Lai ierobežotu globālās klimata pārmaiņas, arvien vairāk patērētāju uzskata, ka sniegt ieguldījumu vides aizsardzībā var, iegādājoties videi draudzīgus produktus. Diemžēl daudzos gadījumos tirgotāji sniedz nepietiekamu, neskaidru un maldinošu informāciju, lai demonstrētu savu ražojumu pozitīvo ietekmi uz vidi. Arī tirgotāju izmantotie zīmolu ilgtspējas marķējumi patērētājos nereti rada apjukumu un neizpratni, vai viņu pirktais produkts patiešām ir videi draudzīgs.

2022. gadā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), piedaloties Eiropas Savienības dalībvalstu un starptautiskā patērētāju tiesību aizsardzības tīkla ICPEN kopīgajās aktivitātēs, tirgus situācijas izpētes nolūkos veica izpēti Latvijas ražotāju tīmekļa vietnēs, kurās tiek piedāvāts iegādāties kosmētiku un apģērbu, lai pārliecinātos par normatīvo aktu noteikumu ievērošanu un patērētāju tiesību aizsardzību vides paziņojumu jomā.

Veiktās izpētes rezultātā tika konstatētas negodīgas - maldinošas un profesionālajai rūpībai neatbilstošas - komercprakses īstenošanas pazīmes, kas izpaužas kā neskaidru, nekonkrētu un vispārīgu vides paziņojumu sniegšana patērētājiem.

Uzraudzības ietvaros īpaša uzmanība tika pievērsta tam, vai komersanti, piedāvājot kosmētikas produktus un apģērbu, neizmanto vispārīgus vides paziņojumus, piemēram, "videi draudzīgs", "eko", "dabīgs" u. tml., un vai komersanti var pierādīt komercpraksē izmantoto vides paziņojumu patiesumu.

 

Projekta ietvaros pagājušajā gadā kopumā ierosinātas 10 administratīvās lietas - 6 par kosmētikas ražotāju un 4 par apģērbu ražotāju īstenoto komercpraksi.

Visas 10 ierosinātās lietas ir pabeigtas, un nevienā no tām netika pieņemts lēmums patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, jo komersanti vai nu labprātīgi novērsuši neatbilstības, pārtraucot nepamatoti izmantot vides paziņojumus, vai arī netika konstatēti pārkāpumi, kas rada vai var radīt būtisku kaitējumu patērētāju kolektīvajām interesēm.

Jāatceras, ka komercpraksē nav pieļaujams izmantot vispārīgus, neskaidrus un nekonkrētus vides paziņojumus, jo tie var radīt patērētāju maldinājuma risku, tādēļ komercprakses īstenotājam ir jāspēj pierādīt izmantotās informācijas pamatotību ar objektīviem pierādījumiem. Savukārt, lai būtu atbilstoša vides paziņojumu, kas saistīti ar jēdziena “ilgtspējīgs” lietošana, jāņem vērā, ka komersantam jāspēj pamatot visu trīs ilgtspējas principu izmantošana – vides, sociālais un ekonomiskais aspekts.

Lai vieglāk būtu pārbaudīt, vai dabai draudzīgumu sološie apgalvojumi ir patiesi, PTAC piedāvā iepazīties ar noderīgiem padomiem:

• Vispārējie apgalvojumi par produkta labvēlīgo vai mazāk kaitīgo ietekmi uz vidi (piemēram, “videi draudzīgi”, “zaļš”, “dabisks”, “nav piesārņojošs”, “vidi saudzējošs” “ekoloģisks”, “ilgtspējīgs” vai “klimatam draudzīgs”) bez papildu skaidrojuma var būt maldinoši. Piemēram,  pie paziņojuma “videi draudzīgs tīrīšanas līdzeklis” vai paziņojuma “Mūsu auto vienmēr ir zaļš” ir jābūt arī paskaidrojošai informācijai, kas pamato attiecīgo apgalvojumu. Minētajai informācijai jābūt viegli pieejamai un saprotamai patērētājiem.
• Paļaujieties uz apstiprinātiem ekomarķējumiem (piemēram, Eiropas Savienības ekomarķējums “Ekopuķīte”, Ziemeļvalstu padomes apstiprinātais ekomarķējums “Ziemeļu gulbis”, “Vācijas Federālās Vides aģentūras izstrādātais marķējums “Zilais eņģelis”), jo ekomarķējuma izmantošanas tiesības var saņemt tikai ražotājs (vai pakalpojuma sniedzējs), kuru produkts (vai pakalpojums) atbilst noteiktiem kritērijiem, kurus  nosaka un arī pārbauda neatkarīga iestāde un eksperti, pētot katras preču grupas pilna dzīves cikla ietekmi uz vidi.
• Pievērsiet uzmanību produkta vizuālajai informācijai – tas vien, ka uz produkta vai tā iepakojuma ir attēlots dabasskats vai objekts (piemēram, mežs, koki, lapas, ūdens, debesis) vai izmantota zaļā, zilā krāsa, izmantots nebalināts papīrs, pats par sevi nenozīmē, ka produktam ir mazāk kaitīga ietekme uz vidi nekā citiem produktiem vai pakalpojumiem. Šādi attēli, simboli, krāsas un citi elementi var radīt maldinošu priekšstatu, ka produkts ir videi draudzīgāks, ja tam nav objektīva pamatojuma.
• Pievērsiet uzmanību, vai ir skaidri un saprotami norādīts, uz kuru no produkta dzīves cikla posmiem attiecas attiecīgais vides paziņojums – piemēram, vai uz produkta ražošanas procesu, produktu vai tā iepakojumu. Piemēram, paziņojumā, kurā norādīts, ka “iepakojums ir izgatavots no 85% pārstrādājama materiāla”, ir skaidri saprotams, ka paziņojums attiecas tikai uz iepakojumu, nevis iepakojumā esošo produktu.
• Atcerieties - jebkuram mārketingā izmantotajam marķējumam vai apgalvojumam par produkta labvēlīgo vai mazāk kaitīgo ietekmi uz vidi ir jābūt pamatotam. Uzņēmēju rīcībā ir jābūt attiecīgiem pierādījumiem, kas pamato izmantoto marķējumu vai apgalvojumus.

Atgādinām, ka PTAC ir izstrādājis vadlīnijas paziņojumu par vidi izmantošanai komercpraksē, lai sniegtu padomus uzņēmējiem godīgas komercprakses īstenošanai un lai nodrošinātu, ka pārdevēji un pakalpojumu sniedzēji, sniedzot patērētājiem paziņojumus par vidi, prastu atbilstoši normatīvo aktu prasībām īstenot komercpraksi, nepārkāpjot negodīgas komercprakses aizliegumu un ievērojot patērētāju tiesības.