ARHĪVSE-LIKUMINodokļu aspekti dividenžu aprēķināšanā un izmaksā

Nodokļu aspekti dividenžu aprēķināšanā un izmaksā

20/04/2012

Jeļena Rakova, Mg.iur., zvērināta advokāte, Nexia International (Raksts pārpublicēts no žurnāla Bilance) Rakstā aplūkota dividenžu aprēķināšanas un izmaksas kārtība fiziskām personām – rezidentiem saistībā ar Komerclikuma un likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” piemērošanu. Kopš 2009. gada 1. decembra grozījumiem likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk rakstā – likums „Par IIN”), kuri stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī, dividendes ir uzskatāmas par ienākumu no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums (likuma „Par IIN” 11.9 panta 11. daļa), un ir apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli pēc likmes 10 procenti. Par dividenžu ienākuma gūšanas dienu un attiecīgi arī par dividenžu ienākuma izmaksas dienu likuma…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

Jau ir BilancePLZ abonements?

Pierakstīties

0 Komentāri

Iekļautās atsauksmes

Skatīt visus komentārus

Jeļena Rakova, Mg.iur., zvērināta advokāte, Nexia International (Raksts pārpublicēts no žurnāla Bilance)

Rakstā aplūkota dividenžu aprēķināšanas un izmaksas kārtība fiziskām personām – rezidentiem saistībā ar Komerclikuma un likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” piemērošanu. Kopš 2009. gada 1. decembra grozījumiem likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk rakstā – likums „Par IIN”), kuri stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī, dividendes ir uzskatāmas par ienākumu no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums (likuma „Par IIN” 11.9 panta 11. daļa), un ir apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli pēc likmes 10 procenti. Par dividenžu ienākuma gūšanas dienu un attiecīgi arī par dividenžu ienākuma izmaksas dienu likuma „Par IIN” izpratnē uzskata dienu, kad dividendes aprēķinātas (likuma „Par IIN” 16.1 panta 8. daļa). Tātad ar to dividenžu aprēķināšana ir pielīdzināta izmaksai, neskatoties uz to, ka faktiskā izmaksa vēl nav notikusi. Saskaņā ar likuma „Par IIN” 17. panta 10. daļu izmaksātājs ietur nodokli no aprēķināto dividenžu summas un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā līdz sekojošā mēneša piektajam datumam. Savukārt paziņojumu par izmaksātajām (kā norādīts iepriekš, dividenžu aprēķināšana ir pielīdzināta izmaksai) ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamām summām un ieturēto nodokli izmaksātājs nosūta Valsts ieņēmumu dienestam līdz izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam (likuma „Par IIN” 17. panta 11. daļas 1. punkts). Pielīdzinot dividenžu aprēķināšanu izmaksai, valsts budžetam tika garantēta prioritāra iespēja saņemt nodokli, pat neskatoties uz to, ka dalībnieks reāli vēl nav saņēmis ienākumu un nav arī zināms, kad komercsabiedrība spēs to izmaksāt. Tādēļ lielāka komercsabiedrību dalībnieku daļa atstāj peļņu kā nesadalītu līdz brīdim, kad komercsabiedrībai parādās pietiekama naudas plūsma, kas ļauj izmaksāt dividendes. Un šajā gadījumā bieži vien rodas jautājums: vai dalībnieki var sadalīt peļņu dividendēs pēc gada pārskata apstiprināšanas lēmuma pieņemšanas, kur viņi bija noteikuši atstāt peļņu kā nesadalītu? Bez tam nodokļu maksātājus bieži vien mulsina LR Komerclikuma norma par to, ka dividendes ir nosakāmas un aprēķināmas reizi gadā (LR Komerclikuma 161. panta piektā daļa), ar to ierobežojot dalībnieku rīcību ar komercsabiedrības peļņu. Pēc LR Komerclikumā sniegtā dividenžu raksturojuma, varam secināt, ka dividendes ir komercsabiedrības tīras peļņas daļa (180. panta trešās daļas 4. punkts), kura, pamatojoties uz dalībnieku lēmumu, tiek izmaksāta dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai. Piemēram, komercsabiedrībai ir divi dalībnieki. Pamatkapitāla kopsumma ir Ls 2000. Vienam dalībniekam pieder 11 daļas par nominālvērtību Ls 1100 (55% no pamatkapitāla kopējas summas), otram – 9 daļas par nominālvērtību Ls 900 (45% no pamatkapitāla kopējas summas). Komercsabiedrības tīrā peļņa par 2010. gadu ir Ls 1000. 2011. gadā dalībnieki var pieņemt lēmumu par visas gūtās tīrās peļņas izmaksu dividendēs, sadalot tās šādi: vienam dalībniekam Ls 550 (t.i., 55%), otram – Ls 450 (t.i., 45%). Atbilstoši LR Komerclikuma 180. panta trešās daļas 4. punktam dalībnieki var nolemt izmaksāt dividendēs tikai daļu no tīras peļņas, piemēram, Ls 500. Šajā gadījumā viens dalībnieks saņems Ls 275 (55%), otrs – Ls 225 (45%). LR Komerclikuma 161. panta pirmā1 daļa paredz, ka dividendes nosaka ar dalībnieku lēmumu. Šo lēmumu dalībnieki pieņem kārtējā dalībnieku sapulcē, kurā tiek apstiprināts arī gada pārskats (pirms tiek pieņemts lēmums par peļņas sadali) un tiek ievēlēts revidents. Dalībnieki nosaka un aprēķina dividendes reizi gadā, tādējādi sadalot komercsabiedrības peļņu. Ja kārtējā dalībnieku sapulcē tiek pieņemts lēmums par to, ka peļņa paliek nesadalīta, tad šāds lēmums būs saistošs visiem dalībniekiem. Tomēr, ievērojot privāto tiesību jomai raksturīgo principu „atļauts viss, kas nav aizliegts”, kā arī ņemot vērā to, ka LR Komerclikums nesatur aizliegumu dalībniekiem grozīt (mainīt) savus lēmumus, tad dalībnieki ar savu lēmumu var grozīt kārtējā sapulcē pieņemto lēmumu attiecībā uz peļņas sadali un noteikt, kā peļņa, kura iepriekš bija atstāta kā nesadalīta, grozījumu rezultātā tiek sadalīta dividendēs. Šādas dalībnieku tiesības izriet no dalībnieku sapulces ekskluzīvas kompetences, kas ir norādīta LR Komerclikuma 210. pantā, t.i., dalībnieki var lemt par jebkādiem jautājumiem, kas nodoti viņu kompetencei. Dividenžu sadale nodrošina katra dalībnieka tiesības piedalīties komercsabiedrības saimnieciskās darbības rezultātā gūtajā peļņā. Tādēļ LR Komerclikuma regulējums primāri ir attiecināms uz taisnīgu un dalībniekiem saprotamu peļņas sadales kārtību. Jebkādas pretenzijas, kuras var rasties dalībniekiem saistībā ar peļņas sadali, būtu risināmas tiesā prasības tiesvedības kārtībā. Ja dalībnieki pieņem lēmumu, ievērojot LR Komerclikumā noteikto dalībnieku sapulces kompetenci un lēmuma pieņemšanas procesu, tad šis lēmums gan dalībniekiem, gan citām personām ir saistošs. Kā norādīts iepriekš, likuma „Par IIN” 16.1 panta 8. daļa paredz, ka dividendes ir apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli brīdi, kad tās ir aprēķinātas. Jāatzīmē, ka tiesiskā konstrukcija, kas darbojas attiecībā uz dividenžu aplikšanu ar nodokli, atšķiras no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pamatprincipa, kurš paredz, ka pārsvarā gadījumu iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek ieturēts no personai izmaksājamā ienākuma. Dividenžu gadījumā nodoklis jāmaksā no iespējamā nākamā ienākuma, kuru persona var arī negūt. LR Komerclikuma 161. panta sestā daļa paredz, ka dividendes, kas nebija izņemtas 10 gadu laikā, pāriet komercsabiedrības īpašumā, tātad dalībnieks nemaz nesaņems ienākumu, bet nodoklis par ienākumu būs samaksāts. Līdz ar to kļūst skaidrs, ka valsts kārtējo reizi vēlas uzlabot budžetā ienākošo naudas plūsmu uz komersantu rēķina. Kaut gan taisnīgāka būtu konstrukcija, kas paredzētu nodokļa ieturēšanu dividenžu izmaksas brīdī, kā tas šobrīd ir noteikts attiecībā uz dividendēm par publiskajā apgrozījumā esošām akcijām.

Uzņēmējdarbības formas izvēle
Transfertcenas un biznesa ilgtspēja
Bēru pabalsts, ko izmaksā darba devējs
Zini darījuma partneri!

Nodokļu aspekti dividenžu aprēķināšanā un izmaksā

PVN deklarācijas par iepriekšējo taksācijas gadu iesniegšana

Gada darbības pārskata iesniegšanas termiņš sociālajiem uzņēmumiem

Paziņojums VID par sezonas laukstrādnieku ienākumu

Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšana, ja summa pārsniedz 1500 EUR

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis

Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī
Pirmās 30 dienas tikai par 1 €