Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, kas stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī, paredz tiesības pensiju otrā līmeņa dalībniekiem novēlēt savu pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu. Attiecīgi pensiju 2. līmeņa dalībniekiem būs iespēja izvēlēties,  vai  šo uzkrājumu novēlēt mantojumā, pievienot citas  personas pensiju 2. līmeņa kapitālam, vai ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā.

Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš aicina iedzīvotājus būt aktīviem un noteikti veikt savu izvēli. Tikai tad, ja cilvēks būs izvēlējies savu pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu atstāt mantojumā, zvērināts notārs, vedot mantojuma lietu, varēs iekļaut to kopējā mantojuma masā, un to varēs saņemt mirušā tuvinieki. Mantinieki par mirušā uzkrāto pensiju 2. līmeņa kapitālu varēs uzzināt pie zvērināta notāra, uzsākot kārtot mantojuma lietas, vai vaicājot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) par mirušā izvēli.

Mantojamo pensiju 2. līmeņa kapitāla daļu mantinieki var pieprasīt 10 gadu laikā no mirušās personas nāves dienas.

Zvērināts notārs pieprasīs VSAA informāciju par mirušās personas mantojamā pensiju 2. līmeņa kapitāla apmēru un iespējamām parādsaistībām pret VSAA.

Saņemot mantojuma apliecību, mantiniekam (fiziskai personai) būs jāaizpilda iesniegums, kurā jānorāda sava izvēle mantotās summas saņemšanai - pārskaitīt bankas kontā (izmaksu VSAA veiks eiro), vai pievienot viņa pensiju 2. līmeņa kapitālam. Ja mantinieks būs juridiska persona, mantoto summu varēs saņemt tikai bankas kontā (izmaksu VSAA veiks eiro).

Mantojumā nododamā summa veidosies no:

• 80% no pensiju 2. līmeņa kapitāla, kas uzkrāts līdz 2019. gada 31. decembrim (pārējos 20% VSAA pārskaitīs valsts pensiju speciālajā budžetā un izmantos pensiju izmaksai esošiem pensionāriem);
• 100% no pensiju 2.līmeņa kapitāla, kas uzkrāts no 2020.gada 1.janvāra.

Mēneša laikā, pēc mantinieka iesnieguma un informācijas no mantojuma apliecības saņemšanas no zvērināta notāra, VSAA veiks naudas pārskaitījumu mantiniekiem vai pievienos mantinieka pensiju 2. līmenī uzkrātajam kapitālam.

Vēl ir iespēja izvēlēties un norādīt cilvēku, kuras pensiju 2. līmeņa uzkrātajam kapitālam pievienot uzkrāto pensiju 2. līmeņa kapitālu pēc nāves. Tā var būt jebkura fiziska persona, nav obligāti jābūt radniecībai.

Trešā iespēja ir pensiju 2. līmeņa uzkrāto kapitālu ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā. Tur tā tiks ieskaitīta arī tad, ja izvēle nebūs izdarīta. Šis kapitāls tiks ņemts vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju ģimenes locekļiem, kuriem uz to būs tiesības.

Latvijā darbojas trīs līmeņu pensiju sistēma, kas ietver:

• 1. līmeni (valsts obligātā nefondēto pensiju shēma),
• 2. līmeni (valsts fondēto pensiju shēma) un
• 3. līmeni (privātā brīvprātīgā pensiju shēma).

Pensiju 2. līmenis tika ieviests 2001. gada 1. jūlijā. Ar šo brīdi daļa no ikviena veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek ieguldīta finanšu tirgū un uzkrāta katra 2. līmeņa dalībnieka personīgajā kontā. Par valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku var būt ikviens sociāli apdrošinātais, ja shēmas darbības sākumā – 2001. gada 1. jūlijā – viņš nebija vecāks par 50 gadiem.

Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv sadaļā „e-pakalpojumi” var uzzināt, cik liels kapitāls ir uzkrāts un aplūkot savu līdzekļu pārvaldītāju un ieguldījumu plānu izmaiņu vēsturi. Šo informāciju var saņemt arī jebkurā VSAA nodaļā. 2.līmeņa kontā uzkrātās naudas daudzumu ietekmē algas lielums, iemaksu apjoms 2. līmenī, dalības laiks pensiju 2. līmenī un peļņa, kas atkarīga no izvēlētā fondētās pensijas līdzekļu pārvaldītāja un ieguldījuma plāna.

Pēc VSAA datiem, 2019. gada 30. septembrī gandrīz puse jeb 49% no visiem pensiju 2. līmeņa dalībniekiem bija uzkrājuši līdz 2000 eiro, 29% no 2000 līdz 5 000 eiro, 16% 5000 līdz 10 000 eiro, bet 6% - vairāk par 10 000 eiro lielu kapitālu.

Pensiju sistēmas 3. līmenis – privātā brīvprātīgā pensiju shēma – tika ieviesta 1998. gada jūlijā. 3. līmenis paredz ikviena cilvēka brīvprātīgu izvēli – veidot papildu uzkrājumus savai pensijai, veicot iemaksas privātajos pensiju fondos. Arī šī līmeņa uzkrātais pensijas kapitāls ir mantojams.

Jauni noteikumi mantojuma inventāra saraksta sastādīšanai

Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteikumi Nr. 543 “Mantojuma inventāra saraksta sastādīšanas kārtība” regulē kārtību, kādā zvērināts tiesu izpildītājs pēc ieinteresēto personu lūguma, pamatojoties uz zvērināta notāra aicinājumu, sastāda mantojuma inventāra sarakstu.

Civillikuma 709. pants paredz, ka zvērināts tiesu izpildītājs sastāda mantojuma inventāra sarakstu, ja mantinieks mantojuma lietas ietvaros izteicis gribu izlietot inventāra tiesību un notārs mantojuma inventāra saraksta sastādīšanu uzdevis zvērinātam tiesu izpildītājam. Savukārt Civillikuma 711. pantā noteikts, ka mantinieks, kurš pieņēmis mantojumu ar inventāra tiesībām, atbild par mantojuma atstājēja parādiem un citiem prasījumiem tikai šā mantojuma apmērā, turklāt viņam ir tiesības atvilkt no tā vajadzīgās summas mantojuma atstājēja apbedīšanai, inventāra sastādīšanai un citiem tiesu izdevumiem.

Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums pieņemt izpildei zvērināta notāra aicinājumu sastādīt mantojuma inventāra sarakstu, ja mantojamās mantas vai tās daļas atrašanās vieta, bet gadījumā, ja mantojamās mantas atrašanās vieta nav zināma, - mantojuma atstājēja pēdējā dzīvesvieta, ir zvērināta tiesu izpildītāja amata vietai noteiktajās robežās (iecirknī). Zvērinātam tiesu izpildītajam noteikts ierobežojums mantojuma inventāra sarakstā iekļaut to mantu, kuras iekļaušanai būtu veicamas amata darbības ārpus tās apgabaltiesas darbības teritorijas, pie kuras viņš pastāv. Ja, veicot amata darbības, šāda manta tiek konstatēta, personai ir tiesības vērsties pie zvērināta notāra, lai tas uzdotu sagatavot mantojuma inventāra sarakstu attiecīgā apgabaltiesā praktizējošam zvērinātam tiesu izpildītājam.

Mantojuma inventāra sarakstā ir jāietver viss mantojuma aktīvs - mantojuma objektu apraksts un to novērtējums. Zvērināts tiesu izpildītājs mantojuma inventāra sarakstā iekļauj gan to mantojuma atstājēja mantu, kas norādīta ieinteresētās personas iesniegumā un par kuras esību zvērināts tiesu izpildītājs pārliecinājies dabā vai veicot pārbaudes publiskos reģistros, gan ieinteresētās personas iesniegumā nenorādītu mantojuma atstājēja mantu, ja amata darbību izpildes laikā tāda konstatēta. Lai noskaidrotu, vai mantojuma atstājējam pieder finanšu instrumenti, zvērināts tiesu izpildītājs kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām pieprasa informāciju par uz mantojuma atstājēja vārda atvērtiem finanšu instrumentu kontiem, kā arī centrālajā vērtspapīru depozitārijam (Nasdaq) par mantojuma atstājēja finanšu instrumentiem, kuri atrodas centrālā vērtspapīru depozitārija sākotnējā reģistrā.

Tā kā mantojuma inventāra saraksts ir mantojuma aktīvu saraksts, tajā nav iekļaujama informācija par mantojuma atstājēja parādiem.

Ja inventāra saraksta sastādīšanas ietvaros tiek konstatēts, ka mantojuma masā varētu ietilpt manta, par kuras piederību mantojuma atstājējam ir strīds, par reģistrējamas mantas piederību zvērināts tiesu izpildītājs pārliecinās, pieprasot ziņas no attiecīgiem publiskiem reģistriem par šādu lietu piederību mantojuma atstājējam. Ja trešā persona zvērinātam tiesu izpildītājam var uzrādīt pierādījumus par kādas konkrētas nereģistrējamas kustamas mantas piederību tai, šādu mantu zvērināts tiesu izpildītājs mantojuma inventāra sarakstā neiekļauj. Savukārt mantinieku un citu trešo personu iebildumus attiecībā uz nereģistrētas mantas piederību, ja to nav iespējams pierādīt dokumentāri, zvērināts tiesu izpildītājs norāda mantojuma inventāra sarakstā.