VISI RAKSTILatvija dzimstības ziņā pērn apsteigusi Lietuvu un Igauniju, tomēr dabiskais pieaugums Latvijā saglabājas negatīvs
Latvija dzimstības ziņā pērn apsteigusi Lietuvu un Igauniju, tomēr dabiskais pieaugums Latvijā saglabājas negatīvs
2014. gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu dzimušo skaits pieauga visās trīs Baltijas valstīs, tomēr Latvijā dzimušo skaita pieauguma temps bija lielākais - 5,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Dzimušo skaits Latvijā 2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, pieauga par 1150 jaundzimušajiem, Lietuvā - par 484 un Igaunijā par - 20. Augstākā dzimstība Baltijas valstīs bija no 1985. līdz 1987. gadam, kad gadā piedzima divas reizes vairāk bērnu nekā šobrīd. 1985. gadā Lietuvā piedzima 58,5 tūkstoši bērnu, savukārt 1987. gadā Latvijā un Igaunijā attiecīgi 42,1 tūkstotis un 25,1 tūkstotis mazuļu. Attiecīgi, summārais dzimstības koeficients jeb vidējais bērnu skaits, kuri varētu…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
2014. gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu dzimušo skaits pieauga visās trīs Baltijas valstīs, tomēr Latvijā dzimušo skaita pieauguma temps bija lielākais - 5,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Dzimušo skaits Latvijā 2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, pieauga par 1150 jaundzimušajiem, Lietuvā - par 484 un Igaunijā par - 20.
Augstākā dzimstība Baltijas valstīs bija no 1985. līdz 1987. gadam, kad gadā piedzima divas reizes vairāk bērnu nekā šobrīd. 1985. gadā Lietuvā piedzima 58,5 tūkstoši bērnu, savukārt 1987. gadā Latvijā un Igaunijā attiecīgi 42,1 tūkstotis un 25,1 tūkstotis mazuļu. Attiecīgi, summārais dzimstības koeficients jeb vidējais bērnu skaits, kuri varētu piedzimt sievietei viņas dzīves laikā, saglabājoties attiecīgā gada dzimstības līmenim Latvijā bija 2,2, Lietuvā - 2,1, bet Igaunijā 2,3. Vēlamais summārais dzimstības koeficients, lai notiktu normāla paaudžu nomaiņa ir 2,1 - 2,2.
2014. gadā summārais dzimstības koeficients Latvijā, salīdzinot ar 2013. gadu, ir pieaudzis par 0,13 un bija augstākais Baltijas valstīs - 1,65. Igaunijā summārais dzimstības koeficients 2014. gadā bija 1,54, Lietuvā - 1,63.
Līdzīgi kā citās Eiropas Savienības valstīs, kur 2013. gadā pret 2012. gadu summārais dzimstības koeficients samazinājās un bija vidēji 1,55 (augstākais Francijā - 1,99, zemākais Portugālē - 1,21), Baltijas valstīs šis rādītājs joprojām ir pārāk zems normālai paaudžu nomaiņai.
Latvijā, Lietuvā un Igaunijā vērojamas lielas atšķirības dzimušo bērnu skaitā ģimenēs, kur vecāki nav oficiāli reģistrējuši laulību. 2014. gadā Lietuvā ārpus laulības piedzima 29% bērnu, Latvijā - 44%, savukārt Igaunijā - 59%.
2014. gadā turpināja pieaugt vidējais mātes vecums, bērnam piedzimstot. Jaundzimušā mātes vidējais vecums Latvijā bija 29,9 gadi (piedzimstot pirmajam bērnam - 27,2 gadi), Igaunijā - 29,6 (piedzimstot pirmajam bērnam - 26,6), Lietuvā - 29,4 (piedzimstot pirmajam bērnam - 27,0).
Dati par galvenajiem dzimstības rādītājiem 2014. gadā Latvijā pieejami CSP datubāzē sadaļā “Iedzīvotāji – dzimstība”.
Dati par Lietuvu pieejami Lietuvas statistikas datubāzē sadaļā “Population”.
Atgādinām, ka 2015. gada pirmajā ceturksnī Latvijā turpinājās dzimstības pieauguma tendence – piedzima par 155 bērniem vairāk nekā pērn šajā periodā. Tomēr otrajā ceturksnī jaundzimušo skaits samazinājās par 302, salīdzinot ar 2014. gada attiecīgo periodu. Kopā 2015. gada pirmajā pusgadā reģistrēti 10 511 jaundzimušie, kas ir par 147 bērniem jeb 1,4% mazāk nekā 2014. gada attiecīgajā periodā.
2015. gada pirmajā pusgadā ir pieaudzis mirušo skaits. Šajā periodā ir reģistrēti 14 729 mirušie, kas ir par 526 cilvēkiem jeb 3,7% vairāk nekā 2014. gada pirmajos sešos mēnešos.
Mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, dabiskais pieaugums Latvijā saglabājas negatīvs kopš 1991. gada. 2015. gada pirmajos sešos mēnešos iedzīvotāju skaits valstī samazinājās par 4 218 cilvēkiem (2014. gada pirmajā pusgadā - par 3 545).
Provizoriskais iedzīvotāju skaits Latvijā 2015. gada 1. jūlijā bija 1 miljons 978,7 tūkstoši.
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.