Pēc pusgada pārtraukuma jūlijā Latvijā ir atgriezusies minimāla inflācija, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūliju patēriņa cenas augušas par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSB) publicētā informācija. Lai gan deflācija gada pirmajā pusē pamatā bija saistīta ar naftas cenu kritumu pasaulē un līdz ar to pārejoša, tomēr inflācijas atgriešanos pozitīvajā teritorijā lielā mērā noteica pievienotās vērtības nodokļa (PVN) standartlikmes piemērošana apsaimniekošanas pakalpojumiem no šā gada 1.jūlija, kas kopējo patēriņu cenu inflāciju jūlijā palielināja par aptuveni 0,3%, uzskata Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists.

Aizvadītajā mēnesī patērētājiem atkal bija iespēja sajust pēdējā gada straujā naftas cenu krituma pozitīvo ietekmi uz saviem maciņiem, jo jūlijā par 8% līdz 14% samazinājās dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām. Tā rezultātā kopējais patēriņu cenu līmenis saruka par 0,1%, taču šis, visticamāk, ir arī pēdējais būtiskais patēriņa cenu samazinājums no pēdējo divu gadu laikā piedzīvotā naftas cenu kritumu. Šos tarifus pārskata divas reizes gadā un šis tarifu samazinājums vēl atspoguļo naftas cenu kritumu šī gada pirmajos mēnešos. Kopš tā laika naftas cenas pasaulē ir atkal pieaugušas un tā rezultātā jūlijā par 1,1% pieauga siltumenerģijas cenas.

Pēdējā mēneša laikā naftas cenas pasaulē gan atkal samazinājušās no aptuveni 50 ASV dolāriem par barelu līdz nedaudz virs 40 dolāriem, un līdz ar to Latvijā atkal nedaudz ir samazinājušās degvielas cenas, un neliels degvielas cenu kritums iespējams arī augstā. Tomēr, ja vien naftas cenas atkal nenoslīdēs būtiski zem 40 dolāriem par barelu, tad gāzes un siltumenerģijas cenas Latvijā vairs būtiski nemazināsies, un turpmākajos mēnešos drīzāk redzēsim nelielu siltumenerģijas cenu kāpumu.

Bez ārējiem faktoriem pēdējos mēnešos vērojamas izmaiņas arī pakalpojumu cenās, kas salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi augušas par 2,7%. Šis ir straujākais pakalpojumu cenu kāpums pēdējā gada laikā un, piemēram, jūnijā pakalpojumu cenu pieaugums bija vien 1,1%. Šo lēcienu daļēji izskaidro PVN palielināšana apsaimniekošanas pakalpojumiem, taču pat atskaitot šo pieaugumu, pakalpojumu cenu kāpums pēdējos mēnešos ir paātrinājies. Ņemot vērā darba samaksas straujo pieaugumu, pakalpojumu cenas, visticamāk, turpinās pakāpeniski palielināties. Šis process gan būs pakāpenisks un turpmākajos mēnešos būtiski straujāka patēriņa cenu inflācija nav gaidāma. Līdz gada nogalei inflācija Latvijā varētu sasniegt 1%, savukārt, ņemot vērā deflāciju gada pirmajā pusē, patēriņa cenas šogad kopumā varētu samazināties par 0,1%.

Savukārt CSB ziņo, ka jūlijā precēm cenas samazinājās par 0,9 %, bet pakalpojumiem pieauga par 2,7 %. Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2016. gada jūlijā, salīdzinot ar 2015. gada jūliju, bija cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, atpūtai un kultūrai, veselības aprūpei, sakaru grupai, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis 2016. gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 0,9 %. Būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai, cukuram, šokolādei, konditorejas izstrādājumiem, cūkgaļai, sālim un garšvielām, saldējumam, žāvētiem augļiem un riekstiem. Savukārt lētāks kļuva piens, siers, augļu un dārzeņu sulas, sviests, mājputnu gaļa, svaigi dārzeņi. Alkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis palielinājās par 3,9 %, ko ietekmēja cenu kāpums alum, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam. Tabakas izstrādājumiem cenas pieauga par 4,5 %. Gada laikā ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 2,2 %. Lētāka kļuva siltumenerģija, dabasgāze, elektroenerģija, mājokļa īres maksa, savukārt sadārdzinājās mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, atkritumu savākšana, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi.Vidējais cenu līmenis veselības aprūpei palielinājās par 2,5 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums farmaceitiskajiem produktiem. Gada laikā sadārdzinājās arī ārstu speciālistu un zobārstniecības pakalpojumi. Transporta grupā cenu līmenis samazinājās vidēji par 4,7 %, ko ietekmēja cenu kritums degvielai par 12,0 %. Lētāki kļuva pasažieru aviopārvadājumi, savukārt cenas pieauga personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem. Gada laikā sakaru grupā cenu līmenis palielinājās vidēji par 2,6 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums fiksēto un mobilo tālruņu pakalpojumiem. Lētāki bija interneta piekļuves pakalpojumi. Par 6,3 % dārgāki kļuva kompleksie atpūtas pakalpojumi. Cenas pieauga arī kultūras pakalpojumiem, daiļliteratūras grāmatām, precēm dārzam un ziediem. Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu pieaugums bija restorānu, kafejnīcu un ātrās ēdināšanas pakalpojumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, apaviem, ēdnīcu pakalpojumiem. Savukārt cenas samazinājās apģērbiem.

2016. gada jūlijā, salīdzinot ar 2016. gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,3 %. Precēm cenas samazinājās par 1,1 %, bet pakalpojumiem palielinājās par 1,6 %. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām jūlijā bija cenu kritumam apģērbam un apaviem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā arī cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, sakaru grupai, veselības aprūpei, dažādu preču un pakalpojumu grupai. Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,2 %. Lielākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām pārtikas grupā bija cenu kritumam svaigiem dārzeņiem, galvenokārt gurķiem, tomātiem un kāpostiem. Lētākas bija arī svaigas vai atdzesētas zivis, žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa, cukurs, cūkgaļa, augļu un dārzeņu sulas, mājputnu gaļa. Savukārt cenu kāpums bija svaigiem augļiem, sieram un biezpienam, gaļas izstrādājumiem, jogurtam, šokolādei. Alkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,4 %, ko ietekmēja akcijas alum, vīnam un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Sākoties sezonas izpārdošanām, apģērbiem cenas samazinājās par 9,9 %, apaviem – par 11,8 %. Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 1,3 %, ko galvenokārt ietekmēja mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumu sadārdzināšanās saistībā ar 21 % PVN likmes piemērošanu no 1. jūlija. Dārgāka kļuva siltumenerģija, savukārt cenas samazinājās dabasgāzei un cietajam kurināmajam. Veselības aprūpei vidējais cenu līmenis pieauga par 0,7 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums farmaceitiskajiem produktiem par 0,7 %. Sezonālu faktoru ietekmē dārgāki kļuva sanatoriju pakalpojumi. Telekomunikāciju pakalpojumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 1,5 %, ko noteica cenu kāpums mobilo tālruņu pakalpojumiem. Mēneša laikā personīgās higiēnas preces un skaistumkopšanas līdzekļi akciju noslēgumu ietekmē sadārdzinājās vidēji par 1,4 %. Cenas pieauga arī apbedīšanas pakalpojumiem. Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu samazinājums bija degvielai par 1,1 %. Savukārt cenu kāpums bija pasažieru aviopārvadājumiem un īslaicīgas lietošanas mājsaimniecības precēm.