Meklējot cēloņus Latvijas ekonomikas atpalicībai no Lietuvas un Igaunijas, kā viens no iemesliem tiek piesaukta arī kreditēšana. Uzņēmēji pauž, ka izdevīgus (vai reizēm pat vispār nekādus) kredītus nevar saņemt, jo banku sektorā trūkst konkurences, savukārt bankas uzsver, ka pašiem uzņēmumiem nepietiek kredītspējas. Kam vairāk taisnības, un ko būtu jādara, lai situāciju ar piekļuvi ārējam finansējumam uzlabotu? Par to žurnāla “Bilance” pētījuma “Latvija Baltijas ekonomikā - kā apsteigt Lietuvu un Igauniju?” piektajā rakstā.

Pirmkārt, kāda tad ir esošā biznesa kreditēšanas atšķirība ar Lietuvu un Igauniju? Un te seko pārsteigums. Kā liecina Latvijas Bankas apkopotie dati, izrādās, ka ar Lietuvu nekādas būtiskas atšķirības nav. Citiem vārdiem, tur situācija ar uzņēmumu kreditēšanu ir tikpat čābīga kā pie mums. Proti, uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums Latvijā ir trīspadsmit, bet Lietuvā - četrpadsmit ar pusi % no iekšzemes kopprodukta. Savukārt Igaunija gan ir krietni labākā situācijā - tur biznesa kreditēšanas apjoms ir relatīvi gandrīz divreiz lielāks jeb ceturtā daļa no IKP.

Kādi ir šīs situācijas cēloņi? Banku pārstāvji kā galveno iemeslu vājajai kreditēšanai nosauc sliktos uzņēmumu finanšu rādītājus, kur galvenie faktori ir ēnu ekonomika un zems pašu kapitāls. Kā norāda Swedbank ekonomiste Līva Zorgenfreija, divtūkstoš divdesmit pirmajā gadā Latvijā pozitīvs pašu kapitāls bija 66 procentiem uzņēmumu, kamēr Lietuvā šādu uzņēmumu bija astoņdesmit trīs, bet Igaunijā - 97 procenti. “Lai sāktu runāt par kreditēšanu, galvenais, lai uzņēmums ir pelnītspējīgs, lai tam ir pozitīvs pašu kapitāls. Banku finansējums noteikti būs tad, kad uzņēmums sāks savu kapitālu uzkrāt un atstāt uzņēmumā,” žurnālam Bilance uzsver Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētāja un SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

To nenoliedz arī paši uzņēmēji. “Daļēji tam var piekrist, jo Latvijas uzņēmumos ir zemāks pašu kapitāls (nekā abās Baltijas kaimiņvalstīs), kā arī lielāks ēnu ekonomikas īpatsvars,” norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis. Viņš prezentē mazliet atšķirīga griezuma datus - pašu kapitāla īpatsvars uzņēmuma bilancē. Baltijā 2021. gadā šis rādītājs pārliecinoši vislabākais bijis Igaunijas uzņēmumiem (piecdesmit deviņi %), kamēr Lietuva ar piecdesmit un Latvija ar četrdesmit astoņiem procentiem krietni iepaliek.

Arī Latvijas Bankas skatījumā uzņēmumu finansiālā situācija ir bijis šķērslis aktīvākai kreditēšanai. Tomēr laikā kopš globālās finanšu krīzes tā esot pakāpeniski uzlabojusies. “Tendences ir pozitīvas. Desmit gadu laikā uzņēmumu īpatsvars ar negatīvu pašu kapitālu samazinājies gandrīz par desmit procentiem - no 40 uz teju trīsdesmit procentiem uzņēmumu,” saka Kārlis Vilerts, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs. Tāpat uzlabojusies ir arī uzņēmumu rentabilitāte, sarucis parādu slogs un krietni samazinājies arī maksātnespējas procesu skaits. Tomēr šim uzņēmumu kredītspējas pieaugumam nez kāpēc neseko kreditēšanas pieaugums. Tas liek domāt, ka galvenais kreditēšanas problēmu cēlonis varētu būt nepietiekama banku vēlme kreditēt, kas savukārt rodas no vājas banku konkurences apstākļiem. Kārlis Vilerts vērš uzmanību uz to, ka Igaunijā, kur kreditēšana ir krietni labāka, ir arī krietni asāka banku konkurence. “Igaunijā ir vismaz divas vietējā kapitāla bankas - Coop un LHV - kas pēdējā ekonomiskā cikla laikā ir agresīvi iegājušas tirgū un radījušas būtisku konkurences spiedienu. Savukārt Latvijā un Lietuvā lielāko banku segmentā darbojas vieni un tie paši spēlētāji, un arī problēmas ir faktiski tās pašas,” secina Latvijas Bankas eksperts. Šādam secinājumam par labu runā arī fakts, ka pat Lietuvā, kur uzņēmumu pašu kapitāla rādītāji ir krietni labāki nekā pie mums, kreditēšana ir līdzīgā apmērā.

Pašu banku pārstāvji problēmas ar konkurenci gan nesaskata. “Šobrīd redzam, ka konkurence banku sektorā ir liela – gan privātpersonu, gan uzņēmumu kreditēšanā klienti uzrunā vairākas bankas, salīdzina piedāvājumus un bankas konkurē par izdevīgākajiem nosacījumiem,” uzskata Ieva Tetere.

Ja tomēr Latvijas Bankai ir taisnība un galvenā kreditēšanas problēmu sakne tiešām slēpjas banku konkurences trūkumā, tad acīmredzami nepieciešamais virziens būtu stiprināt šo konkurenci, veicinot jaunu banku ienākšanu tirgū. Taču tas nav ne vienkāršs, ne ātrs risinājums. Turklāt, kur ir garantija, ka kāda jauna spēlētāja parādīšanās atstās ilgtermiņa sekas uz veselīgu konkurences vidi, nevis tikai saasinās to uz ienākšanas un tirgus daļas iekarošanas brīdi?

Kārlis Vilerts uzskata, ka tirgus mehānismi savu lomu tomēr nospēlēs. Turklāt konkurenci varētu saasināt ne tikai jaunu banku parādīšanās, bet arī vairākas jau esošās, patlaban mazākas bankas, kas labprāt paplašinātu savu darbību, vienīgā problēma ir nepietiekams pašu kapitāla apjoms. Ja jauna vai esošā banka uzsāktu aktīvu cīņu un pārvilinātu kādu daļu “lielā četrinieka” klientu, tas piespiestu šos klientus pazaudējušās bankas domāt par to, kā kompensēt radušos peļņas iztrūkumu. “Šādā situācijā īsti nebūtu citas izvēles, kā kāpināt kreditēšanu, izsniedzot kredītus tiem, kam to vēl nav,” paredz Latvijas Bankas eksperts.

Lai šāda kredītņēmēju pārvilināšana būtu iespējama arī praktiski, būtiska loma ir topošajām normatīvā regulējuma izmaiņām, kas ievērojami atvieglotu pārkreditēšanās procesu, kas šobrīd ir ļoti dārgs un sarežģīts. Tiesa gan, pagaidām runa ir tikai par privātpersonu kredītu pārkreditēšanu. Kārlis Vilerts saka, ka ekonomisks pamatojums tam būtu arī uzņēmumu kredītu jomā, vienīgi tur tas ir juridiski sarežģītāk.

Tiesa gan, nevajadzētu arī likt pārāk lielas cerības uz to, ka pēc jaunā regulējuma pieņemšanas banku starpā uzreiz sāksies milzu cīņa par klientiem un visiem radīsies iespējas pārkreditēties uz izdevīgākiem noteikumiem. Pārkreditēšanās citur nav tikai paša kredītņēmēja izvēle. Vispirms ir jāsaņem otras bankas piedāvājums. Tādējādi izšķirošais aizvien paliks konkurences faktors - vai banku tirgū radīsies spēlētāji, kuri vēlēsies šādi pārvilināt klientus. Ja tā notiks, tad, kas zina, varbūt varam paspņot un iedomāties, ka kredītņēmēji Latvijā pat piedzīvos laiku, kad konkurence banku tirgū funkcionēs tikpat efektīvi kā telekomunikāciju pakalpojumu nozarē - proti, kad klients paziņojis par gatavību pāriet pie cita operatora, tam zvana esošais un pats piedāvā vēl izdevīgākus noteikumus.

Projektu «Latvija Baltijas ekonomikā: kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Kāpēc uzņēmējam Latvijā grūti saņemt kredītu?» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2023

Jums arī varētu interesēt...

• «Iestrēgušās» problēmas, kuras sola risināt jaunā valdība

• Valsts atbalsts biznesam un eksportam — Baltijas valstu salīdzinājums

• Mākslīgā intelekta rīku izmantošana uzņēmumu finanšu datu analīzē un prognozēšanā