0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-BILANCES JURIDISKIE PADOMIBJP RAKSTIKomunikācijas, kas atrodas mājas pārvaldnieka atbildības zonā

Komunikācijas, kas atrodas mājas pārvaldnieka atbildības zonā

Jānis Zeltiņš, Mg. iur., SIA JZ Consulting jurists

Ar šo rakstu autors vēlas pievērst uzmanību problēmai, kas saistīta ar atšķirīgo tiesu praksi atbildības zonu noteikšanai un nepilnībām tiesiskajā regulējumā, kas saistītas ar apdrošinātāju regresa prasībām pret dzīvokļa īpašniekiem un pārvaldniekiem.  1 Sk. https://www.at.gov.lv/lv/tiesu-prakse/judikaturas-nolemumu-arhivs/civillietu-departaments/hronologiska-seciba?lawfilter=0&year=2023. 2 Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumu Nr. 332 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 221–15 „Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija””. Latvijas Republikas Senāts 2023. gada 21. septembra spriedumā lietā Nr. C29378421, SKC–535/20231, atzīst, ka būvnormatīvā2 noteiktā pienākuma katra dzīvokļa ievadā ierīkot iekšējā ūdensvada tīkla noslēgarmatūru (ievadventili) mērķis ir nodrošināt iespēju atslēgt ūdens padevi gadījumā, kad dzīvoklī (atsevišķajā īpašumā) esošajā ūdensvadā rodas…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCES JURIDISKIE PADOMI par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BJP abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Komunikācijas, kas atrodas mājas pārvaldnieka atbildības zonā
Foto: © StockPhotoPro – stock.adobe.com

Ar šo rakstu autors vēlas pievērst uzmanību problēmai, kas saistīta ar atšķirīgo tiesu praksi atbildības zonu noteikšanai un nepilnībām tiesiskajā regulējumā, kas saistītas ar apdrošinātāju regresa prasībām pret dzīvokļa īpašniekiem un pārvaldniekiem. 

1 Sk. https://www.at.gov.lv/lv/tiesu-prakse/judikaturas-nolemumu-arhivs/civillietu-departaments/hronologiska-seciba?lawfilter=0&year=2023. 2 Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumu Nr. 332 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 221–15 „Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija””.

Latvijas Republikas Senāts 2023. gada 21. septembra spriedumā lietā Nr. C29378421, SKC–535/20231, atzīst, ka būvnormatīvā2 noteiktā pienākuma katra dzīvokļa ievadā ierīkot iekšējā ūdensvada tīkla noslēgarmatūru (ievadventili) mērķis ir nodrošināt iespēju atslēgt ūdens padevi gadījumā, kad dzīvoklī (atsevišķajā īpašumā) esošajā ūdensvadā rodas bojājums vai ir nepieciešams veikt tā pārbūves darbus. Vienlaikus ievadventilis nodrošina iespēju šādos gadījumos turpināt ekspluatēt mājas kopējo ūdensapgādes sistēmu, tostarp nodrošināt ūdens padevi citos dzīvokļos. Līdz ar to ievad­ventilis ir nedalāmi saistīts ar dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām, proti, veido daļu no dzīvojamās mājas kopējās ūdens apgādes sistēmas. Vienlaikus tas neatrodas dzīvokļa īpašnieka varā – viņš pēc sava ieskata nav tiesīgs nedz nomainīt šo ventili, nedz pievienot to stāvvadam, jo šādas darbības iespējams veikt tikai, apsaimniekotājam centralizēti atslēdzot stāvvadu no karstā ūdens padeves.

Jānis Zeltiņš, Mg. iur.,SIA JZ Consulting jurists
Jānis Zeltiņš, Mg. iur.,
SIA JZ Consulting jurists
Foto no Jāņa Zeltiņa personīgā arhīva

Konkrētajā lietā starp prasītāju (apdrošināšanas sabiedrību) un apdrošinājuma ņēmēju (dzīvokļa īpašnieku) bija noslēgts apdrošināšanas līgums par dzīvokļa apdrošināšanu. Apdrošināšanas līguma darbības laikā tika appludināts apdrošinātais dzīvoklis. Apsaimniekotāja sagatavotajā aktā norādīts, ka saliešana notikusi no ēkas koplietošanā esošajām komunikācijām. Prasītāja izmaksāja cietušajam atlīdzību par nodarītajiem zaudējumiem, bet atbildētāja (nama apsaimniekošanas sabiedrība) atteicās atlīdzināt prasītājas regresa prasību.

Dzīvokļa īpašniekiem un pārvaldniekiem turpmāk būtu jāpievērš uzmanību jaunākajām tiesu prakses atziņām, jo iepriekš jautājumā par zaudējumu piedziņu sakarā ar ievadventiļa bojājumu pastāvēja atšķirīga tiesu prakse. Likumīgā spēkā stājušies vairāki spriedumi, kuros tiesa ir noraidījusi apdrošinātāju regresa prasības pret pārvaldnieku, jo atzīst, ka ievadventilis ir atzīstams par atsevišķā īpašuma elementu.

3 Tiesas spriedumi, ievadot lietas numuru, pieejami: https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi.

Tā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā 2020. gada 13. februārī iesniegta Swedbank P&C Insurance AS regresa prasību pret pārvaldnieku un dzīvokļa īpašnieku. Lietā Nr. C68239020 pastāv strīds par to, kurš no atbildētājiem vai abi kopā (turklāt solidāri) ir atbildīgi par ūdens noplūdes izraisīšanu, kā rezultātā tika saliets dzīvoklis Nr. 202 un tādējādi zaudējumu nodarīšanu prasītājai. Pirmās instances tiesa nosprieda apdrošinātāja regresa prasību pret pārvaldnieku un dzīvokļa īpašnieku par zaudējumu piedziņu apmierināt daļēji. Apelācijas instances tiesa atstāja negrozītu pirmās instances spriedumu. Ar Senāta 2023. gada 14. decembra spriedumu lieta Nr. C68239020, SKC–247/20233 atcelts Rīgas apgabaltiesas 2022. gada 13. oktobra spriedums. 

4 Spriedums lietā Nr. C68239020 nav publicēts.

Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2021. gada 21. oktobra spriedumu lietā Nr. C682390204 tiesa nosprieda apdrošinātāja regresa prasību pret pārvaldnieku un dzīvokļa īpašnieku par zaudējumu piedziņu apmierināt daļēji, piedzīt no dzīvokļa īpašnieka zaudējumus. Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 2021. gada 21. oktobra spriedumā lietā Nr. C68239020 norādījusi, ka tiesu praksē ir atzīts, ka [..] ne līdz ventilim pirms skaitītāja, ne līdz atzaram (ievadam) pirms ventiļa, bet līdz stāvvada caurulei, kas parasti iet vertikāli no mājas pagraba līdz bēniņiem un kurai plīsuma šajā gadījumā nebija. Par atzara (ievada) pirms ventiļa un paša ventiļa tehnisko stāvokli atsevišķā īpašumā atbild dzīvokļa īpašnieks (sk., Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021. gada 2. novembra spriedumu lietā Nr. C29443720). Savukārt stāvvada ievad­ventilis ir atzīstams par atsevišķā īpašuma elementu Dzīvokļa īpašuma likuma 3. panta otrās daļas 2. punktā izpratnē (sk. Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021. gada 9. septembra spriedumu lietā Nr. C29203520). Tādējādi tiesa atzīst, ka caurule, kas ir atzars no stāvvada, ar visiem uz tās esošajiem ventiļiem, ir atsevišķa īpašuma elements. Citiem vārdiem – atsevišķa īpašuma elementi ir līdz kopīpašuma stāvvadiem. Tādējādi šajā gadījumā konstatējams, ka par attiecīgās plīsušās caurules tehnisko stāvokli bija un ir atbildīgs tieši dzīvokļa īpašnieks, jo tā, ievērojot aktuālās tiesu prakses atziņas, atzīstama par atsevišķā īpašuma elementu. 

Par Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2021. gada 21. oktobra spriedumu dzīvokļa īpašnieks iesniedzis apelācijas sūdzību, pārsūdzot to pilnā apjomā.

5 Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2022. gada 13. oktobra spriedumā lietā Nr. C68239020, nav publicēts.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2022. gada 13. oktobra spriedumu lietā Nr. C682390205 kolēģija nosprieda apdrošinātāja regresa prasību pret pārvaldnieku un dzīvokļa īpašnieku par zaudējumu piedziņu apmierināt daļēji, piedzīt no dzīvokļa īpašnieka zaudējumus.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2022. gada 13. oktobra spriedumā lietā Nr. C68239020 kolēģija norādījusi, ka, novērtējot bojātā posma funkcionālo nozīmi, atzīstams, ka ievadcaurule nodrošina ūdens padevi no kopējā stāvvada konkrētajam dzīvokļa īpašumam. Stāvvads nodrošina ūdens padevi vairākiem dzīvokļiem arī bez minētā atzara. Šādos apstākļos Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka bojātais inženierkomunikācijas posms atrodas dzīvokļa īpašnieka atbildības zonā, proti, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums rūpēties par šīs inženierkomunikācijas lietošanas īpašību saglabāšanu. Līdz ar to nav pamata dzīvokļa īpašnieka atbrīvošanai no atbildības. Savukārt prasība daļā pret pārvaldnieku noraidāma, jo pārvaldnieks nevar atbildēt par dzīvokļa īpašuma atsevišķā īpašuma elementa uzturēšanu.

Par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2022. gada 13. oktobra spriedumu dzīvokļa īpašnieks iesniedzis kasācijas sūdzību, pārsūdzot to pilnā apjomā. Jānorāda, ka Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2022. gada 13. oktobra spriedums lietā Nr. C68239020 ir atcelts.

Senāta 2023. gada 14. decembra spriedumā lietā Nr. C68239020, SKC–247/2023 kolēģija norādījusi, ka kasācijas sūdzībā pamatoti norādīts, ka apelācijas instances tiesa nepareizi noteikusi bojātā inženierkomunikācijas posma funkcionālo nozīmi, tādējādi nonākot pie nepamatota secinājuma, ka aukstā ūdensvada pievadcaurules lūzuma vieta (tās vītnes daļa vārstā pirms noslēgarmatūras jeb ievadventiļa) ir dzīvokļa īpašnieka atsevišķā īpašuma elements.

Arī jautājumā par zaudējumu piedziņu sakarā ar ievadventiļa bojājumu līdz šim pastāvēja atšķirīga tiesu prakse. Ir virkne likumīgā spēkā stājušos spriedumu, kuros tiesa noraida apdrošinātāju regresa prasības pret pārvaldnieku.

Piemēram, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 2021. gada 30. aprīļa spriedumā civillietā Nr. C29258421 (stājies spēkā 2021. gada 21. maijā) norādījusi, ka karstā ūdens stāvvadi ir kopīpašumā esoša inženierkomunikācija. Taču konkrētajā gadījumā bojājuma vieta nav karstā ūdens stāvvads, bet gan stāvvada ievadventilis dzīvokļa Nr. 19 robežās. Tiesa secina, ka stāvvada ievadventiļa bojājums radies inženierkomunikāciju posmā, kas atrodas dzīvokļa Nr. 19 īpašnieka atsevišķā īpašumā, tas ir posmā līdz kopīpašumā esošajiem stāvvadiem, un minēto atzaru izmanto tikai dzīvokļa Nr. 19 īpašnieks, kas ir pamats secinājumam, ka par zaudējumiem ir atbildīgs dzīvokļa Nr. 19 īpašnieks.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 2020. gada 30. novembra spriedumā civillietā Nr. C29204620 (stājies spēkā 2020. gada 22. decembrī) norādījusi, ka nekonstatē atbildētājas darbību vai bezdarbību karstā ūdens ūdensvada ievadventiļa plīsumā vītnes savienojumvietā dzīvokļa īpašumā Nr. 9, /adrese/, veicot pārvaldīšanas un apsaimniekošanas darbības dzīvojamai mājai, kā arī nekonstatē cēlonisko sakaru starp avāriju (ievadventiļa plīsumu) dzīvoklī un atbildētājas veiktajām apsaimniekošanas darbībām. Līdz ar to prasība par zaudējumu piedziņu nav pamatota un ir noraidāma.

Jānorāda, ka Latgales apgabaltiesa 2021. gada 2. novembra spriedumā civillietā Nr. C29443720 (stājies spēkā 2021. gada 2. novembrī) secina, ka kritērijs kādu inženiertīklu un inženierkomunikāciju piederībai atsevišķajam īpašumam vai kopīpašumam ir tas, vai konkrētais elements ir funkcionāli nedalāmi saistīts ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju. Novērtējot konkrētajā gadījumā karstā ūdens stāvvada ievadventiļa funkcionālo nozīmi, atzīstams, ka tas nav funkcionāli nedalāmi saistīts ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju. Proti, to nevar uzskatīt par neatņemamu sastāvdaļu karstā ūdens ūdensvada (stāvvada) funkcionēšanai, jo faktiski tā vienīgā funkcija ir nodrošināt piekļuvi stāvvadam no konkrētā dzīvokļa.

Piemēram, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2021. gada 9. septembra spriedumā civillietā Nr. C29203520 (stājies spēkā 2021. gada 9. septembrī), norādījusi, ka, novērtējot konkrētajā gadījumā karstā ūdens stāvvada ievadventiļa funkcionālo nozīmi, Civillietu tiesas kolēģija secina, ka tas nav funkcionāli nedalāmi saistīts ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju. Proti, tas nav atzīstams par neatņemamu sastāvdaļu karstā ūdens ūdensvada (stāvvada) funkcionēšanai, jo faktiski tā vienīgā funkcija ir nodrošināt piekļuvi stāvvadam no konkrētā dzīvokļa. Līdz ar to Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka karstā ūdens stāvvada ievadventiļa bojājums juridisko seku ziņā nav pielīdzināms ūdens stāvvada plīsumam, jo stāvvada ievadventilis ir atzīstams par atsevišķā īpašuma elementu Dzīvokļa īpašuma likuma 3. panta otrās daļas 2. punkta izpratnē.

Atgriezīsimies pie Senāta 2023. gada 14. decembra sprieduma lietā Nr. C68239020, SKC–247/2023. Senatoru kolēģija norādījusi, ka jau iepriekš, vērtējot objekta funkcionalitāti (nedalāmu saistību ar mājas kopējo siltumapgādes sistēmu), kas ir priekšnoteikums secinājumu izdarīšanai par tā piederību atsevišķa dzīvokļa īpašuma vai daudzdzīvokļu mājas kopīpašuma daļai, kritērijs ir spēja objektu ekspluatēt patstāvīgi, neietekmējot kopīpašumā esošo mājas daļu (sal. Senāta 2016. gada 24. maija sprieduma lietā Nr. SKC–108/2016, C30751711, 8.2. punkts). Savukārt ūdensapgādes sistēmas elementa atrašanās atsevišķa īpašuma robežās nav atzīstama par vienīgo un izšķirošo pazīmi, kas nošķir atsevišķu dzīvokļa īpašumu ar tam piederīgiem elementiem no daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas (sk. Senāta 2016. gada 24. maija sprieduma lietā Nr. SKC–108/2016, C30751711, 8. punktu). Saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumu Nr. 332 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 221–15 „Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija”” 118.8. apakšpunktu (kopsakarā ar 137. punktu) iekšējos ūdensvada tīklos noslēgarmatūra nepieciešama katra dzīvokļa ievadā. Minētās normas mērķis ir nodrošināt iespēju atslēgt ūdens padevi gadījumā, kad dzīvoklī (atsevišķajā īpašumā) esošajā ūdensvadā rodas bojājums vai ir nepieciešams veikt tā pārbūves darbus. Vienlaikus ievadventilis (proti, noslēgarmatūra) nodrošina iespēju šādos gadījumos turpināt ekspluatēt mājas kopējo ūdensapgādes sistēmu, tostarp nodrošināt karstā ūdens padevi citos dzīvokļos. Minētais faktiski nozīmē to, ka bez pilnvērtīgi funkcionējoša ievadventiļa mājas kopējās ūdensapgādes sistēmas normāla un netraucēta funkcionēšana nav iespējama (sk. Senāta 2023. gada 21. septembra sprieduma lietā Nr. SKC–535/23, C29378421, 7. punktu).

Līdz ar to Senāta Civillietu kolēģija lietā Nr. C68239020, SKC–247/2023 secinājusi, ka norādītais apstiprina, ka ievadventilis ir nedalāmi saistīts ar kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām, proti, ir daļa no mājas kopējās ūdens apgādes sistēmas, līdz ar to kopīpašumā esošajā daļā ietilpst viss ūdensvads līdzievadventilim jeb noslēgarmatūrai, ieskaitot to. Minētās komunikācijas atrodas mājas pārvaldnieka atbildības zonā, un individuālu dzīvokļa īpašnieku nav pamata vainot saimnieciskuma trūkumā to bojājuma gadījumā.

Ar Rīgas apgabaltiesas 2023. gada 24. oktobra spriedumu lietā Nr. C77810322 (stājies spēkā 2023. gada 24. novembrī), tiesa nosprieda apdrošinātāja regresa prasību pret dzīvokļa īpašnieku par zaudējumu piedziņu apmierināt daļēji.

Jānorāda, ka Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2023. gada 24. oktobra spriedumā civillietā Nr. C77810322 norādījusi, ka lietā pastāv strīds par to, vai ar dzīvojamās mājas ūdensvada stāvvadu saistītais dzīvokļa ievadventilis ir atsevišķā īpašuma elements, vai arī tas ir kopīpašumā esošā stāvvada (kopīpašuma) elements Dzīvokļa īpašuma likuma izpratnē. Pirmās instances tiesa, atsaucoties uz judikatūru, novērtējot karstā ūdens stāvvada ievadventiļa funkcionālo nozīmi, atzinusi, ka tas nav funkcionāli nedalāmi saistīts ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju. Proti, to nevar uzskatīt par neatņemamu sastāvdaļu karstā ūdens ūdensvada (stāvvada) funkcionēšanai, jo faktiski tā vienīgā funkcija ir nodrošināt piekļuvi stāvvadam no konkrētā dzīvokļa. Tiesa atzinusi, ka stāvvada ievadventilis ir atzīstams par atsevišķā īpašuma elementu Dzīvokļa īpašuma likuma 3. panta otrās daļas 2. punkta izpratnē. Līdz ar to tiesa konstatējusi, ka par atzara (ievada) pirms ventiļa un paša ventiļa tehnisko stāvokli atsevišķā īpašumā atbild dzīvokļa īpašnieks. Taču Civillietu tiesas kolēģija šajā sakarā, izšķirot konkrēto strīdu, ņem vērā jaunāko judikatūru, proti, Senāta 2023. gada 21. septembra spriedumā lietā Nr. SKC–535/2023 izteiktās atziņas. Senāts ir norādījis, ka būvnormatīvā noteiktā pienākuma katra dzīvokļa ievadā ierīkot iekšējā ūdensvada tīkla noslēgarmatūru (ievadventili) mērķis ir nodrošināt iespēju atslēgt ūdens padevi gadījumā, kad dzīvoklī (atsevišķajā īpašumā) esošajā ūdensvadā rodas bojājums vai ir nepieciešams veikt tā pārbūves darbus. Vienlaikus ievadventilis nodrošina iespēju šādos gadījumos turpināt ekspluatēt mājas kopējo ūdensapgādes sistēmu, tostarp nodrošināt ūdens padevi citos dzīvokļos. Līdz ar to ievadventilis ir nedalāmi saistīts ar dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām, proti, veido daļu no dzīvojamās mājas kopējās ūdensapgādes sistēmas. Tādējādi, ņemot vērā jaunāko judikatūru, Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka konkrētajā gadījumā ūdens noplūde notikusi no kopīpašumā esošās daļas Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmās daļas izpratnē. 

Kopsavilkums

  1. Jautājumā par zaudējumu piedziņu sakarā ar ievadventiļa bojājumu līdz šim pastāvēja atšķirīga tiesu prakse. Praksē ir virkne likumīgā spēkā stājušos spriedumu, kuros tiesa noraida apdrošinātāju regresa prasības pret pārvaldnieku.
  2. Jaunākajā judikatūrā Senāts izteicis atziņas, ka dzīvokļa ievadā ierīkotais ūdensvada ventilis ir nedalāmi saistīts ar dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām.
  3. Lai pareizi noteiktu, kura persona ir atbildīga par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, izšķiroša nozīme, lemjot par atbildības pakāpi, ir pareizi noteikt bojātā posma atrašanos kopīpašuma vai atsevišķā īpašuma daļā.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada februāra (128.) numurā.

BJP NUMURU E-ARHĪVS