Lai noskaidrotu, vai lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāji saskaras ar mazumtirgotāju īstenotu negodīgu tirdzniecības praksi un kādi ir izplatītākie Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumi, Konkurences padome (KP) lūdza lauksaimniecības un pārtikas preču ražotājiem un piegādātājiem anonīmi sniegt viedokli par sadarbību ar lauksaimniecības un pārtikas preču pircējiem jeb mazumtirgotājiem par 15 mēnešu periodu no 2022. gada janvāra līdz 2023. gada martam. Aptaujas jautājumi aptvēra visu "melno" praksi, kas ir jebkurā gadījumā aizliegtās darbības mazumtirgotāju sadarbībā ar piegādātāju un tiek uzskaitītas NTPAL 5. panta pirmajā daļā.

Vairāk nekā puse (56%) KP aptaujāto tirdzniecības ķēdes dalībnieku ir norādījuši, ka ir saskārušies ar negodīgu tirdzniecības praksi, tostarp netaisnīgām un nepamatotām sankcijām par līgumu noteikumu pārkāpumiem no mazumtirgotāju puses.

Pieaugoša tendence novērojama, mazumtirgotājiem veicot neprognozējamus preču pasūtījumus, kā arī veicot izmaiņas tajos vēlāk nekā divas dienas pirms to piegādes. Vienlaikus aptaujas dati norāda, ka mazumtirgotāji izvēlas noteiktu produktu izņemt no sortimenta uz laiku vai pilnībā gadījumā, kad piegādātājs paaugstina produkta cenu vai atsakās piedāvāt zemāku cenu, attiecīgi – izņemšana no sortimenta mazumtirgotājam kalpo kā sankcijas instruments. Šādi gadījumi apliecina pastāvošo atšķirīgo spēka samēru mazumtirgotāju un piegādātāju attiecībās, mazumtirgotājiem vienpersoniski izvirzot sev ērtus sadarbības noteikumus.

Šādi īstenota prakse liek piegādātājiem uzņemties ekonomiskos riskus, liedzot savlaicīgi prognozēt preču pieprasījumu un plānot nepieciešamo izejvielu iepirkumu. Mazumtirgotāju pasūtījumu  nenoteiktība var rezultēties ar piegādātāju nespēju izpildīt pasūtījumus.

Nekorekta rīcība ir vērojama arī akcijas preču apjoma prognozēšanā, mazumtirgotājiem izsakot neprecīzas pasūtījuma prognozes, kas beidzas ar līgumsoda piemērošanu pret piegādātāju. KP izceļ piegādātāju, kurš norādījis, ka mazumtirgotājs praksē ieviesis jaunu akcijas formu, kurā ir iestrādāta atsevišķa aile, kas paredzēta akcijas preču apjoma prognozei. Proti, piegādātājam ailē ir jānorāda prognoze par akcijas preču apjomu. Ja piegādātājs attiecīgajā ailē nenorāda apjomu, akcija netiek apstiprināta. Šādā veidā mazumtirgotājs pārliek riskus uz piegādātāju, jo piegādātājs it kā uzņemas atbildību par akcijas preču prognozēm, lai gan tā ir mazumtirgotāja atbildība. Puses var vienoties, kāda ir rīcība ar akcijas preci pēc akcijas perioda beigām, piemēram, vai turpināt tirgot par akcijas cenu, vai regulāro cenu. KP uzsver, ka nav pieļaujamas situācijas, kad pret piegādātāju tiek radīti komerciāli pretpasākumi (piemēram, atteikums rīkot akciju), ja tas nepiekrīt preču, kas iepirkta par akcijas cenu, realizēšanai par regulāro cenu. Prakse liecina, ka 70%-90% preču tiek iepirktas par akcijas cenu.

KP norāda: starp četru nedēļu akciju periodiem mazumtirgotājam ir jānodrošina divu nedēļu realizācija par regulāro cenu.

Daļa piegādātāju norādījusi arī par mazumtirgotāju praksi veikt vienpersoniskus grozījumus sadarbības noteikumos – kā par preču cenu, tā par piegādes vietu.

Dati liecina, ka piegādātāji saskaras ar mazumtirgotāju pieprasījumiem veikt maksājumus, kas nav saistīti ar preču pārdošanu vai preču atrašanos tirdzniecības vietā. Tāpat arvien biežāk sastopama tendence, ka lielākoties preces vai preču grupas tiek iepirktas par akcijas cenu. Ievērojot to, ka starp akciju četru nedēļu periodiem ir jānodrošina divu nedēļu pārdošanas posms par regulāro cenu, pieaugošais akciju cenu iepirkumu apjoms rada bažas, ka tas netiek realizēts patērētājiem par akcijas cenu.

Iegūtie aptaujas dati KP ir būtisks un objektīvs informācijas avots sekmīgai turpmākajai nozares izpētes gaitai un procesā esošajās tirgus uzraudzībās, kuru rezultāti gaidāmi 2023. gada nogalē. KP pateicas visiem tirdzniecības ķēdes dalībniekiem par aptaujā sniegto informāciju.

Kas ir aizliegtā negodīgā tirdzniecības prakse?

Aizliegtas ir darbības, kas ir pretrunā ar godīgu tirdzniecības praksi un neatbilst prasībām par labticību un godprātību darījumos. Mazumtirgotājam (fiziskai vai juridiskai personai vai šādu personu apvienībai) sadarbojoties ar lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju, ir aizliegts piemērot šādu negodīgu tirdzniecības praksi:

• 1) izdarīt lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes līgumā vienpusējus grozījumus, kas attiecas uz šo preču piedāvājumu vai piegādes biežumu, metodi, vietu, laiku vai apjomu, kvalitātes standartiem, maksājuma nosacījumiem vai cenu vai uz šā panta otrajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanu;
• 2) pieprasīt no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja maksājumus, kas nav saistīti ar lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja preču pārdošanu, tostarp pieprasīt, lai tas:
• a) tiešā vai netiešā veidā maksā vai citādi atlīdzina par līguma slēgšanu,
• b) kompensē mazumtirgotājam ar administrēšanu saistītās izmaksas,
• c) tiešā vai netiešā veidā maksā par lauksaimniecības un pārtikas preču atrašanos tirdzniecības vietā un izvietošanu tirdzniecības vietas plauktos, izņemot gadījumu, kad pircējs ar piegādātāju ir noslēguši rakstveida vienošanos par to, ka tiks maksāts par preču papildu izkārtojumu speciālās vietās,
• d) kompensē negūto peļņu no piegādāto lauksaimniecības un pārtikas preču pārdošanas,
• e) kompensē ar jaunu tirdzniecības vietu iekārtošanu vai veco tirdzniecības vietu atjaunināšanu saistītās izmaksas, tostarp pieprasīt netaisnīgus un nepamatotus maksājumus par lauksaimniecības un pārtikas preču piegādi jaunatveramai tirdzniecības vietai;
• 3) pieprasīt, lai lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs maksā par lauksaimniecības un pārtikas preču bojājumiem un zudumiem, kas radušies mazumtirgotāja telpās vai pēc īpašumtiesību nodošanas mazumtirgotājam, ja šādi bojājumi vai zudumi nav radušies lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja nolaidības vai vainas dēļ;
• 4) pieprasīt no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja kompensāciju par izmaksām, kas saistītas ar klientu sūdzību izskatīšanu, ja vien šo sūdzību pamatā nav lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja nolaidība vai vaina;
• 5) atdot lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājam nepārdotās lauksaimniecības un pārtikas preces, nesamaksājot par tām vai par to iznīcināšanu, ja preces ir iznīcināmas, izņemot šādus gadījumus:
• a) ir piegādātas nekvalitatīvas lauksaimniecības un pārtikas preces,
• b) lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs ir iepriekš skaidri un nepārprotami rakstveidā vienojies ar mazumtirgotāju, ka pieņems atpakaļ jaunas un patērētājiem nezināmas lauksaimniecības un pārtikas preces, kuru piegādi vai tās apjoma palielinājumu ierosinājis lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs;
• 6) noteikt netaisnīgas un nepamatotas sankcijas par līguma noteikumu pārkāpumu;
• 7) atteikties rakstveidā apstiprināt starp mazumtirgotāju un lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju noslēgta piegādes līguma noteikumus, par kuriem lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs ir prasījis rakstveida apstiprinājumu, ja vien piegādes līgums neattiecas uz precēm, kas ražotāju organizācijas, tostarp kooperatīva, biedram ir jāpiegādā ražotāju organizācijai, kuras biedrs ir lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs, ja minētās ražotāju organizācijas statūtos vai noteikumos un lēmumos, kas paredzēti attiecīgajos statūtos vai pieņemti atbilstoši tiem, ir iekļauti noteikumi, kuriem ir tādas pašas sekas kā piegādes līguma noteikumiem;
• 8) nelikumīgi iegūt, izmantot vai izpaust lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja komercnoslēpumus;
• 9) draudēt lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājam ar komerciāliem pretpasākumiem vai īstenot tos, ja lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs izmanto savas līgumā vai normatīvajos aktos noteiktās tiesības, tostarp iesniedzot sūdzību KP vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts izpildiestādei vai izmeklēšanas laikā sadarbojoties ar to;
• 10) lauksaimniecības un pārtikas preču pasūtījumus atcelt tik īsā termiņā, ka nav pamatoti sagaidāms, ka piegādātājs radīs alternatīvu veidu, kā realizēt vai izmantot minētās preces. Par īsu termiņu vienmēr uzskatāms termiņš, kas ir īsāks par 30 dienām;
• 11) mainīt lauksaimniecības un pārtikas preču pasūtījumu divas dienas pirms šo preču piegādes vai vēl vēlāk;
• 12) nepieņemt no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja lauksaimniecības un pārtikas preces, kas ir derīgas lietošanai vēl vismaz divas trešdaļas no tām noteiktā derīguma termiņa, ja šis termiņš pārsniedz 30 dienas;
• 13) nodrošināt zemāko cenu, ierobežojot lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja brīvību vienoties ar citu lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotāju par zemāku cenu;
• 14) pieprasīt, lai lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs tiešā vai netiešā veidā sedz izdevumus, kas saistīti ar mazumtirgotāja personāla nodarbināšanu, kas iekārto lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja preču pārdošanai izmantojamās telpas;
• 15) pieprasīt no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja maksājumu kā nosacījumu lauksaimniecības un pārtikas preču glabāšanai, iekļaušanai sortimentā vai tam, lai šādas preces darītu pieejamas tirgū;
• 16) pieprasīt no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja netaisnīgus, nepamatotus vai līgumā neparedzētus maksājumus (atlaides), izņemot gadījumu, kad mazumtirgotājs ir iepriekš skaidri un nepārprotami rakstveidā vienojies ar lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju par apjoma atlaidi (atlaidi, ko piemēro atkarībā no pasūtīto preču apjoma) vai akcijas atlaidi (atlaidi, ko ierobežotā un norādītā laikposmā piemēro preču pārdošanas veicināšanai) un par gaidāmo preču daudzumu, kas piegādājams ar atlaidi.