Jau vairākus gadus Latvijā uzņēmēji uzsver darbaspēka trūkumu, kas aizvien izteiktāk kļūstot par vēl vienu no ekonomikas attīstības kavēkļiem. Īpaši satraucoši, ka darbinieku trūkst arī augsti kvalificētās profesijās, kas bremzē ekonomikas kursu uz lielāku jaudu un produktivitāti. Kā Latvija šajā ziņā izskatās Baltijas un Eiropas Savienības mērogā, kādi ir darbinieku deficīta iespējamie risinājumi un kā tie ierakstās Latvijas ekonomikas transformācijas un izaugsmes plānos?
Pēdējos gados Latvija tiešām kļuvusi par vienu no Eiropas Savienības (ES) topa augšgala valstīm brīvo darbavietu īpatsvara ziņā. Pagājušā gada 3. ceturksnī šajā rādītājā ar 2,8% brīvo darbavietu mūsu valsts ieņēma 8. vietu Eiropas Savienībā. Mūsu Baltijas kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā brīvo darbavietu īpatsvars bija mazāks – pa 2%. Augsts brīvo darbavietu īpatsvars tiek uzskatīts par vienu no indikatoriem, kas liecina par atbilstošas kvalifikācijas darbinieku trūkumu darba tirgū.
Šo pieņēmumu apstiprina vienlaikus it kā paradoksālais fakts, ka arī bezdarba līmenis Latvijā ir salīdzinoši augsts, pērn decembrī ar 6,6% bezdarbnieku ierindojot mūs 10. vietā ES. Abu rādītāju kopskats liek domāt, ka Latvijā liela problēma ir darbaspēka kvalifikācijas neatbilstība darba tirgus prasībām, jo lielākā daļa no pārējām valstīm ar visaugstāko brīvo darbavietu īpatsvaru ir ar viszemākajiem bezdarba līmeņa rādītājiem – Čehija, Vācija, Nīderlande un Malta. Šajās valstīs tātad ir gandrīz izsmelti vietējā, kā arī ievestā darbaspēka resursi, taču Latvijā pastāv lielas “šķēres” starp bezdarbnieku īpatsvaru un brīvo darbavietu īpatsvaru. Iznāk tā, ka vienlaikus trūkst gan darbavietu, gan darbinieku, jo prasmes un vajadzības “nesatiekas”.
Darbaspēka trūkuma risināšanai ir divi iespējamie risinājumi – ārvalstu darbaspēka ievešana vai iekšējo rezervju meklēšana. Uzņēmēju organizāciju pārstāvji pauž, ka situācijas operatīvai risināšanai bez ārvalstnieku ievešanas neiztikt. Atšķiras tikai pozīcijas nianses – Latvijas Darba devēju konfederācijas Izglītības un nodarbinātības jomas eksperte Liene Voroņenko runā tikai par augsti kvalificētajām profesijām, bet Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris saka, ka nepieciešams arī mazāk kvalificēts darbaspēks. Savukārt Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs aicina uzmanīties ar ārvalstu darbaspēka piesaisti zemas kvalifikācijas profesijās – lai gan īstermiņā var šķist vieglākais un ātrākais, ilgtermiņā tas nebūs labākais risinājums ekonomikai. Daudz vērtīgāk būt skatīties uz iekšējiem resursiem, kas pēc ekonomista aprēķiniem, Latvijā vēl ir ap 70 000 cilvēku. ES valstu nodarbinātības līmeņu dati liecina, ka 2022. gadā Latvija ar nodarbinātības līmeni 63,9% apmērā atradās aptuveni ES vidusdaļā, taču Lietuvā un jo īpaši Igaunijā šis līmenis bija krietni augstāks (attiecīgi 66,2% un 69,2%).
Lai aktivizētu iekšējos darbaspēka resursus ar nepietiekamām prasmēm, atkal ir divi ceļi. Viens no tiem – cilvēku atgriešana darba tirgū vispār. Otrs, par ko runā un domā vēl mazāk, bet ko jau iepriekšējā ekonomikas ministre Ilze Indriksone definēja kā mērķi, kas ļautu celt valsts kopējo ekonomikas jaudu un cilvēku labklājību – nodarbināto pārkvalificēšana no vidējas uz augstas kvalifikācijas profesijām. Un te sākas problēmas, jo, kā uzsver Liene Voroņenko, valsts līdzšinējās pārkvalifikācijas programmas samet visus vienā maisā. Pirmajai grupai – vismazāk kvalificētajiem un sociālo problēmu skartajiem bezdarbniekiem sākumā būtu nepieciešama pavisam cita – sociālā darba un mentoringa – pieeja. Savukārt otrajai grupai pārkvalifikācijas iespēju gandrīz vispār nav, jo Nodarbinātības valsts aģentūras apmācību programmas ir paredzētas pārsvarā tikai bezdarbniekiem vai bezdarba riska grupās esošiem. Pārkvalifikācija kopumā tuvākajos gados Latvijā būs nepieciešama ap 300 000 cilvēku, bet ieplānotajās programmās paredzēts aptvert tikai līdz 50 000 iedzīvotāju.
Lietuvas Ekonomikas un inovāciju ministrijas žurnālam Bilance sniegtā informācija liecina, ka Lietuvā tiešām tiek īstenota krietni plašāka pieeja darbaspēka pārkvalifikācijā. Līdzīgi kā Latvijā, bezdarbnieku pārkvalificēšana nodota Sociālo lietu ministrijas pārziņā, taču Ekonomikas un inovāciju ministrija strādā tieši nodarbināto speciālistu segmentā. Un pārkvalifikācijas apjomi tajā ir gana masveidīgi – saskaņā ar ministrijas sniegtajiem datiem, jau laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam kvalifikācijas celšanas apmācības izgājuši vairāk nekā 100 000 nodarbināto, un šim mērķim ieguldīti ap 82 miljoniem eiro.
Latvijas Ekonomikas ministrija sola, ka gan formālajai izglītībai, gan pieaugušo pārkvalifikācijas programmām veidos jaunu pasūtījumu, raugoties tieši caur darbaspēka kvalifikācijas paaugstināšanas mērķa perspektīvu.
Mūžu dzīvo, mūžu mācies — kā celt darbaspēka prasmes, lai attīstītu ekonomiku?
Publicēts žurnāla “Bilance” 2024. gada februāra (506.) numurā.
Projektu «Latvija Baltijas ekonomikā: kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Kā risināt darbaspēka trūkuma problēmu?» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2023
