Ņemot vērā darba devēju atsaucību un vēlmi nodarbināt cilvēkus no Ukrainas, Valsts valodas centrs (VVC) vērš uzmanību, ka Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums paredz izņēmumu attiecībā uz darba pienākumu veikšanai nepieciešamajām valsts valodas zināšanām.

Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 16. panta pirmā daļa noteic, ka darba devējam ir tiesības nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju arī bez valsts valodas zināšanām tiktāl, ciktāl tas netraucē darba pienākumu pildīšanu.

VVC norāda, ka Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 16. panta pirmā daļa piemērojama kopsakarā ar Valsts valodas likuma 6. panta otro daļu, kas noteic, ka privāto iestāžu, organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajām personām valsts valoda jālieto tad, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses (sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā, sabiedriski administratīvo uzraudzību).

VVC paskaidro, ka saskaņā ar Valsts valodas likuma 6. panta otro daļu privātajā sfērā nodarbinātajiem ir pienākums pārvaldīt valsts valodu noteiktā apjomā, ja to darbība skar kādu no pantā minētajām likumīgām sabiedriskajām interesēm – sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā, sabiedriski administratīvo uzraudzību. Jēdziena "likumīgas sabiedriskās intereses" skaidrojums pieejams šeit. Minētās tiesību normas piemērošana ir pamatota, ja pastāv likumīgu sabiedrisko interešu aizskārums. Ievērojot minēto, VVC norāda, ka darba devējs nav tiesīgs nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotājus tādos amatos, kuru pienākumu pildīšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem nepieciešamas valsts valodas zināšanas noteiktā apjomā. Tādējādi, nodarbinot Ukrainas civiliedzīvotājus, darba devējiem ir jāņem vērā Valsts valodas likuma 6. panta otrajā daļā noteiktais princips.

Proti, darba devēji Ukrainas civiliedzīvotājus var nodarbināt tajos amatos un profesijās, kuru pienākumu veikšana nav saistīta, piemēram, ar klientu apkalpošanu, kas ietver tiešu saziņu ar pakalpojuma saņēmēju.

Vienlaikus VVC norāda, ka Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 16. pants paredz izņēmumus attiecībā uz ārstniecības personām, farmaceitiem un taksometru vadītājiem.

Saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 16. panta otro un trešo daļu aptieka, zāļu lieltirgotava vai ārstniecības iestāde attiecīgi var nodarbināt ārstniecības personu vai farmaceitu un farmaceita asistentu, kas ir Ukrainas civiliedzīvotājs, ja tā var nodrošināt profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo saziņu (piemēram, ar tulka palīdzību), tostarp sniegt pacientiem vai klientiem informāciju saprotamā veidā, kā arī saziņu ar personālu iestādē.

VVC skaidro, ka minētās tiesību normas paredz darba devējam – ārstniecības iestādei, aptiekai vai zāļu lieltirgotavai – pienākumu nodrošināt ārstniecības personas, farmaceita vai farmaceita asistenta profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo saziņu. Tas nozīmē, ka darba devējam ir jānodrošina, ka attiecīgā informācija, kas skar likumīgas sabiedriskās intereses, tiek sniegta valsts valodā ar tulka starpniecību.

Savukārt Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 16. panta ceturtā daļa paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem, kam ir piešķirtas tiesības vadīt transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai pasažieru komercpārvadājumos ar vieglo automobili, nav izvirzāmas prasības par valsts valodas zināšanām.

• Atbrīvojuma no muitas un PVN maksājumiem piemērošana precēm, kas paredzētas palīdzības sniegšanai Ukrainas personām
• VID informē par izmaiņām likumā saistībā ar ziedojumiem cietušajiem Ukrainā
• Nodokļu piemērošana, sniedzot palīdzību Ukrainai