Vasara ir laiks, kad gandrīz ik dienu notiek dažādi publiski pasākumi, kuru ietvaros apmeklētājiem ir iespēja iepirkties tirdziņā. Regulāri tiek organizēti arī gadatirgi, mājražotāju tirdziņi un citi tamlīdzīgi pasākumi. Drīz jau klāt rudens ar ražas svētkiem, tad Ziemassvētku tirdziņi... Tirgotājiem ir jābūt pārliecinātiem par to, ka ar dokumentiem viss kārtībā. Viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem ir par to, kādos gadījumos un kam ir nepieciešams kases aparāts.

Likuma «Par nodokļiem un nodevām» 15. pantā kā viens no nodokļu maksātāja pienākumiem ir noteikts pienākums likumā un MK noteikumos paredzētajā kārtībā reģistrēt nodokļus un citus maksājumus ar elektroniskajām ierīcēm un iekārtām.

11.02.2014. MK noteikumi Nr. 96 «Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība» arī ir vieni no MK noteikumiem, kas tirgotājiem jāievēro. Šie noteikumi nosaka, ka gadījumos, kad nodokļu maksātāji, saņemot samaksu par darījumiem vai amata atlīdzību par normatīvajos aktos noteiktajām darbībām skaidrā naudā, nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanai var nelietot kases aparātus, hibrīda kases aparātus, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas. Lai arī noteikumu 1. punktā ir minēts, ka noteikumos ir skaidrots par ieņēmumiem skaidrā naudā, tālāk noteikumu tekstā ir skaidrots, ka atbrīvojumi no kases aparāta noteikumos minētajos gadījumos attiecas arī uz ieņēmumiem, kas saņemti bezskaidrā naudā. Šie noteikumi nosaka arī darījumu apliecinošo dokumentu veidus.

Pat ja normatīvie akti atļauj strādāt bez kases aparāta, protams, nodokļu maksātājs var izvēlēties tomēr kases aparātu izmantot. Jo pamatnoteikums ir — lai nodrošinātu nodokļu un citu maksājumu reģistrāciju, par darījumiem saņemto samaksu skaidrā naudā, ar maksājumu kartēm vai citiem maksājuma apliecinājumiem (dāvanu kartes, čeki, taloni un tamlīdzīgi apliecinājumi par to, ka tiek veikts norēķins par darījumu) nodokļu maksātāji reģistrē, izmantojot nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces un iekārtas — kases aparātus, hibrīda kases aparātus, kases sistēmas, specializētās ierīces un iekārtas.

Saņemtās samaksas apliecināšanai izmanto kādu no šiem dokumentiem:

• kases čeks,
• numurēta un Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēta kvīts vai elektroniski sagatavota kvīts ar VID EDS ģenerētu numuru,
• numurēta un Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēta biļete,
• cits MK noteikumos Nr. 96 noteikts samaksu apliecinošs dokuments.

Kuros gadījumos drīkst lietot reģistrēto kvīti? Šie gadījumi ir noteikti noteikumu Nr. 96 82. punktā. Tā kā raksta temats ir par un ap tirgošanos tirgos, tad no noteikumiem minēšu tikai tos punktus, kas attiecas vai nu uz preču pārdošanu, vai arī kādu pakalpojumu sniegšanu tirdziņa ietvaros.

MK noteikumos Nr. 96 noteiktajos gadījumos bez kases aparāta var strādāt, saņemot samaksu skaidrā naudā vai ar maksājumu kartēm, vai izmantojot mobilās lietotnes. Domāju, ka šajā teikumā ir atbilde uz vienu no tirgotājiem aktuālajiem jautājumiem — vai obligāti ir nepieciešams kases aparāts, ja samaksu saņem ar maksājumu kartēm. Atbilde ir — nē; ja ir atļauts strādāt bez kases aparāta, tad maksājumus drīkst pieņemt arī ar maksājumu kartēm.

Attiecībā uz izbraukuma tirdzniecību pasākumos un tirdziņos MK noteikumos Nr. 96 atbrīvojums no kases aparāta var būt šādos gadījumos, kad pēc darījumu partnera pieprasījuma izsniedz reģistrēto kvīti:

• par ārpus pastāvīgās darbības vietas (struktūrvienības) sniegtajiem pakalpojumiem;
• ja nodokļu maksātājs ir patentmaksas maksātājs;
• par ārpus pastāvīgās darbības vietas (struktūrvienības), tirgū (izņemot tirgus teritorijā reģistrētās struktūrvienības) un ielu tirdzniecības vietās pārdotajām pašu iegūtām vai ražotām precēm mazumtirdzniecībā.

Kā redzams no iepriekš minētā, atbrīvojums no kases aparāta nav atkarīgs no tā, vai tirgotājs ir vai nav reģistrēts PVN maksātājs. Atbrīvojums piemērojams tad, ja tirgo pašu ražotās preces. MK noteikumos uzskaitījums ir plašāks, bet šeit uzskaitīti tie gadījumi, kas attiecas tieši uz tirdzniecību tirdziņos un pasākumos.

Lai nepieciešamības gadījumā pircējam kvīti izsniegtu, pirms došanās uz tirdziņu, protams, kvīšu grāmatiņai ir jābūt piereģistrētai VID. 

Noteikumos Nr. 96 ir minētas ielu tirdzniecības vietas, tirgus.

Šo terminu skaidrojumus varam atrast 12.05.2010. MK noteikumos Nr. 440 «Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību». Šo noteikumu izpratnē:

• ielu tirdzniecība — preču pārdošana pašvaldības iekārtotās vai ar pašvaldību saskaņotās publiskās vietās, tai skaitā tirdzniecība no pārvietojamā mazumtirdzniecības punkta;
• publiska vieta — šo noteikumu izpratnē jebkura vieta ārpus ēkas un pastāvīgās tirdzniecības vietas, kura neatkarīgi no tās īpašuma formas ir pieejama patērētājiem;
• tirgus — noteikta teritorija, kurai pašvaldība piešķīrusi tirgus statusu un kurā galvenokārt tiek pārdotas preces.

Reizēm tirgotāji uzdod jautājumus par to, kā dienas laikā uzskaitīt ieņēmumus, ja kases aparāts nav obligāts. Tās ir atstāts nodokļu maksātāja paša ziņā. Protams, katru pārdošanas darījumu reģistrēt kādā pierakstu kladē vai mobilajā ierīcē būtu diezgan neparocīgi. Katrā ziņā normatīvie akti neprasa kārtot noteiktas formas ieņēmumu reģistru tirdzniecības vietā. Viens no variantiem, kā kontrolēt ietirgoto ieņēmumu apmēru, ir fiksēt pēc iekšējās pavadzīmes uz tirdzniecības vietas piegādāto preču daudzumu un vērtību, bet dienas beigās — nepārdoto preču daudzumu un vērtību. Starpībai būtu jāsakrīt ar dienas laikā saņemtajiem ieņēmumiem.

Viena no kļūdām, ko tirgotāji bieži pieļauj, — par visiem dienas ieņēmumiem izraksta reģistrēto kvīti. Tā darīt nav pareizi, jo kvīts ir domāta izsniegšanai darījumu partnerim. Par dienas ieņēmumiem var sagatavot kopsavilkuma pārskatu. Skaidrā naudā saņemto ieņēmumu apmēru ar kases ieņēmumu orderi iemaksā uzņēmumu kasē.

Valsts ieņēmumu dienests ir sagatavojis informatīvo materiālu par to, kas jāievēro lauksaimniecības produkcijas tirgotājiem. Bet būtībā tajā minētais lielā mērā attiecas uz visiem tirgotājiem tirdziņos. No šī VID materiāla sadaļas par to, ko VID pārbaudē prasa:

1. identificē tirdzniecības dalībnieku saskaņā ar tirdzniecības vietā izvietoto informāciju un pārbauda dokumentus vai to kopijas atbilstoši saimniecisko darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām;
2. var veikt kontrolpirkumu un pārliecināties, kādu darījumu apliecinošu dokumentu lauksaimniecības produkcijas ražotājs izsniedz (kases aparāta čeku vai VID reģistrētu kvīti pēc pieprasījuma);
3. lūdz paskaidrot, kādā veidā tiek veikta ienākumu uzskaite, lai noteiktu, kad minētie ienākumi sasniedz 3000 eiro gadā, un uzrādīt ienākumu uzskaites reģistru (šis attiecas uz gadījumiem, kad tirgojas fiziskā persona, kura izmanto tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs līdz brīdim, kamēr ienākumi no lauksaimniecības produkcijas pārdošanas nesasniedz 3000 eiro);
4. noskaidro, vai fiziskā persona, kas nodarbojas ar lauksaimnieciskās ražošanas produkcijas realizāciju, bet nav reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja, īpašumā vai nomā ir zeme un viņas piemājas saimniecībā vai personīgajā palīgsaimniecībā tiek audzēti pārdošanā esošie lauksaimniecības produkti. Ja nepieciešams, veic saimniecības apsekošanu. Konstatējot, ka fiziskā persona realizē lauksaimniecības produktus, kas nav ražoti tās saimniecībā, vai likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» noteiktās saimnieciskās darbības veikšanas pazīmes (piemēram, ir veikti trīs un vairāk darījumu taksācijas periodā vai pieci un vairāk darījumu trijos taksācijas periodos), fizisko personu aicina reģistrēties VID;
5. pārbauda, vai preču realizācijas vietā (tirgū vai ielu tirdzniecības vietā) lauksaimniecības produkcijas ražotājam, kas ir reģistrējis saimniecisko darbību (juridiskajai personai, zemnieka vai zvejnieka saimniecībai, individuālajam komersantam) un tirgo paša ražotu produkciju, ir:
   • preču piegādes vai pārvadājumu dokuments, kas apliecina preču izcelsmi un piederību preču saņemšanas un izsniegšanas vietā; • preču piegādes dokumentu un pārvadājumu dokumentu reģistrs vai cits reģistrs;
6. 6) pārliecinās, vai preces tirgo pats lauksaimniecības preču ražotājs. Ja preces tirgo cita persona, veic pārbaudi tās darba devējam.

Nobeigumā apkopotas svarīgākās atziņas par šo tematu:

1. kases aparāts nav nepieciešams tiem, kas tirgo pašu ražoto un kam tirgū nav pastāvīgas tirdzniecības vietas;
2. tirdzniecības vietā jābūt dokumentam, kas apliecina preču izcelsmi;
3. bez kases aparāta samaksu drīkst iekasēt arī ar maksājumu kartēm;
4. pārdevējam ir jābūt tiesiskam pamatam tirdzniecības vietā atrasties (pats ražotājs vai ražotāja darbinieks);
5. par visiem dienas laikā ietirgotajiem ieņēmumiem nav jāizraksta viena kvīts.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada augusta (488.) numurā.