Eiropas Savienības Vienotā Datu aizsardzības regula, kura stājas spēkā 25. maijā, paredz, ka no personas, kuras dati tiek apstrādāti, datu apstrādātājam jāsaņem "brīvi sniegta" piekrišana. Ko īsti nozīmē "brīvi sniegta piekrišana"? Eiropas Komisija publicējusi regulas vadlīnijas, kurās iekļauts skaidrojums.

"Brīvi sniegta piekrišana" nozīmē to, ka datu subjektam ir reāla izvēle un reāla kontrole pār to, vai sniegt savus datus apstrādei. Ja datu subjektam nav patiesas izvēles, ja tas jūtas spiests piekrist datu apstrādei vai nepiekrišanas gadījumā tam draud kādas negatīvas sekas, tad šāda piekrišana nav uzskatāma par derīgu. Tāpat, ja piekrišana ir ietverta kā neatņemama daļa no plašāka sadarbības nosacījumu saraksta ("terms and conditions"), arī tad tā nebūs brīvi sniegta piekrišana regulas izpratnē. Vispārinot - piekrišana netiek uzskatīta par brīvi sniegtu, ja datu subjekts nevar no tās atteikties vai to vēlāk pārtraukt bez kaitējuma sev. Plašāk runājot, jebkurš spiediens vai ietekme uz datu subjektu (kas var izpausties ļoti dažādos veidos), kas neļauj datu subjektam paust savu brīvo gribu, padara piekrišanu par nederīgu. Sīkāk lasīt (angliski) par šo datu regulas aspektu iespējams šeit.

Arī Datu Valsts inspekcijas direktore Daiga Avdejanova intervijā žurnāla "Bilances Juridiskie padomi" marta numuram skaidroja, sniedzot arī piemērus, ko uzskatīt par "brīvi sniegtu" piekrišanu. Fragments no intervijas:

Jūs arī sacījāt, ka piekrišanai jābūt "brīvi sniegtai". Ko ar to juridiski saprot?

Datu subjektam nedrīkst iestāties nelabvēlīgas sekas, ja viņš savu piekrišanu nesniedz. Piemēram, ja pretendents uz kādu amatu nav brīvi sniedzis piekrišanu rekomendāciju iegūšanai no sava iepriekšējā darba devēja (šādam nolūkam būtu jāsagatavo atsevišķa veidlapa, kurā pretendents var izvēlēties, vai tam piekrīt vai ne), tad viņam nebūtu jāiestājas nekādām nelabvēlīgām sekām.

Citiem vārdiem, tas, ka viņš nesniedz piekrišanu rekomendāciju iegūšanai, nedrīkstētu pasliktināt viņa izredzes tikt pieņemtam darbā. Teorētiski, bet praksē...

Arī praksē tā tam nevajadzētu būt.

Vai tas, ka nedrīkst iestāties "nelabvēlīgas sekas", nenozīmē arī to, ka lietotājam nedrīkst tikt atteikts pakalpojums tikai tāpēc, ka viņš atsakās nodot apstrādei savus datus?

Jā. Piemēram, ja lietotājs, piesakoties kāda uzņēmuma klientu lojalitātes kartei, nevēlas sniegt informāciju par savu adresi, tas nedrīkstētu radīt sekas, ka viņam netiek piedāvāts kāds produkts vai tamlīdzīgi.