Saņemot sociālos pabalstus, lai nebūtu pāsteigumu, jau iepriekš jāzina, kādiem "parametriem" ir nozīme un kā tie ietekmē pabalsta piešķiršanu un tā apmēru. 

Vispirms pabalsta izmaksa ir atkarīga no tā, kādiem riskiem fiziskā persona ir apdrošināta (slimība un maternitāte, invaliditāte, pensija, bezdarbs, arodslimība, vecāku apdrošināšana). Dažādām apdrošināto grupām ir atšķirīgs apdrošināšanas komplekts, un ne vienmēr sociāli apdrošinātā persona var pretendēt uz kādu no septiņiem likumā paredzētiem sociālajiem pabalstiem (sk. MK noteikumus Nr. 786 par sociālās apdrošināšanas likmju sadalījumu). Otrkārt, pabalsta summa ir atkarīga no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (no summām, par kurām tika veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas) noteiktajā periodā. Trešais parametrs — cik ilgi par personu bija veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas — tā saucamais apdrošināšanas stāžs pensijas piešķiršanai un kvalifikācijas periods darbnespējas un citu pabalstu apmaksai. Var būt svarīgs arī iemaksu veikšanas fakts. Daži pabalsti tiek piešķirti, pamatojoties uz deklarētajām iemaksām (darba devēja vai pašnodarbinātās personas ziņojumā), bet daži — tikai tad, ja iemaksas tika veiktas (sk. turpmāk).

Analizējot notikumus valstī sakarā ar Covid–19, sākot no 2020. gada pavasara līdz šodienai, redzams, ka vairāku mēnešu laikā tūkstošiem fizisko personu tika piešķirti un izmaksāti mazliet citādi pabalsti:

1. dīkstāves pabalsts — 55 201 personai laikā no 25.03.2020. līdz 23.08.2020 un 27 556 personām laikā no 04.12.2020. līdz 12.01.2021;
2. dīkstāves palīdzības pabalsts — 9051 personai;
3. bezdarbnieku palīdzības pabalsts — 10 546 personām;
4. vecāku pabalsta turpinājums — 1118 personām; 
5. jaunā speciālista pabalsts — 94 personām;
6. slimības palīdzības pabalsts — 295 personām.

Šo pabalstu piešķiršana bija atkarīga no citiem nosacījumiem, kas minēti attiecīgajos normatīvajos aktos¹ (un to grozījumos turpmākajos periodos). Tomēr visiem pabalstiem bija viena kopēja pazīme: to izmaksas periodos par fiziskajām personām netika veiktas sociālās iemaksas un arī pašiem pabalstiem netika piemēroti nodokļi.

Svarīgākais šajā sakarā ir tas, ka par fiziskajām personām (pabalstu saņēmējām) netika veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (arī IIN netika maksāts). Tātad pabalstu piešķiršanas periodos tās nebija sociāli apdrošinātas (nekrājās apdrošināšanas stāžs, kaut arī bija spēkā darba attiecības).

Apzinoties, ka šādā situācijā darbiniekiem, kas saņēmuši ar Covid–19 saistītos pabalstus, nākotnē būtiski cietīs sociālās garantijas, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ir veikti grozījumi. 

Grozījumu nepieciešamība saistīta ar to, ka dažādu risku apdrošināšanai (attiecībā pret sociālo iemaksu veikšanu) bija izvirzīti atšķirīgi nosacījumi. Piemēram, persona ir sociāli apdrošināta darba negadījumu apdrošināšanai, apdrošināšanai pret bezdarbu, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai, un veselības apdrošināšanai, un tai (par to) ir jāveic obligātās iemaksas, sākot ar dienu, kad šī persona ir ieguvusi darba ņēmēja statusu. Savukārt persona ir sociāli apdrošināta pensiju apdrošināšanai, ja faktiski ir veiktas obligātās iemaksas (tas pats attiecināms uz pašnodarbinātajām personām). 

Tādējādi darba ņēmēji ir sociāli apdrošināti darba negadījumu apdrošināšanai, apdrošināšanai pret bezdarbu, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai arī tad, ja iemaksas nav faktiski veiktas.

Šo grozījumu mērķis ir noteikt, ka personām, kurām ir sniegts atbalsts ārkārtējās situācijas laikā, pabalstu periodi tiek pielīdzināti apdrošināšanas stāžam. Minētais attiecas uz dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu, bezdarbnieku palīdzības pabalstu, vecāku pabalsta turpinājumu, jaunā speciālista pabalstu un slimības palīdzības pabalstu.

Svarīgas prasības par apdrošināšanas stāžu

Atgādinu, ka vecuma pensijas piešķiršanai periodā līdz 2025. gadam nepieciešams apdrošināšanas stāžs 15 gadi (pēc tam — 20 gadu), bet invaliditātes pensijai — 3 gadi. Savukārt, lai rastos tiesības uz slimības, maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu, nepieciešams tā saucamais kvalifikācijas periods, t.i., personai jābūt darba ņēmējas vai pašnodarbinātās personas statusā ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā vai sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. 

Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir bezdarbniekiem, kuru apdrošināšanas stāžs bezdarbam ir ne mazāks par vienu gadu, ja par viņu Latvijā ir veiktas vai bija jāveic obligātās iemaksas bezdarba gadījumam ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. 

Tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību arodslimības dēļ ir apdrošinātajai personai, par kuru darba devējs veicis vai tam bija jāveic obligātās iemaksas apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām ne mazāk kā trīs gadus.

Ņemot vērā, ka gan darba ņēmēji, gan pašnodarbinātie (no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ) negūst ienākumus no nodarbinātības, un, lai personām neveidotos apdrošināšanas perioda pārtraukumi ārkārtas stāvokļa noteikto ierobežojumu dēļ, un, lai personas, kuras ir darba ņēmējas vai pašnodarbinātās un saņem atbalstu pabalstu veidā, nezaudētu tiesības uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem, apdrošināšanas atlīdzību un valsts pensiju, grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz pabalstu periodus pielīdzināt apdrošināšanas periodiem tiem apdrošināšanas veidiem, kuriem persona būtu bijusi apdrošināta kā darba ņēmēja vai pašnodarbinātā. 

Savukārt personām, kuras nav sociāli apdrošinātas, t.i., bezdarbnieka palīdzības pabalsta un jaunā speciālista pabalsta saņēmējus paredzēts pielīdzināt bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem, un bezdarbnieka palīdzības pabalsta un jaunā speciālista pabalsta periodus pielīdzināt apdrošināšanas periodam pensiju apdrošināšanai.

Praktiskā ietekme uz aprēķiniem

Grozījumi neprasa par iepriekš minētajiem periodiem veikt obligātās iemaksas, bet attiecas vien uz periodu, kas dod tiesības uz sociālo pakalpojumu (apdrošināšanas stāžs vai kvalifikācijas periods, kas ir nepieciešams, no kā ir atkarīga pabalsta summa). 

Piemēram, bezdarbnieka pabalsta apmērs, ja personai šo periodu dēļ mainīsies stāžs bezdarba apdrošināšanai, no kura ir atkarīgi bezdarbnieka pabalsta apmēra procenti. Piešķirtā bezdarbnieka pabalsta summa nosakāma par kalendāra dienu, izejot no 50, 55, 60 un 65 procentiem no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas atkarībā no apdrošināšanas stāža (1–9; 10–19; 20–29; vairāk par 30 gadiem). Diemžēl ir gadījumi, kad pietrūkst dažu dienu, lai tiktu iekļauts nākamajā kategorijā.

Analoģiski apdrošināšanas stāžs ir svarīgs (ar dienas precizitāti) invaliditātes pensijas apmēram I un II grupas invaliditātes gadījumā, jo I un II grupas invaliditātes pensijas aprēķinā tiek ņemts vērā apdrošināšanas stāžs tieši invaliditātei.

Tas pats — vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru gadījumos, kad pensijas apmērs tiek noteikts minimālās pensijas apmērā atkarībā no apdrošināšanas stāža, kā arī gadījumos, kad no apdrošināšanas stāža ir atkarīgs pensijas sākumkapitāla aprēķinā piemērojamais nosacījums par vidējo iemaksu algu valstī.

Precizējot kvalifikācijas periodu sociālās apdrošināšanas pabalstu un apdrošināšanas atlīdzības noteikšanai, fiziskām personām netiks liegta šo pabalstu saņemšana.

Brīvprātīgi veiktās iemaksas tiks atmaksātas

Sakarā ar to, ka grozījumi likumā paredz ārkārtas stāvokļa Covid–19 pabalstu periodus pielīdzināt apdrošināšanas stāžam, tad vienlaikus ir paredzēts izslēgt pārejas perioda normu (pārejas noteikumu 73. punkts), kas nosaka, ka dīkstāves pabalsta, dīkstāves palīdzības pabalsta, vecāku pabalsta turpinājuma saņēmēji līdz 2023. gada 31. decembrim ir tiesīgi brīvprātīgi pievienoties valsts pensiju apdrošināšanai, veicot iemaksas no attiecīgā pabalsta apmēra atbilstoši valsts pensiju apdrošināšanai noteiktajai iemaksu likmei (24,50% — 2020. un 23,91% — 2021. gadā).

Personām, kuras, pamatojoties uz šā likuma pārejas noteikumu 73. punktu, veikušas brīvprātīgās iemaksas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra līdz 2021. gada 15. martam atmaksās brīvprātīgās iemaksas, kas nav ņemtas vērā pensijas aprēķinā.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada marta (471.) numurā.