No šā gada 21. augusta Latvija piemēro 1968. gada 7. jūnija Eiropas konvenciju par diplomātisko aģentu vai konsulāro amatpersonu veiktās dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu.  Līdz ar to Latvijas un pārējo Konvencijas dalībvalstu pārstāvniecību amatpersonu izdotie dokumenti tiek atbrīvoti no savstarpējas legalizācijas prasības.

Konvencijas noteikumi ir attiecināmi uz dokumentiem, kurus izdod Konvencijas dalībvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību amatpersonas un kuri jāuzrāda citas Konvencijas dalībvalsts teritorijā vai Konvencijas dalībvalsts pārstāvniecības amatpersonai. Saskaņā ar Konvencijas noteikumiem dalībvalstis apņemas atbrīvot no legalizācijas prasības dokumentus vai sertifikātus, kurus izdevušas dalībvalstu pārstāvniecību amatpersonas.

Dokumenti, kurus lūdz izdot Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs vai ārvalstu pārstāvniecībās Latvijā un uz kuriem attieksies legalizācijas prasības atbrīvojums, visbiežāk satur ziņas par dzimšanas faktu, miršanas faktu, apliecinājumu, ka persona ir dzīva, dažādas ziņas no Fizisko personu reģistra – piemēram, vārdu un uzvārdu, laulību, spēju stāties laulībā un ģimenes stāvokli, laulības šķiršanu, uzturēšanās adresi, valstspiederību, kā arī ziņas par sodāmības neesamību.

Konvencijai var pievienoties visas Eiropas Padomes dalībvalstis un valstis, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, bet kas ir uzaicinātas pievienoties šai Konvencijai.

Pašlaik Konvenciju ir ratificējušas 26 valstis: Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Kipra, Čehija, Igaunija, Francija, Vācija, Grieķija, Īrija, Itālija, Krievija, Latvija, Lihtenšteina, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Moldova, Rumānija, Spānija, Zviedrija, Šveice un Turcija.

Līdz šim atbilstoši Dokumentu legalizācijas likuma 10. panta otrās daļas prasībām, īstenojot valsts publisko pārvaldi, valsts pārvaldes, tiesu un likumdevēja iestādes, citas iestādes un personas drīkst pieņemt tikai legalizētu ārvalstī izsniegtu publisku dokumentu. Latvijā akreditēto ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību konsulāro amatpersonu izdotos dokumentus, lai tie iegūtu juridisku spēku Latvijā, ir jālegalizē saskaņā ar Dokumentu legalizācijas likuma normām un Ministru kabineta 2019. gada 18. jūnija noteikumiem Nr. 264 "Publiska dokumenta legalizācijas noteikumi". Dokumentu legalizāciju veic Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments.

Līdz ar pievienošanos Konvencijai Latvijas Republikas un pārējo 25 Konvencijas dalībvalstu pārstāvniecību amatpersonu izdotie dokumenti tiek atbrīvoti no legalizācijas prasības. Īpaši būtiski tas ir tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kas Latvijas pārstāvniecību izsniegtus dokumentus vēlas uzrādīt citā valstī.

Vienlaikus jāņem vērā, ka Konvencijas dalībvalstīm savstarpēji atbrīvojot no legalizācijas prasības diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību izdotos dokumentus, ir jānodrošina mehānismi vai jāveic pasākumi to autentiskuma pārbaudei. Lai mazinātu šādu dokumentu, kurus paredzēts izmantot Latvijā, viltojumu riskus, ir iespējams veikt papildu pārbaudes. Dokumentu papildu pārbaudes var būt šādas:

• dokumentu parakstījušās konsulārās amatpersonas paraksta īstuma papildu pārbaude, pieprasot informāciju no dokumenta izdevējvalsts kompetentās iestādes (parasti Ārlietu ministrija) vai attiecīgās ārvalsts pārstāvniecības;
• paša dokumenta īstuma pārbaude, pa diplomātiskajiem kanāliem sazinoties ar ārvalsts pārstāvniecību, kura izdevusi dokumentu.

Ātrākais veids, kā pārbaudīt ārvalsts pārstāvniecības izsniegtā dokumenta parakstījušās konsulārās amatpersonas paraksta īstumu, ir veikt tā atbilstības pārbaudi elektroniskajā Dokumentu legalizācijas sistēmā (DLS) pieejamai informācijai un paraksta paraugam. DLS ir vienota publisku dokumentu legalizācijas sistēma, kas ir pieejama pilnvarotajām amatpersonām Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā un Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs legalizācijas procesa nodrošināšanai. DLS uztur Ārlietu ministrija.