Uzņēmumiem nereti nākas saskarties ar situācijām, kad klients kavē vai ilgstoši nemaksā rēķinus. Var, protams, pacietīgi gaidīt vai regulāri atgādināt par parādu, taču tas prasa papildu resursus, un negūtie ieņēmumi tikmēr ir iesaldēti. Šādās situācijās efektīvs un arvien populārāks risinājums ir cesijas līgums - parādsaistību pārdošana. Kas jāņem vērā uzņēmumam, kurš pārdod savu parādnieku saistības, un kas jāzina parādniekam?

Cesija ir darījums, kura rezultātā prasījuma tiesība pret atlīdzību tiek nodota jauna prasītāja rīcībā. Cesijas darījumā iesaistītas divas vai vairākas puses. Prasījuma tiesību pārdevēju sauc par cedentu, prasījuma tiesību pircēju - par cesionāru. Prasījuma tiesību cesiju Latvijas Republikā regulē tikai viens normatīvais akts - Civillikums (Saistību tiesības, 9. nodaļa, 1793. - 1810. panti).

Par cesijas priekšmetu var būt dažādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma vai no neatļautas darbības (piemēram, nesamaksāšana par auto stāvvietu u.tml.). Par cesijas priekšmetu var būt arī tādi prasījumi, kuriem vēl nav iestājies izpildes termiņš, kā arī prasījumi, kuru iestāšanās atkarīga no nosacījuma, kā arī nākotnē gaidāmi vai pat nedroši prasījumi. Cesija var notikt, pamatojoties uz likumu, pēc tiesas sprieduma vai tiesiska darījuma rezultātā.

Praksē izplatītākais gadījums ir cesija pēc pušu brīvas gribas noslēgta tiesiska darījuma, kas nostiprināts līguma formā, un šādus līgumus sauc par cesijas līgumiem. Jāuzsver, ka Civillikums nenosaka konkrētu cesijas darījuma formu, tādēļ cesija var izrietēt arī no mutiskas vienošanās. Vienas un tās pašas prasījuma tiesības var cedēt vairākkārtīgi, respektīvi, līdz saistību pilnīgai izpildei parādnieka kreditori var nomainīties neierobežotu reižu skaitu.

Persona A var cedēt savas prasījuma tiesības pret personu B personai C, kura šīs prasījuma tiesības pēc tam var nodot tālāk personai D. Tādējādi veidojas tāda kā kreditoru ķēde.

Svarīgi uzsvērt, ka, nododot prasījuma tiesības jaunam kreditoram, iepriekšējais kreditors atsakās no šīm konkrētajām tiesībām, un vienas un tās pašas prasījuma tiesības konkrēts kreditors nevar cedēt vairākkārtīgi, jo kreditors no prasījuma tiesībām ir atteicies par labu jaunajam kreditoram jau pirmajā cesijas reizē. Respektīvi, persona A nevar cedēt prasījuma tiesības pret personu B personai C un pēc laika tās pašas prasījuma tiesības cedēt arī personai D.

          Ļoti būtiski ir nošķirt prasījuma tiesību cesiju no pārjaunojuma.

Cesijas gadījumā pircēja rīcībā pāriet tikai prasījuma tiesība, bet ne tā līgumiskā attiecība, no kuras šī tiesība izriet. Cesionārs nekļūst par dalībnieku cedenta un parādnieka starpā noslēgtajā darījumā, taču iegūst no šī darījuma izrietošās prasījuma tiesības. Tas nozīmē, ka prasījuma tiesību pārdevējs vēl aizvien ir līguma attiecību dalībnieks jeb puse. Ja sākotnējais kreditors no savas puses nav veicis kādas no līguma izrietošas darbības vai izpildījis saistības, parādnieks nevar pieprasīt šo darbību/saistību izpildi no prasījuma tiesību pircēja, parādniekam joprojām ir jāvēršas pie cedenta kā līguma puses. Piemēram, gadījumā ja siltumenerģijas pakalpojumu sniedzējs nodrošina klientu ar siltumenerģijas pakalpojumu, bet klients jau vairākus mēnešus nav veicis no saņemtā pakalpojuma izrietošo rēķinu apmaksu, konkrētais siltumenerģijas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs pārdot jaunam kreditoram no neapmaksātajiem rēķiniem izrietošās prasījuma tiesības. Pakalpojuma sniedzējs joprojām būs atbildīgs par siltumenerģijas nodrošināšanu un, saņemot nekvalitatīvu pakalpojumu, klients joprojām būs tiesīgs ar pretenzijām vērsties pie pakalpojuma sniedzēja.

Kas jāzina parādniekam, kura saistības ir cedētas

Ja prasījuma tiesības tiek nodotas jauna kreditora rīcībā, parādniekam ir svarīgi zināt, ka cesionārs ar cesiju neiegūst vairāk un lielākas tiesības, nekā bijušas cedentam, bet pats prasījums pāriet uz viņu ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau pastāvošām tiesībām. Tas jāsaprot tā, ka, iegādājoties prasījuma tiesības, jaunā kreditora pilnvaras attiecībā uz konkrētajām prasījuma tiesībām ir tādas pašas kā iepriekšējam kreditoram. Ar jaunā kreditora pilnvarām ir saprotams viss, par ko puses sākotnēji vienojušās tiesiski noslēgtā darījumā. Jaunais kreditors nevar parādnieku nostādīt sliktākā situācijā, nekā to ļauj sākotnējā vienošanās starp pamata kreditoru un parādnieku.

Ja cesijas rezultātā tiek iegādāta saistība, kas izriet no aizdevuma līguma, kura izpilde ir sadalīta termiņos, tad jaunajam kreditoram ir saistoša līgumā noteiktā parādnieka saistību izpildes kārtība, respektīvi, maksājumu grafiks, procentu likmes, līgumsoda apmērs un aprēķināšanas kārtība, kā arī citi līguma noteikumi attiecībā uz prasījuma realizāciju. Piemēram, ja klients nav pieļāvis līgumā noteiktā maksājuma termiņa kavējumu, jaunajam kreditoram nav tiesiska pamata no klienta prasīt tūlītēju saistību izpildi vienā maksājumā un atkāpties no sākotnēji pielīgtās līguma izpildes kārtības. Tāpat cesionārs nav tiesīgs pieprasīt, lai parādnieks atlīdzina samaksāto cesijas atlīdzību, kas radusies, iegādājoties konkrēto parādu. Šī summa ir cesionāra personīgie izdevumi.

Jaunais kreditors ir tiesīgs prasījuma tiesības izmantot parādniekam labvēlīgā veidā, piemēram, piešķirot atlaides vai atbrīvojot parādnieku no saistību izpildes pavisam. Tāpat attiecībā uz saistībām, kurām iestājies izpildes termiņš un kreditoram būtu tiesības prasīt tūlītēju to izpildi pilnā apmērā, jaunais kreditors ir tiesīgs parādniekam piedāvāt labvēlīgus nosacījumus, sastādot jaunu maksājumu grafiku un sadalot saistības pa termiņiem. Svarīgi ir saprast, ka ar šādu vienošanos netiek nodibināta jauna saistība, bet jaunais kreditors un parādnieks vienkārši vienojas par konkrētā prasījuma izpildes kārtību.

Parādniekam ir jāsaprot, ka cedents un cesionārs parasti ir divi savstarpēji nesaistīti uzņēmumi ar atšķirīgu iekšējo politiku un biznesa praksi, tādēļ dažādas ārpus līguma starp parādnieku un sākotnējo kreditoru panāktas vienošanās var nebūt saistošas jaunajam kreditoram. Piemēram, sākotnēji puses telefona sarunas ietvaros vienojušās, ka kreditors nesniedz zvērinātam tiesu izpildītājam izpildu dokumentu piespiedu izpildei ar nosacījumu, ka parādnieks veic ikmēneša maksājumus kādā noteiktā apmērā, bet jaunais kreditors uzskata, ka šāds ikmēneša maksājuma apmērs ir nesamērīgi mazs un izvēlas izpildu dokumentu nodot piespiedu izpildei, uz ko viņam ir visas tiesības.

Ar cesiju cesionārs iegūst prasījumu ar visām pie tām piederīgajām uz cesijas dienu pastāvošajām un nākotnē iespējamām tiesībām, tajā skaitā, bet ne tikai, tiesības uz blakus prasījumiem (procenti, līgumsods, komisijas un apkalpošanas maksas u.c.), kā arī visus pie prasījuma piederīgos un tā izpildi pastiprinošos nodrošinājumus (galvojums un ķīlas tiesības). Parādniekam ir jāsaprot - ja atbilstoši slēgtā tiesiskā darījuma noteikumiem (sakarā ar parādnieka maksājumu kavējumiem) kreditoram ir iestājušās tiesības realizēt parādnieka sniegto nodrošinājumu, bet sākotnējais kreditors aiz labvēlības pret parādnieku ir izvēlējies to nedarīt, tas nenozīmē, ka jaunajam kreditoram pēc cesijas būs jāizrāda tāda pati labvēlība. Jaunais kreditors var droši izmantot savas līgumā nostiprinātās tiesības un realizēt nodrošinājuma objektu.

Saskaņā ar Civillikuma 1801. pantu “cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina”. No iepriekš minētās normas izriet - pat ja kādu iemeslu dēļ parādnieks nav saņēmis informāciju par cesiju, informācijas trūkums nevar kļūt par pamatu cesijas darījuma spēka apšaubīšanai. Nezināšana par cesiju neliedz parādniekam veikt saistību izpildi pie sākotnējā kreditora, šādā gadījumā sākotnējam kreditoram ir pienākums prasības izpildījuma summu nodot jaunajam kreditoram. Uzzinot par cesijas faktu, parādniekam ir jāpieņem prasījuma tiesību ieguvējs kā savs jaunais kreditors. Tiklīdz parādnieks ir ticis informēts par cesiju, prasījuma izpilde notiek pie jaunā kreditora.

 Kas jāņem vērā uzņēmumiem, kuri vēlas atbrīvoties no kavētiem rēķiniem

Visbiežāk cesijas mērķis ir cedenta vēlme atbrīvoties no naudu nenesošām prasījuma tiesībām, kuru atrašanās uzņēmuma bilancē kļuvusi par ekonomisku slogu. Šo prasījuma tiesību apstrāde un uzturēšana prasa resursus, ko uzņēmums labprāt ieguldītu citās darbības jomās. Nododot sliktos aktīvus citam uzņēmumam, cedents var koncentrēties uz sava biznesa pamatfunkciju, piemēram, aizdevumu izsniegšanu/pakalpojumu sniegšanu, neveltot resursus parādu atgūšanai.

Prasījuma tiesību pārdevējam ir svarīgi zināt, ka visbiežāk cesija nenotiek, vienkārši parakstot cesijas līgumu un apmainot prasījuma tiesības pret cesijas atlīdzību. Cesijas darījums visbiežāk nenozīmē, ka tūlīt pēc cesijas cedents var aizmirst par nodotajiem prasījumiem. Lielos cesijas darījumos tiek pārdots ievērojams skaits prasījumu, līdz ar to cedentam cesijas partneris ir jānodrošina ar visiem prasījumu pamatojošajiem dokumentiem. Parasti šādu dokumentu apkopošana un nodošana prasa daudz laika un resursu, tādēļ visbiežāk dokumenti tiek apkopoti un nodoti pa daļām. Var rasties situācija, kad cesionāram ir jāpierāda prasījuma pamatotība, bet pamatojošie dokumenti vēl nav saņemti, tādēļ cesionārs vēršas pie cedenta ar lūgumu ātrāk nodot konkrētus dokumentus, un cedentam jābūt uz to gatavam.

Cedentam ir jārēķinās, ka arī pēc prasījuma tiesību pārdošanas cesionāram var rasties pamatoti jautājumi saistībā ar saņemtajām prasījuma tiesībām, kā arī var rasties situācijas, kad prasījuma tiesību pircējs uzskata, ka saņēmis kļūdainu vai nepilnīgu informāciju, ko vēlas precizēt pie darījuma partnera. Šādu pieprasījumu apstrāde joprojām prasa cedenta resursus. Tādēļ cedentam ir svarīgi, lai cesijas partneris būtu profesionāls un vērstos pie cedenta ar informācijas un dokumentu pieprasījumiem tikai pamatotas nepieciešamības gadījumā, nenoslogojot cedenta darbinieku resursu. Pretējā gadījumā prasījuma tiesību apstrādes nepieciešamības radītais slogs saglabājas un cesija ir daļēji zaudējusi jēgu.

Cesijas līgumos ir iespējams atrunāt visdažādākās nianses, piemēram, noteikt, ka prasījuma tiesību pircējam nav tiesību vērsties pie cedenta ar papildu informācijas/dokumentu pieprasījumiem, bet tādā gadījumā ir jārēķinās, ka šādi noteikumi, iespējams, atbaidīs daudzus potenciālos pircējus un cedents var nesaņemt vēlamo cesijas atlīdzības piedāvājumu.

Izlemjot par labu prasījuma tiesību cesijai, cedentam ir jāsaprot, ka ne vienmēr lielākais cesijas atlīdzības piedāvājums būs vislabākais variants. Gudrs cedents, izvēloties cesijas partneri, aprēķina ilgtermiņa resursu ietaupījumu uz prasījuma tiesību apstrādi un ņem vērā potenciālo reputācijas risku, kas var rasties, nododot prasījuma tiesības neprofesionālam cesijas partnerim.

Vēl cesijas pārdevējam būtu jāņem vērā fakts, ka parādnieki pēc cesijas prasījumu tāpat bieži vien turpina saistīt ar savu sākotnējo kreditoru, tādēļ partnera izvēle ir svarīga arī no uzņēmuma reputācijas aspekta - kādi ir šī uzņēmuma ētiskie standarti, darbības metodes un reputācija. Ja cedentam, piemēram, bankai vai telekomunikāciju uzņēmumam, ir svarīga sava reputācija,  būtiski izvēlēties cesijas partneri ar labu reputāciju. Ja jaunais kreditors parādu atgūs, izmantojot drakoniskas un ar likumu neatļautas metodes, parādnieks,  ļoti iespējams, šo negatīvo pieredzi saistīs arī ar konkrēto uzņēmumu, kas viņa parādu pārdevis tālāk, un, visticamāk, pasūdzēsies par to arī savai ģimenei, draugiem un paziņām.

Lai cik nepatīkams  būtu parādu atgūšanas process, to ir iespējams realizēt arī cieņpilni un korekti, izveidojot atmaksas grafiku un palīdzot cilvēkiem atbrīvoties no saistībām, bet uzņēmumiem -  atgūt savus līdzekļus. Daudzi uzņēmumi domā ilgtermiņā, saprotot, ka pašreizējais parādnieks nākotnē var atkal kļūt par klientu, tādēļ ir svarīgi attiecības saglabāt korektas.

 Noslēguma apkopojums

• Cesijas priekšmets var būt visdažādākie prasījumi, tai skaitā arī tādi, kuriem vēl nav iestājies prasījuma izpildes termiņš.
• Cesija nav pārjaunojums, cesionārs pārņem prasījuma tiesības, bet neaizstāj pusi līgumiskajās attiecībās.
• Jaunais kreditors nedrīkst nostādīt parādnieku sliktākā situācijā, nekā tas izriet no parādnieka un sākotnējā kreditora tiesiski noslēgtā darījuma. Priekšnoteikums par parādnieka nenostādīšanu sliktākā situācijā attiecas tikai un vienīgi attiecībā uz jautājumiem, par ko puses sākotnēji vienojušās tiesiski noslēgta darījuma ietvaros. Šis noteikums neattiecas uz labumiem, kas izriet tikai un vienīgi no sākotnējā kreditora labvēlības vai nevēlēšanās ieguldīt resursus un realizēt kādu darījuma ietvaros vai likumā noteiktu tiesību.
• Cesijas darījumam nav nepieciešama parādnieka piekrišana, un tas ir spēkā arī tad, ja parādnieks par to nezina.
• Pieņemot lēmumu pārdot prasījuma tiesības, ir jāņem vērā dažādi aspekti, ne tikai cesijas atlīdzības apmērs, bet arī cesijas partnera reputācija, profesionalitāte un kompetence.