0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSSOCIĀLĀ AIZSARDZĪBALM: vecuma pensijas apmērs pensionēšanās brīdī prognozēts vidēji 40% apmērā no vidējās iemaksu algas

LM: vecuma pensijas apmērs pensionēšanās brīdī prognozēts vidēji 40% apmērā no vidējās iemaksu algas

Lai arī izmaksas no sociālās apdrošināšanas sistēmas ir atkarīgas no katra individuāli veiktajām iemaksām, tās ietvaros pastāv solidaritāte - gan starp paaudzēm, gan paaudžu ietvaros, t.sk. arī starp pabalstu un pensiju saņēmējiem, skaidro Labklājības ministrija (LM). Tas nozīmē, ka šodienas iemaksu veicēji maksā pensijas pašreizējiem pensionāriem - bērni un mazbērni maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas, lai valsts varētu nodrošināt vecuma pensiju izmaksu viņu vecākiem un vecvecākiem. Vienlaikus veiktās iemaksas reģistrē katra cilvēka individuālajā kontā. Iemaksas virtuāli uzkrāj un ņem vērā, aprēķinot pensijas. Atbilstoši pašreizējai pensiju likumdošanai un turpmākajiem gadiem plānotajām valsts demogrāfiskās un ekonomiskās attīstības tendencēm, vecuma pensijas apmērs pensionēšanās brīdī…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Lai arī izmaksas no sociālās apdrošināšanas sistēmas ir atkarīgas no katra individuāli veiktajām iemaksām, tās ietvaros pastāv solidaritāte - gan starp paaudzēm, gan paaudžu ietvaros, t.sk. arī starp pabalstu un pensiju saņēmējiem, skaidro Labklājības ministrija (LM). Tas nozīmē, ka šodienas iemaksu veicēji maksā pensijas pašreizējiem pensionāriem - bērni un mazbērni maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas, lai valsts varētu nodrošināt vecuma pensiju izmaksu viņu vecākiem un vecvecākiem. Vienlaikus veiktās iemaksas reģistrē katra cilvēka individuālajā kontā. Iemaksas virtuāli uzkrāj un ņem vērā, aprēķinot pensijas. Atbilstoši pašreizējai pensiju likumdošanai un turpmākajiem gadiem plānotajām valsts demogrāfiskās un ekonomiskās attīstības tendencēm, vecuma pensijas apmērs pensionēšanās brīdī prognozēts vidēji 40% apmērā no cilvēka vidējās iemaksu algas. Pensijas apmēru ietekmē vairāki faktori. Tā ir gan paša cilvēka visā darba mūžā veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu kopsumma, gan pensijas kapitāla indeksācijai piemērojamo ikgadējo indeksu attīstības tendence, gan paredzamā mūža ilguma rādītājs, aizejot pensijā. Tādējādi, jo lielāka sociālās apdrošināšanas iemaksu summa visā darba mūžā būs veikta, jo piešķirtā vecuma pensija būs lielāka. LM uzsver, ka katrs sociālās apdrošināšanas iemaksās veiktais lats (atskaitot iemaksas 2.pensiju līmenī) nonāk sociālās apdrošināšanas budžetā, no kura izmaksā gan slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku, bezdarbnieka, apbedīšanas pabalstus, gan atlīdzības saistībā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, gan pensijas. Šo izmaksu finansēšanai vidēji gadā nepieciešami 1,4 miljardi latu. Tieši tik daudz pārējiem - strādājošiem - jāspēj samaksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas. Solidaritātes princips paaudzes ietvaros pastāv arī starp pakalpojumu (pensijas, pabalsti, atlīdzības) saņēmējiem. Piemēram, vieni vecuma pensijas saņēmēji nodzīvo īsāku laiku nekā vecuma pensijas aprēķinā piemērotais plānotais vecuma pensijas izmaksas laika posms (saskaņā ar vecuma pensijas aprēķina formulu, apdrošinātās personas kontā reģistrēto sociālās apdrošināšanas iemaksu summa tiek sadalīta uz visu plānoto pensijas izmaksas laika posmu). Savukārt citi nodzīvo ilgāk par šo plānoto pensijas izmaksas laika posmu un turpina saņemt piešķirto vecuma pensiju, lai arī viņa darba dzīves laikā veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas to nenosedz. Vienlaikus LM norāda, ka tiem cilvēkiem, kuri darbu uzsākuši ar 1996.gadu vai vēlāk, vecuma pensijas apmērs pilnībā būs atkarīgs no cilvēka kontā reģistrētā pensijas kapitāla. Savukārt tiem cilvēkiem, kuri strādājuši pirms 1996.gada, pašreiz aprēķinātā vecuma pensija vēl pilnībā neatbilst viņu individuālajam ieguldījumam visā strādāšanas laikā. Par laika posmu līdz 1996.gadam, kad nebija ieviesta sociālās apdrošināšanas iemaksu personificētā uzskaite, aprēķina pensijas sākuma kapitālu. Lai stimulētu nodokļu maksāšanu un veicinātu faktiskā pensijas vecuma paaugstināšanos, jau no pensiju reformas pirmā gada pensijas sākuma kapitāla aprēķins ir bijis piesaistīts veiktajām iemaksām. Proti, tā aprēķināšanā ņem vērā cilvēka apdrošināšanas (darba) stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim un cilvēka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu laika posmā no 1996.līdz 1999.gadam. Taču gadījumā, ja iemaksu alga minētajā periodā, ir bijusi mazāka par valstī vidējo, cilvēkiem ar 30 gadu apdrošināšanas stāžu (ne mazāk), aprēķinot pensijas sākuma kapitālu, vērā ņem valstī noteikto vidējo apdrošināšanas iemaksu algu šajā periodā. Šīs pārejas perioda izmaksas tiek segtas no pašreizējo strādājošo iemaksām, tādējādi nodrošinot solidaritāti starp paaudzēm. LM uzsver, ka iepriekšminētā norma darbosies līdz 2015.gada beigām. Pēc statistikas datiem jaunpiešķirtā vecuma pensija augustā bija 210,85 lati. Savukārt, lai saņemtu tādus īstermiņa pabalstus kā maternitātes, paternitātes un vecāku pabalsts, nav nepieciešams nostrādāt noteiktu periodu. Proti, nav nepieciešams t.s. kvalifikācijas periods. Tas nozīmē, lai noteiktu tiesības uz minētajiem pabalstiem, pietiek, ka cilvēks ir nodarbināts pabalsta pieprasīšanas dienā. Savukārt, no kopējās iemaksu likmes vecāku apdrošināšanai ir novirzīts tikai 1%. Līdz ar to, lai vecāku pabalstu saņemtu likumā noteiktajā 70% apmērā atbilstoši faktiski veiktām iemaksām, cilvēkiem iemaksas būtu jāveic 58 gadus. Tādējādi, ja nepastāvētu solidaritātes princips starp iemaksu veicējiem un pabalstu saņēmējiem, šādu pabalsta apmēru izmaksāt nebūtu iespējams.