Zvērināti tiesu izpildītāji ir pašnodarbinātas personas, kuras savā darbībā pielīdzināmas valsts amatpersonām. Tiesu izpildītāja amatā ieceļ personas, kuras ieguvušas otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību un jurista kvalifikāciju, kuras ir sekmīgi nokārtojušas zvērinātu tiesu izpildītāja eksāmenu, kā arī atbilst citām Tiesu izpildītāju likuma 12. pantā norādītajām prasībām.

Zvērināti tiesu izpildītāji ir atbildīgi par savu darbu, disciplinēti, civillikuma un krimināllikuma noteiktajā kārtībā. Zvērinātie tiesu izpildītāji veic tiesu spriedumu, šķīrējtiesu spriedumu, kā arī citu iestāžu lēmumu izpildi.

Izpildu darbības tiek veiktas pamatojoties uz sekojošiem dokumentiem:

• amatpersonu lēmumiem administratīvo pārkāpumu lietās;
• izpildrakstiem;
• lēmumiem par bezstrīdus piespiedu saistību izpildi utt.;
• piedziņa (parādu, algu, soda naudu utt.);
• prasības nodrošinājums;
• telpu atbrīvošana (izlikšana);
• mantas konfiskācijas u.c.

Pēc iesniedzēja lūguma, tiesu izpildītājam ir tiesības:

• piegādāt tiesas pavēstes un citus dokumentus;
• fiksēt dažādus faktus ar mērķi iegūt un nodrošināt pierādījumus;
• veikt mantas (īpašuma) aprakstīšanu ar mērķi veikt piedziņu no šīs mantas nākotnē vai veikt kopmantas sadali;
• organizēt publiskas izsoles.

Šobrīd Latvijā vairāk nekā 120 iecirkņos praktizē 100 zvērināti tiesu izpildītāji. Jāpatur prātā, ka tiesu izpildītāji oficiālās izpildu darbības veic tikai tajā tiesu apgabala teritorijā, kurā tiesu izpildītājs atrodas, attiecīgi Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes vai Zemgales tiesu apgabalā. Savukārt tiesu apgabals tiek sadalīts tiesu izpildītāju iecirkņos.

Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums pieņemt izpildei izpildu dokumentus, ja tā iecirkņa teritorijā atrodas parādnieka deklarētā dzīves vieta, parādnieka mantas atrašanās vietas vai darba vieta (juridiskām personām – uzņēmuma juridiskā adrese). Tomēr pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs izvēlēties arī citu tiesu izpildītāju apgabaltiesas teritorijā, pat neatbilstošā iecirknī. Šajā gadījumā pamatojoties uz iesniedzēja pieteikumu zvērināts tiesu izpildītājs ir tiesīgs pieņemt izpilddokumentus izpildei.

Izpilddokumentus var iesniegt izpildei 10 gadu laikā no tiesas lēmuma stāšanās spēkā dienas.

Likumā var būt noteikti arī citi noilguma termiņi. Komercdarījumiem prasības noilguma termiņš ir 3 gadi.

Ja saskaņā ar tiesas spriedumu tiek piedzīti periodiskie maksājumi (piemēram, uzturlīdzekļi), tad izpildraksts saglabā savu spēku visā piedziņas periodā, (attiecībā uz uzturlīdzekļiem tas var nozīmēt - līdz bērna pilngadības sasniegšanai). Šajā gadījumā noilguma termiņš sākas no jauna no katra atsevišķa paredzētā maksājuma datuma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34. panta sesto daļu, iesniedzot izpildu rakstu vai citu izpildu dokumentu izpildei, maksājama valsts nodeva — 3 eiro.

Zvērināts tiesu izpildītājs sāk izpildes procedūru saskaņā ar pieteicēja iesniegumu un pamatojoties uz izpildrakstu, kurā ir norādīts piespiedu izpildes līdzeklis (piedziņas vēršana pret parādnieka mantu, piedziņas vēršana pret nekustamo īpašumu utt.)

Pirms zvērinātais tiesu izpildītājs sāk izpildraksta izpildi, izpildraksta iesniedzējs maksā vienreizēju atlīdzību tiesu izpildītājam, atkarībā no piedziņas summas.

Tāpat, zvērināts tiesu izpildītājs var palūgt iepriekš apmaksāt izpildu darbību izdevumus, piemēram par pieprasījumiem no oficiāliem reģistriem un kredītiestādēm.

Sprieduma izpildes procesa ietvaros, visa iepriekš minētā atlīdzība, kā arī izdevumi, kas saistīti ar izpildu lietu, ir jābūt piedzītiem no parādnieka.

Plašāka informācija – Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju mājas lapā. Iepriekš minētajā mājas lapā tiek publicēta ari informācija par izsolēm, kuras rīko zvērināti tiesu izpildītāji.

Kopējais Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju saraksts.