0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESGRĀMATVEDĪBAKas jāzina par gada pārskata un konsolidētā gada pārskata noformēšanu, parakstīšanu, apstiprināšanu un iesniegšanu?

Kas jāzina par gada pārskata un konsolidētā gada pārskata noformēšanu, parakstīšanu, apstiprināšanu un iesniegšanu?

Kapitālsabiedrībām gada pārskats un konsolidētais gada pārskats (ja tāds ir), kas atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (turpmāk – likums) prasībām, pirmo reizi bija iesniedzams par 2016. pārskata gadu (sākas 2016. gada 1. janvārī vai citā datumā 2016. kalendāra gada laikā). Gada pārskats un konsolidētais gada pārskats jāsagatavo latviešu valodā, par vērtības mēru jālieto eiro un skaitļi jānoapaļo līdz veseliem skaitļiem (eiro). Turklāt jauna iespēja tām sabiedrībām, kas sagatavo konsolidēto gada pārskatu, – var atkāpties par skaitļu…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Arta Priede
ARTA PRIEDE, Finanšu ministrijas Nodokļu administrēšanas un grāmatvedības politikas departamenta Metodoloģijas un grāmatvedības politikas nodaļas vadītājas vietniece

Kapitālsabiedrībām gada pārskats un konsolidētais gada pārskats (ja tāds ir), kas atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (turpmāk – likums) prasībām, pirmo reizi bija iesniedzams par 2016. pārskata gadu (sākas 2016. gada 1. janvārī vai citā datumā 2016. kalendāra gada laikā).

Gada pārskats un konsolidētais gada pārskats jāsagatavo latviešu valodā, par vērtības mēru jālieto eiro un skaitļi jānoapaļo līdz veseliem skaitļiem (eiro). Turklāt jauna iespēja tām sabiedrībām, kas sagatavo konsolidēto gada pārskatu, – var atkāpties par skaitļu noapaļošanu līdz veseliem skaitļiem, atļauts skaitļus noapaļot līdz tūkstošiem (eiro).

Gada pārskatu sastāvs atkarīgs no likumā noteiktā sabiedrību kategoriju iedalījuma atkarībā no noteiktajām robežvērtībām bilances datumā:

  • mikrosabiedrības,
  • mazas,
  • vidējas,
  • lielas sabiedrības.

Mikrosabiedrība ir tāda maza sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim kritēriju robežvērtībām:

  1. bilances kopsumma — 350 000 eiro;
  2. neto apgrozījums — 700 000 eiro;
  3. vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 10.

 Maza sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim kritēriju robežvērtībām:

  1. bilances kopsumma — 4 000 000 eiro;
  2. neto apgrozījums — 8 000 000 eiro;
  3. vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 50.

Vidēja sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura nav maza sabiedrība un kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim kritēriju robežvērtībām:

  1. bilances kopsumma — 20 000 000 eiro;
  2. neto apgrozījums — 40 000 000 eiro;
  3. vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250.

Liela sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura bilances datumā pārsniedz vismaz divas no trim kritēriju robežvērtībām:

  1. bilances kopsumma — 20 000 000 eiro;
  2. neto apgrozījums — 40 000 000 eiro;
  3. vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250.

Ja sabiedrība divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) bilances datumā pārsniedz divas no mikrosabiedrības, mazas sabiedrības vai vidējas sabiedrības minēto kritēriju robežvērtībām, tā zaudē tiesības piemērot likumā noteiktos atvieglojumus vai atbrīvojumus, kas paredzēti attiecīgajai sabiedrību kategorijai.

Ja sabiedrība divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) nepārsniedz divas no mikrosabiedrības, mazas sabiedrības vai vidējas sabiedrības minēto kritēriju robežvērtībām, tā iegūst tiesības piemērot likumā noteiktos atvieglojumus vai atbrīvojumus, kas paredzēti attiecīgajai sabiedrību kategorijai.

Jaunizveidota sabiedrība un individuālais uzņēmums, zemnieka un zvejnieka saimniecība, kas pārskata gadā kļūst par šā likuma subjektu, ir tiesīga piemērot atvieglojumus vai atbrīvojumus pirmajā pārskata gadā, ja bilances datumā tā nepārsniedz divas no attiecīgajai sabiedrības kategorijai minēto kritēriju robežvērtībām.

Tātad, nosakot, kurai kategorijai pieder sabiedrība, ir jāvadās pēc stāvokļa  bilances datumā (likuma 5.panta 1.,2.,3.,4.,5. daļa), taču, lai piemērotu attiecīgās kategorijas visus noteiktos iespējamos atvieglojumus vai atbrīvojumus, jāņem vērā 2 gadu periods (likuma 5. panta 6. daļa). Tas nozīmē, ja vienu gadu sabiedrība ir maza, bet otru gadu mikrosabiedrība, tad gada pārskats (tai skaitā finanšu pārskatu sastāvdaļa - pielikums) abos gadījumos jāsagatavo pēc mazas sabiedrības noteiktajām gada pārskatu sagatavošanas prasībām.

No sabiedrību kategoriju iedalījuma atkarīgs:

  • gada pārskatu sastāvs,
  • atklājamā informācija pielikumā,
  • gada pārskatu iesniegšanas termiņi,
  • gada pārskata pārbaudes revīzija vai ierobežotā pārbaude.

Sabiedrībām svarīgi pievērst uzmanību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata:

  • noformēšanai,
  • parakstīšanai,
  • apstiprināšanai,
  • iesniegšanai,
  • publiskošanai,
  • atbildīgajai personai.

Gada pārskatu (finanšu pārskatu un vadības ziņojumu) var noformēt:

  • kā vienu dokumentu;
  • kā divu dokumentu kopumu – finanšu pārskats un vadības ziņojums;
  • kā vairāku dokumentu kopumu – sastāv no atsevišķām finanšu pārskata sastāvdaļām un vadības ziņojuma.

Lai būtu juridisks spēks ikviena dokumenta sākumā norāda vispārīgo informāciju par sabiedrību kā par dokumenta autoru un dokumenta beigās – datums un paraksts.

Vispārīgā informācija, par sabiedrību ir:

  • sabiedrības nosaukums (komersanta firma),
  • tās veids un juridiskā adrese,
  • reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistra žurnālā vai citos Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros.

 Parakstīšana

Finanšu pārskatu un konsolidēto finanšu pārskatu paraksta valde vai tās pilnvarotais valdes loceklis, kā arī grāmatvedis vai ārpakalpojuma grāmatvedis.

Jānorāda informācija par grāmatvedi vai ārpakalpojuma grāmatvedi, kas ar sabiedrību ir noslēdzis rakstveida līgumu un sagatavojis pārskatu.

Ja grāmatvedis ir darba attiecībās – vārds, uzvārds un pilns amata nosaukums.

Ja ir vairāki grāmatveži – ar līgumu noteiktā atbildīgā grāmatveža vārds, uzvārds un pilns amata nosaukums.

Ja grāmatvedis ir ārpakalpojuma sniedzējs – ārpakalpojuma sniedzēja sabiedrības nosaukums, un personas amata nosaukums, vārds un uzvārds.

 Apstiprināšana

Gada pārskatu apstiprina atbilstoši attiecīgo juridisko personu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām (piemēram, kapitālsabiedrībām – Komerclikums, kooperatīvajām sabiedrībām – Kooperatīvo sabiedrību likums).

 Iesniegšana

Ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) apstiprināšanas, un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

Vidēja sabiedrība, liela sabiedrība un koncerna mātes sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) apstiprināšanas un  ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

Tātad, ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām (līdz 31. jūlijam ieskaitot, ja pārskata gads sakrīt ar kalendāra gadu) atļauts iesniegt:

  • koncerna mātes sabiedrību (kuras sagatavo konsolidētos gada pārskatus) gada pārskatus un konsolidētos gada pārskatus.

Atzīmēju, ka koncerna mātes sabiedrība, kura nesagatavo konsolidētos gada pārskatus, un tā ir maza sabiedrība, gada pārskatu iesniedz ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām;

  • tikai tādu sabiedrību gada pārskatus, kuras bilances datumā atbilst vidējas un lielas kategorijas kritērijiem.

Visas sabiedrības gada pārskatu iesniedz - kopā ar paskaidrojumu (elektroniskā formā) par to, kad gada pārskats un konsolidētais gada pārskats (ja tāds ir) apstiprināts.

Jāņem vērā, ka kapitālsabiedrības, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū,  gada pārskatu iesniegšanai ir saistošas normas, kas izriet no Finanšu instrumentu tirgus likuma ( četru mēnešu periods).

Pārskati, ko VID iesniedz EDS, ir papīra formā sagatavotu gada pārskatu (konsolidēto gada pārskatu) atvasinājumi.

Gada pārskata elektronisku norakstu, ko iesniedz VID EDS, sagatavo saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumiem Nr. 399 “Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu”.

Likums uzliek pienākumu zvērinātam revidentam (ja tāds ir) apstiprināt, ka atvasinājums elektroniskajā formā pēc sniegtās informācijas satura atbilst tam gada pārskatam, par ko sniegts revidenta ziņojums.

Komercsabiedrība, kura saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu sagatavo gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu atbilstoši SGS, VID EDS papildus iesniedz papīra formā sagatavotā gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) elektronisku kopiju.

Publiskošana

Valsts ieņēmumu dienests ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā elektroniski nodod Uzņēmumu reģistram iesniegtos kapitālsabiedrības, personālsabiedrības un kooperatīvās sabiedrības gada pārskatus. Uzņēmumu reģistrs nodrošina saņemto dokumentu publisku pieejamību.

Jāatzīmē, ka Valsts ieņēmumu dienests var elektroniski nodot Uzņēmumu reģistram  tikai tādus šā likuma 97. panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā minētos konkrētu dokumentu atvasinājumus, kuri pēc sniegtās informācijas satura neatšķiras no attiecīgā dokumenta oriģinālā ietvertās informācijas.

Tādējādi gada pārskatus, kuri pakļauti zvērinātu revidentu pārbaudēm, būtu publicējami tikai pēc zvērināta revidenta akceptēšanas Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, ka gada pārskatu atvasinājums elektroniskā formā pēc sniegtās informācijas satura pilnībā atbilst tam gada pārskatam vai konsolidētajam gada pārskatam (ja tāds ir), par kuru zvērināts revidents ir sniedzis revidenta ziņojumu vai revidenta pārbaudes ziņojumu, un ka datu ievades gaitā nav pieļauti tīši sagrozījumi vai nejaušas kļūdas.

 Atbildīgā persona

Par gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanu, revīziju (pārbaudi) un iesniegšanu atbildīgā persona – sabiedrības vadība (100. pants).

Par gada pārskata un attiecīgā gadījumā — konsolidētā gada pārskata sagatavošanu un atbilstību šā likuma noteikumiem vai šajā likumā noteiktajos gadījumos — atbilstību starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, pakļaušanu revīzijai (pārbaudei) vai ierobežotai pārbaudei, kā arī par tā iesniegšanu VID EDS noteiktajā kārtībā ir atbildīga sabiedrības vadība.

Ja sabiedrības vadība nav iesniegusi dokumentus saskaņā ar šā likuma prasībām, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona piemēro administratīvo sodu par gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu iesniegšanas noteikumu neievērošanu.

Zvērinātu revidentu revīzijai pakļauti finanšu pārskati, ko sagatavo:

  • vidējas sabiedrības;
  • lielas sabiedrības;
  • sabiedrības, ja to pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū;
  • koncerna mātes sabiedrības (konsolidētos gada pārskatus);
  • mazas sabiedrības, pārsniedzot noteiktos kritērijus un specifiskos gadījumos.

Likuma (91. panta otrās daļas 1. unktā) ir noteikti konkrēti mazas sabiedrības kritēriji, un,  divus no tiem pārsniedzot, ir nepieciešama zvērinātu revidentu piesaiste.

Tātad, ja mazas sabiedrības rādītāji divus gadus pēc kārtas  (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā), bet jaunizveidotai sabiedrībai – pirmā pārskata gada bilances datumā pārsniedz divas no trim kritēriju robežvērtībām:

  1. bilances kopsumma — 800 000 eiro,
  2. neto apgrozījums — 1 600 000 eiro,
  3. vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 50.

Savukārt likumā (91. panta otrās daļas 2., 3. un 4. punktā) noteikti mazām sabiedrībām speciāli nosacījumi, kuriem izpildoties, nenosakot konkrētas kritēriju robežas, nepieciešama zvērinātu revidentu piesaiste.

Likumā noteiktie speciālie gadījumi mazām  sabiedrībām:

  • koncerna mātes sabiedrība neatkarīgi no tā, vai uz to attiecas vai neattiecas atbrīvojums no pienākuma sagatavot konsolidēto gada pārskatu;
  • publiskas personas kapitālsabiedrība vai publiski privātā kapitālsabiedrība Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē, arī minētās kapitālsabiedrības meita;
  • finanšu pārskata posteņus atzinusi, novērtējusi un norādījusi finanšu pārskatā saskaņā ar SGS.

Pievērst uzmanību!

  1. Saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 1. panta pirmo daļu publiskas personas kapitālsabiedrība ir kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vienai publiskai personai, un publiski privātā kapitālsabiedrība ir kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vairākām publiskām personām.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 1. un 2.  punktu publiska persona ir ne tikai valsts un pašvaldība, bet arī cita atsavināta publiska persona, piemēram, uz likuma pamata izveidota augstskola.

          Līdz ar to Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā iekļautā termina publiskas personas kapitālsabiedrība tvērums ir plašāks nekā terminu valsts kapitālsabiedrība un pašvaldības kapitālsabiedrība kopējais tvērums.

  1. Saskaņā ar likuma 5. panta otro daļu arī mikrosabiedrība ir maza sabiedrība.

Tātad, ja šī mazā (arī mikrosabiedrība) sabiedrība neatkarīgi no lieluma ir koncerna mātes sabiedrība (91. panta otrās daļas 2. punkts), publiskas personas kapitālsabiedrība, tās meitas sabiedrība vai publiski privātā kapitālsabiedrība Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē (91. panta otrās daļas 3. punkts), vai arī kādu finanšu pārskata posteni novērtējusi (piemēram, atlikto nodokli)  atbilstoši SGS, nepieciešama zvērinātu revidentu piesaiste.

Raksts publicēts žurnāla BILANCE 398. numurā.