Komercbanku asociācija iesaka stingrāk regulēt ārpakalpojumu grāmatvežus

Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) nākusi klajā ar savu redzējumu par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos, lai risinātu samilzušās problēmas finanšu nozarē. Starp asociācijas ieteikumiem ir arī priekšlikums stingrāk kontrolēt ārpakalpojumu grāmatvežu darbību.

LKA pauž atbalstu atbildīgo institūciju idejai stingrāk regulēt nekustamā īpašuma aģentus, ārpakalpojuma grāmatvežus un juridisko veidojumu reģistrētājus un izsaka gatavību sniegt atbalstu šo uzdevumu izpildē.

LKA arī atkārtoti akcentē, ka ir ļoti būtiski palielināt sankcijas komersantiem un personām par patieso labuma guvēju neziņošanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu par tiem. Vācijā un Austrijā, piemēram, šādas sankcijas sasniedz 100 000  un vairāk. Tās varētu ietvert arī aizliegumu rīkoties ar kapitāla daļām, kā tas paredzēts Nacionālās drošības likumā attiecībā uz nacionālajai drošībai nozīmīgām kapitālsabiedrībām.

LKA arī pilnībā atbalsta to, ka čaulas veidojumu apkalpošana ir būtiski ierobežojama un īpaši kontrolējama, kas arī noteikts LKA AML/CFT politikā un vadlīnijās. LKA ierosina, ka gadījumā, ja čaulas veidojums atbilst visiem trijiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 1.panta 15.punkta kritērijiem, tad sadarbībai ar to būtu jābūt aizliegtai ar likumu. LKA ieskatā šāds risinājums ļaus efektīvi mazināt un novērst nevēlamo klientu klātbūtni Latvijas finanšu sistēmā un skaidri paust Latvijas nostāju.

LKA cieši sadarbojas ar ieņēmumu dienestu, lai risinātu jautājumu par veidu, kā labāk īstenot likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.2 pantā paredzēto ziņošanu par aizdomīgiem darījumiem. Formāla ziņošana ir smagnējs process bankām un pašam Valsts ieņēmumu dienestam. Lai šī datu apmaiņa būtu mazāk smagnēja,  tai vajadzīgs arī pavadošs sadarbības process, kas pieļauj operatīvu datu apmaiņu analīzes nolūkā.

LKA piedāvā uzsākt vismaz pilotprojektu, kas ļautu abām pusēm operatīvāk apmainīties ar konkrētiem analizētiem klientu datiem, lai precīzāk ziņotu Valsts ieņēmumu dienestam un nepārslogotu gan Valsts ieņēmumu dienestu, gan bankas ar tehniskas informācijas apstrādi.

Lai nodrošinātu efektīvāku informācijas apmaiņu cīņai ar ēnu ekonomiku, Kredītiestāžu likuma 63. pantā būtu paredzama Valsts ieņēmumu dienesta un kredītiestāžu operatīva sadarbība “nolūkā analizēt klientu rīcību, lai identificētu aizdomīgus darījumus nodokļu jomā”. Kredītiestādēm šāda sadarbība sākotnēji būtu brīvprātīga (iespējams, sākotnēji terminēta pārejas noteikumos). Šāda mehānisma iedzīvināšana LKA ieskatā būtiski uzlabotu cīņu ar ēnu ekonomiku un mazinātu finanšu sektora izmantošanu, lai izvairītos no nodokļu nomaksas.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 44.panta ceturtā daļa noteic, ka kredītiestādes var apmainīties ar personas datiem par personām, ar kurām šajā likumā noteiktajā kārtībā nav uzsāktas vai ir izbeigtas darījuma attiecības, šo personu patiesajiem labuma guvējiem un pilnvarotajām personām. Tomēr datu apstrādes tiesiskuma riski un vienotas formas neesamība attur kredītiestādes no šīs progresīvās tiesību normas praktiskas īstenošanas pilnā apjomā.

LKA iesaka kopīgi ar Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju rast labāko veidu, kā ar likumam pakārtotajiem tiesību aktiem rast šīs tiesību normas efektīvu piemērošanas kārtību (iespējams, izdot Ministru kabineta vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumus vai ieteikumus). LKA ir nekavējoties gatava iesaistīties šo tiesību aktu izstrādē.

Bet kā galveno prioritāti LKA rosina Latvijā ieviest instrumentu, kas pasaulē attīstās, proti, publisko un privāto partnerību informācijas apmaiņā un cīņā ar finanšu noziegumiem. Labākais piemērs tam ir Apvienotā Karaliste un t.s. “JMLIT operatīvā grupa”, kuras izveide devusi būtisku un statistiski izmērāmu ieguldījumu cīņai ar finanšu noziegumiem. Kredītiestādēm šāda sadarbība sākotnēji būtu brīvprātīga.

Pētījumi liecina, ka apmēram 80 – 90 procenti no Kontroles dienestiem pasaules mērogā iesniegtajiem ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem nav bijuši noderīgi tiesībsargājošo iestāžu veiktajās izmeklēšanās. Eiropola dati liecina, ka tikai 10 procentus no iesniegtajiem ziņojumiem Eiropola dalībvalstis ir izmantojušas turpmākai izmeklēšanai. Latvijas Kontroles dienesta mājas lapā šobrīd pieejams pārskats par 2016. gadu – saņemti vairāk nekā 15 000 ziņojumu, tālāk izmeklēšanas iestādēm nodoti nedaudz virs 200.

Apvienotās Karalistes piemērs ietver nelielas tiesībsargājošo iestāžu un kredītiestāžu pārstāvju operatīvās grupas izveidošanu, kas nepastarpināti apmainās ar informāciju par konkrētām izmeklēšanā esošām lietām un personām, lai sagatavotos katrai pusei noteikto uzdevumu veikšanai. Pēc informācijas iegūšanas katra puse veic darbības, ko jau šobrīd paredz likumi, bet fokusēti un precīzāk. Nereti ir konstatējams, ka tiesībaizsardzības iestādes nezina, ko un kā tieši pieprasīt no bankām, kā arī bankas nezina, kā informāciju pareizāk nodot, vai nezina to, ka problēma skar ne tikai vienu banku, bet vairākas.

Līdzīgie raksti:

Atstāt komentāru

Esi pirmais, kas komentēs!

  Subscribe  
Paziņot par
Olga Silt
Lietotājs

Latvijas Komercbanku Asociācija grib sadalīt atbildību ar ārpakalpojumu grāmavežem? Kāds sakars…