0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESGRĀMATVEDĪBAKas grāmatvedim jāzina par darbinieku neizmantoto atvaļinājumu pieprasīšanu

Kas grāmatvedim jāzina par darbinieku neizmantoto atvaļinājumu pieprasīšanu

Dažādu iemeslu dēļ vienam-otram darbiniekam uzkrājās vairāku gadu neizmantotie atvaļinājumi. Turklāt šāda parādība nebūt nav tik reti sastopama. MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore, skaidro, kas šādā gadījumā būtu jāievēro grāmatvežiem. Grozot Darba likumu (DL) 2015. gadā, viens no būtiskākiem (un ilgi gaidītajiem) momentiem bija 149. panta „Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums” piektās daļas papildinājums: Darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Norma stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī, un vienlaikus bija jāatbild uz jautājumu: vai atvaļinājuma neizmantošanas „periods” jāuzskaita no „pagājušā gadsimta”, vai tas sākās 2015. gadā? Sakara ar to, ka neviens…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

1 komentārs

Pierakstīties
Paziņot par
1 Komentārs
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
invest@ergo.lv
inv***@ergo.lv
5 gadi atpakaļ

Ir neliela kļūda: ” Tāpat PLZ.lv redakcija atgādina, ka 3017. gada 17. augustā … “

Dažādu iemeslu dēļ vienam-otram darbiniekam uzkrājās vairāku gadu neizmantotie atvaļinājumi. Turklāt šāda parādība nebūt nav tik reti sastopama. MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore, skaidro, kas šādā gadījumā būtu jāievēro grāmatvežiem.

Grozot Darba likumu (DL) 2015. gadā, viens no būtiskākiem (un ilgi gaidītajiem) momentiem bija 149. panta „Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums” piektās daļas papildinājums:

  • Darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

Norma stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī, un vienlaikus bija jāatbild uz jautājumu: vai atvaļinājuma neizmantošanas „periods” jāuzskaita no „pagājušā gadsimta”, vai tas sākās 2015. gadā?

Sakara ar to, ka neviens likums nav uzrakstīts kā tieša atbilde uz mūsu jautājumu, apskatīsim šo problēmu, "pa plauktiņiem" sakārtojot normatīvajos aktos noteikto.

DL 149. pants nosaka:

  • ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu (..);
  • darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām (..);
  • (..) ar darbinieka rakstveida piekrišanu pieļaujams pārcelt atvaļinājuma daļu uz nākamo gadu (..). Atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu.

DL 150. pants nosaka:

  • ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir katru gadu noteiktā laikā saskaņā ar darbinieka un darba devēja vienošanos vai atvaļinājumu grafiku (..).

Faktiski no šī teksta ir skaidrs, ka atvaļinājumu jāpiešķir katru gadu, un tas ir gan darba devēja pienākums rūpēties par darbinieku un ievērot likuma normas, gan darba ņēmējam – nodrošinājums viņa tiesību ievērošanai.

Tomēr noteikums par atvaļinājuma daļas pārcelšanu tikai uz nākamo gadu, nospēlēja lāča pakalpojuma lomu vienā tiesas lēmumā. Proti, darbiniekam izveidojās vairāku gadu neizmantotie atvaļinājumi un tiesas ieskatā – tie bija zaudēti. Šāds lēmums bija pamatots ar DL 31. pantu „Noilguma termiņš”:

  • visi prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, noilgst divu gadu laikā, ja likumā nav noteikts īsāks noilguma termiņš (..)

Tiesas ieskatā, ja atvaļinājums vai pārceltā atvaļinājuma daļa nav izmantota divu gadu laika, tad tiesības uz šo atvaļinājumu ir zaudētas!

Tomēr jāsaka, ka īstenība nav tik bēdīga.

Atradās citi juristi, kuriem bija pieejama Eiropas Savienības Tiesu prakse tieši šajā jautājumā, kā rezultātā problēma guva pavisam citu risinājumu.

Jā, tiešām, tiesības uz atvaļinājumu ir zaudētas, ja atvaļinājums nav izmantots divu gadu laika, tomēr nav zudušas tiesības saņemt kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu! To gan nav iespējams saņemt, turpinot darba attiecības, jo 149. pantā palika spēkā vecu vecais ierobežojums:

  • ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis.

Tomēr darba devējs var izrādīt savu labo gribu un piešķirt arī atvaļinājumu par vairākiem gadiem, ja tajos nav izmantots atvaļinājums. Jo likumu izpratnē labvēlīgāka attieksme pret darbinieku  vienmēr ir atbalstāma. Par šādu rīcību darba devējs netiks sodīts, jo nav spēkā tikai tas, kas pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli, salīdzinājumā ar likumā noteikto.

Jebkurā gadījumā darba devējiem jāņem vērā, ka, izmaksājot kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu, aprēķins tiek balstīts uz pēdējo algu, nevis uz to, kas bija noteikta darbiniekam pirms „desmit” gadiem.

Tāpat PLZ.lv  redakcija atgādina, ka 2017. gada 17. augustā stājās spēkā arī izmaiņas DL  151. pantā, kas papildināts ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu par kārtējo gadu piešķir un to izmanto līdz nākamā gada ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam.

(5) Ikgadējā apmaksātā papildatvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumu, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu nav izmantojis."