “juridiskās personas labā” aptver situācijas, kurās juridiskai personai ir izdevīgs izdarītais noziedzīgais nodarījums, bet nav obligāts nosacījums, ka tā ir guvusi faktisku labumu no tā.