Lai sniegtu atbalstu uzņēmumiem, kas ir saskārušies ar finanšu grūtībām un tās vēlas risināt tiesiskās aizsardzības procesa ietvaros, Tieslietu ministrija sadarbībā ar nozares ekspertiem ir izstrādājusi „Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna sagatavošanas vadlīnijas”.

Situācijās, kad uzņēmums saskaras ar finansiālām grūtībām, kas kavē saistību kārtošanu, ir jāizvēlas piemērotāko risinājumu to novēršanai vai atrisināšanai. Kopumā pastāv dažādi finansiālo grūtību risināšanas ceļi. Viens no šādiem risinājumiem ir tiesiskās aizsardzības process (TAP). Tā īstenošanai ir jāizstrādā TAP pasākumu plāns, kura mērķis ir sniegt kreditoriem skaidru redzējumu par to, kā parādnieks plāno atjaunot vai saglabāt spēju nokārtot savas saistības. 

Vadlīnijas ir vispārīgi praktiski ieteikumi, bet ne izsmeļoši norādījumi. Vadlīnijām ir ieteikuma raksturs un to ievērošana negarantē pozitīvu TAP iznākumu, tāpat tās nevar aizstāt konsultācijas ar ekspertiem finanšu, juridiskajā vai citā profesionālajā jomā, kas var būt nepieciešamas atsevišķos gadījumos. Pasākumu plāna sagatavošanu var uzņemties arī TAP uzraugošā persona, ja par to panākta vienošanās.

Vadlīnijas var tikt izmantotas ne vien pasākumu plāna izstrādes procesā, bet arī veicot pasākumu plāna grozījumus. Lai atvieglotu pasākumu plāna izstrādes procesu, vadlīnijas satur pasākuma plāna pārbaudes sarakstu, ar kura palīdzību parādnieks var pārliecināties, vai pasākumu plāna projektā ir ietvertas visas pasākuma plāna obligātās sastāvdaļas. Tāpat ir izstrādāta pasākumu plāna veidne ērtākai pasākumu plāna strukturēšanai.

Tieslietu ministrija atgādina, ka TAP ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks. Tādējādi TAP ļauj godprātīgam parādniekam, kurš nonācis finansiālās grūtībās, atjaunot savu maksātspēju, izmantojot Maksātnespējas likumā noteiktos aizsardzības līdzekļus un metodes. TAP var uzsākt pats parādnieks, kura pienākums pēc TAP lietas ierosināšanas ir izstrādāt pasākumu plānu un saskaņot to ar likumā noteikto kreditoru vairākumu. Ierosinot TAP lietu, parādnieks uz noteiktu laiku iegūst arī īpašu likumā noteikto aizsardzību (izpildes lietvedības apturēšana, aizliegums kreditoriem iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu u.c.), kas nodrošina piemērotus apstākļus, lai veiktu pārrunas ar kreditoriem un izstrādātu pasākumu plānu. 

Likums paredz arī īpašu TAP paveidu – ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP). To var izmantot parādnieks, kuram ir labas perspektīvas panākt vienošanos ar kreditoru vairākumu un nepastāv draudi, ka atsevišķi kreditori ar individuālu vēršanos pret parādnieku varētu būtiski apdraudēt pasākumu plāna izstrādi, saskaņošanu un tālāku īstenošanu. Šajā gadījumā parādnieks jau pirms vēršanās tiesā izstrādā un saskaņo pasākumu plānu ar kreditoriem. Ja sarunu ceļā vienošanās ar kreditoru vairākumu ir panākta, pasākumu plāna apstiprināšana tiesā ļauj to padarīt saistošu arī mazākuma kreditoriem, kā arī iegūt TAP noteikto aizsardzību. 

Pasākumu plāna mērķis ir sniegt kreditoriem skaidru redzējumu par to, kā parādnieks plāno atjaunot spēju nokārtot savas saistības. Savukārt, pasākumu plāna uzdevums ir nodrošināt, lai plānu nesaskaņojušo kreditoru ieguvums, veiksmīgas TAP realizācijas gadījumā, ir vismaz tikpat liels kā gadījumā, ja šā plāna apstiprināšanas brīdī parādniekam tiktu pasludināts maksātnespējas process. TAP nepalīdzēs parādniekam atjaunot savu maksātspēju, ja parādniekam nebūs skaidras vīzijas un biznesa plāna, kā restrukturizēt savu uzņēmumu. Pirms pasākumu plāna izstrādes parādniekam rūpīgi jāizvērtē finanšu grūtību cēloņi un ekonomiskā situācija kopumā. Piemēram, atsevišķos gadījumos finanšu grūtības var būt saistītas ar izvēlēto biznesa modeli vai pat saimnieciskās darbības veidu. Tādējādi, nerisinot finanšu grūtību cēloņus, ar TAP netiks pilnvērtīgi sasniegts vēlamais rezultāts un jāapsver arī citu tiesisku instrumentu izmantošana. Turklāt izšķiroša ir parādnieka skaidra ilgtermiņa vīzija, kas jāiestrādā un saprotamā veidā jāietver pasākumu plānā. 

Vadlīnijas izmantojamas, ievērojot Maksātnespējas likuma un Civilprocesa likuma prasības. Pirms pasākumu plāna iesniegšanas jāpārliecinās, ka ir norādītas visas Maksātnespējas likuma 40. panta ceturtajā daļā minētās ziņas un pievienoti visi šā panta sestajā daļā uzskaitītie pielikumi.

Sniedzam ieskatu vadlīniju sadaļās, kas raksturo TAP plāna sagatavošanas sākuma procesu.

Titullapa, parādnieku identificējoša informācija un informācija par TAP lietu

Normatīvajos aktos nav noteikta obligāta titullapas izstrāde vai ziņu par parādnieku, uzraugošo personu vai TAP lietas norādīšana, taču minēto elementu ietveršana pasākumu plānā ir ieteicama. Ņemot vērā, ka TAP var norisināties tiesvedības procesa ietvaros, pasākumu plānā ieteicams norādīt arī informāciju, kas attiecas uz TAP lietu, ja tāda jau ir ierosināta. Šādas norādes ietveršana sniegs vēl papildu atgādinājumu kreditoriem, ka tiesā ir ierosināta lieta un tādējādi viņiem aizliegts vērsties pret parādnieku.

Tāpat normatīvie akti neietver skaidru norādi par nepieciešamību pasākumu plānā norādīt ziņas par pašu parādnieku. Taču, lai nodrošinātu vienkopus ietvertu visu būtisko informāciju un lasītājam no malas būtu tūlītēji un nepārprotami skaidrs, uz ko attiecas konkrētais dokuments, arī pašā pasākumu plānā var norādīt šādas ziņas.

Pasākumu plānu var sākt ar titullapu vai sadaļu, kurā norādīta pasākumu plāna pamata informācija:

1. informācija par parādnieku, lai kreditoram tūlītēji ir skaidrs, uz ko attiecas pasākumu plāns, norādot šādas ziņas par parādnieku:  a) juridiskajām personām un personālsabiedrībām – nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese; b) individuālajam komersantam – nosaukums, reģistrācijas numurs juridiskā adrese un ziņas par attiecīgo fizisko personu (vārdu, uzvārdu un personas kodu); c) ārvalstī reģistrētai personai, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā, – nosaukums un juridiskā adrese; d) individuālajam (ģimenes) uzņēmumam, zemnieku saimniecība vai zvejnieku saimniecība – nosaukums, reģistrācijas numurs juridiskā adrese un ziņas par īpašnieku (fiziskās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu);
2. kontaktinformāciju saziņai ar parādnieku;
3. ja tiesā jau ir ierosināta TAP lieta, var norādīt arī informāciju par tiesu, kurā ierosināta TAP lieta, lietas numuru un datumu, kad ierosināta TAP lieta;
4. iecelto uzraugošo personu, lai veicinātu kreditoru iespējas operatīvi sazināties ar attiecīgo uzraugošo personu;
5. norādi par pasākumu plāna projekta aktuālo versiju, tās datumu, lai saskaņošanas gaitā atvieglotu iespēju izsekot projekta versijām.

Aktuālās situācijas raksturojums

Parādnieka mantas un saistību novērtējums

Lai raksturotu parādnieka aktuālo finansiālo stāvokli, pasākumu plānā nepieciešams iekļaut parādnieka mantas un saistību detalizētu sarakstu, kas atspoguļo situāciju pasākuma plāna iesniegšanas brīdī. Uzņēmuma aktuālo gada pārskatu var izmantot kā sākumpunktu, ar ko sākt šāda saraksta sastādīšanu. Tomēr ir nepieciešams sarakstu aktualizēt un papildināt ar informāciju, kas sniegs pilnīgu izpratni par parādnieka bilanci.

1 Senāta 2013. gada 11. septembra spriedums lietā Nr. SPC 38/2013 (C34061212), 14. punkts.

Pasākumu plānā ir jānorāda visas parādnieka saistības. Jāuzsver, ka parādnieks nevar izvēlēties, kuras saistības plānā iekļaut, bet kuras neiekļaut¹. Parādnieka saistību apjoma pareizai konstatēšanai ir būtiska nozīme, jo pasākumu plāns ir saskaņojams ar likumā noteiktu kreditoru skaitu, un pasākumu plāna īstenošanas iespējamība ir izvērtējama attiecībā pret visiem tās kreditoriem. Saistību sarakstā ieteicams norādīt arī t.s. ārpusbilances saistības, piemēram, galvojumi, garantijas u.tml.

2 Senāta 2015. gada 20. februāra spiedums lietā Nr. SPC 5/2015 (C27144014), 16. punkts.

Pasākumu plānā jānorāda visas parādnieka saistības, arī tās, par kurām pastāv strīds². Likums neparedz parādniekam tiesības izlemt jautājumu par kreditora prasījuma neatzīšanu. Vienpersoniski izlemjot jautājumu par kreditora prasījuma pamatotību, parādnieks var nepamatoti izslēgt kreditoru no to personu loka, ar kuru saskaņojams pasākumu plāns. Prasība, ko tiesā par parāda piedziņu cēlis kreditors, nedod tiesisku pamatu kreditora interešu ignorēšanai pasākumu plānā, tomēr nav aizliegts un pat ir ieteicams pievienot norādi, ka par attiecīgo prasījumu pastāv strīds.

Pasākumu plānā jānorāda gan parādnieka kopējās maksājuma saistības, gan arī katru saistību atsevišķi, norādot:

1. kreditoru;
2. izpildes termiņu;
3. apmēru;
4. saistības pamatu.

Uzskaitot parādnieka saistības, likums paredz atsevišķi izdalīt dažas saistību kategorijas:

3 Kritēriji, pēc kuriem var noteikt saistītās personas atrodamas likuma „Par nodokļiem un nodevām”, 1. panta 18. punktā.

1. saistības pret saistītajām personām likuma „Par nodokļiem un nodevām” izpratnē³;
2. maksājuma saistības pret nodrošinātajiem kreditoriem;
3. maksājuma saistības, kuru atmaksas vai izpildes termiņš iestājies pirms TAP uzsākšanas vai iestāsies TAP laikā;
4. saistības, kuru izpildei kreditori ir cēluši prasību tiesā;
5. maksājuma saistības, par kurām parādnieks sniedzis galvojumus;
6. parādnieka saistības, kuras nav maksājuma saistības, bet kuru rezultātā mainās parādnieka aktīvu sastāvs.

Līdz ar ko nepieciešams sagrupēt visas parādnieka saistības attiecīgajās grupās un sastādīt saistību sarak­stu katrai no grupām.

Jāņem vērā, ka par nodrošinātajiem prasījumiem tiek uzskatīti tikai tādi, kas ir nodrošināti ar komerc­ķīlu un zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku. Piemēram, saistības, kuras izriet no līzinga līgumiem un kuras papildus nav nodrošinātas ar hipotēku vai komercķīlu, pasākumu plānā ir norādāmas pie nenodrošināto kreditoru saistībām. Ja no līzinga līguma izrietošajām saistībām nav iestājies izpildes termiņš, tās atspoguļo sadaļā „maksājuma saistības, kuru atmaksas vai izpildes termiņš iestāsies tiesiskās aizsardzības procesa laikā”.

Tāpat būtiski ir ietvert visas parādnieka mantas (īpašuma) sarakstu, tajā skaitā tās vērtību, atsevišķi norādot parādnieka ieķīlātās mantas sarakstu, kura ir nepieciešama pasākumu plāna īstenošanai un uz kuru attiecināmi ierobežojumi, saskaņā ar kuriem nodrošinātie kreditori nedrīkst īstenot savas tiesības attiecībā uz parādnieka mantu, kas kalpo par nodrošinājumu viņu prasījumiem, līdz TAP izbeigšanai.

Parādnieka mantas sarakstā jāietver arī parādnieka debitoru prasījumus. Vienlaikus būtu vēlams papildus norādīt debitora finansiālo stāvokli (piemēram, debitoram ir uzsākts TAP vai maksātnespējas process), debitora mītnes valsti (tas var liecināt par tiesvedības ilgumu un iespējamiem izdevumu ietekmes riskiem), debitora parāda nodrošinājumu, tā samaksas termiņu un vai par prasījumu pastāv strīds.

Ieteicams ir norādīt arī visus tiesvedības procesus, kuros parādnieks iesaistīts kā prasītājs vai atbildētājs. Tas ļaus novērtēt šo procesu ietekmi uz TAP plānu, ja lietas iznākums ir sagaidāms TAP plāna īstenošanas laikā, kā arī iespējamos tiesāšanos izdevumus.

Parādnieka mantas sastāvu varētu iespaidot arī tā aktīvu nepieejamība, piemēram, pret parādnieku piemērotie prasības nodrošināšanas un pagaidu aizsardzības līdzekļi civilprocesā, mantas arests kriminālprocesā vai finanšu līdzekļu iesaldēšana. Šādus aspektus arī būtu vēlams norādīt, uzskaitot parādnieka mantu.

Norādot parādnieka mantas vērtību, ir jāņem vērā, ka vērtībai jābūt pamatotai un jāatspoguļo tirgus vērtība. Piemēram, atlikušās vērtības bilancē izmantošana nav pamatota, nosakot parādnieka ieķīlātās mantas vērtību, lai ievērotu nodrošinātā kreditora tiesības un objektīvi izvērtētu tā tiesību ierobežošanu.

Finansiālās situācijas raksturojums

Finanšu grūtību raksturojums 

Pasākumu plānā jāietver parādnieka ekonomiskās situācijas aprakstu, norādot informāciju par parādnieka finansiālo grūtību cēloņiem un saistību apmēru.

Parādnieka ekonomiskās situācijas apraksts ir neaizstājams elements, lai sniegtu kreditoriem izpratni par esošo situāciju. Pasākumu plānā ieteicams norādīt uzņēmējdarbības veida un modeļa aprakstu, kā arī ienākumu iegūšanas avotus pirms finanšu grūtību iestāšanos. Nepieciešams norādīt arī izmaksas, kas nodrošina attiecīgo ienākumu gūšanu. Lai uzskatāmi parādītu, ka uzņēmums spēj gūt peļņu, atsevišķos gadījumos būtu lietderīgi pievienot finanšu pārskatus, kas uzskatāmā veidā ļauj izvērtēt uzņēmuma finanšu plūsmas.

Raksturojot parādnieka ekonomisko situāciju, būtiski ir arī sniegt informāciju par finanšu grūtību cēloņiem un apmēru. Nepieciešams raksturot procesus un identificēt faktorus, kas ir radījuši negatīvu ietekmi uz uzņēmuma darbību. Tie var būt specifiski uzņēmuma pamatdarbībai raksturīgi (iekšējie) faktori vai arī ārējie cēloņi. Ārējie cēloņi var būt izmaiņas attiecīgajā ekonomiskajā tirgū vai uzņēmējdarbības vidē kopumā. Iekšējie faktori var būt saistīti ar uzņēmuma pārvaldības kvalitāti, neveiksmīgiem ieguldījumiem vai nepienācīgu uzņēmējdarbības risku izvērtēšanu.

Ja attiecībā pret parādnieku ir piemērotas dažādas procesuālas sankcijas, piemēram, apturēta būvatļauja, anulēta licence, kas nepieciešama uzņēmējdarbības veikšanai, vai tamlīdzīgi, arī šādu informāciju ieteicams atspoguļot pasākumu plānā, kas ļaus kreditoriem novērtēt esošās un ieplānotās biznesa stratēģijas realizācijas iespējamību.

Parādnieka ekonomiskās situācijas izklāsts un detalizēta analīze ļauj kreditoriem novērtēt, vai pasākumu plānā paredzētie pasākumi ir piemēroti finanšu grūtību pārvarēšanai un maksātspējas atjaunošanai. Pasākumu plāns ir arī iespēja parādniekam rūpīgi izvērtēt savu finansiālo stāvokli, kas turpmāk var veicināt uzņēmuma maksātspēju.

Informācija par darbiniekiem

Finanšu grūtības un to tālākā risināšana viennozīmīgi var skart arī uzņēmuma darbiniekus. Atbilstoši Maksātnespējas likumam pasākumu plānā jānorāda arī ziņas par nodarbinātajiem. Šim nolūkam būtu jāsniedz vismaz šāda informācija:

1. darbinieku skaits, kurus parādnieks nodarbina;
2. darba tiesisko attiecību ilgums.

Pasākumu plānu var papildināt arī ar citu informāciju, piemēram, norādot uz tādiem nodarbinātības elementiem, kā darbinieku noslodzi, sezonālajiem darbiniekiem, darbiniekiem, kam darba līgums ir noslēgts uz noteiktu laiku, algas piemaksu izmaksāšana utt.

Sagatavots pēc Tieslietu ministrijas informācijas

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada februāra (128.) numurā.

BJP NUMURU E-ARHĪVS