Pieņemtie noteikumi attiecas uz visiem darba devējiem un darba ņēmējiem. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2023. gada otrajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 887,6 tūkstoši jeb 64,4 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. CSP dati arī liecina, ka 2022. gadā minimālās algas saņēmēju īpatsvars ir bijis zemākais pēdējo piecu gadu laikā, samazinoties līdz 16,0%.

CSP dati par darba ņēmēju skaitu, kuriem darba ienākumi bija līdz un minimālās algas apmērā, liecina, ka 2022. gadā no 123 143 darba ņēmējiem privātajā sektorā bija 94 190 darba ņēmēji jeb 17,7% no privātajā sektorā nodarbinātajiem, savukārt, sabiedriskajā sektorā bija 26 032 darba ņēmēji jeb 11,4% no sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem.

Noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka minimālā mēneša darba alga ir paredzēta zemāk kvalificēto darba ņēmēju darba atalgošanai, atspoguļojot šāda darba produktivitāti, līdz ar to būtiska ietekme uz nozaru darba spēka konkurētspēju darba tirgū ilgtermiņā nav sagaidāma. Tomēr atsevišķas nozares, kurās ir augsts to darba ņēmēju īpatsvars, kas saņem minimālo mēneša darba algu vai algu, kas apmēra ziņā ir tuva minimālās mēneša darba algas apmēram, var tikt pakļautas pieaugošu ražošanas izmaksu spiedienam, līdz ar to nepieciešamībai modernizēt ražošanas tehnoloģiskos procesus, paaugstinot ražošanas produktivitāti.

• Kādi atvieglojumi ieplānoti PVN likumā?
• Plānots atteikties no paaugstinātās MUN likmes
• Kā paziņot VID par fiziskajai personai izmaksātajām summām