Atbilstoši Civilprocesa likuma grozījumiem no 2018.gada 1.marta par blakus sūdzībām iepriekš maksātās valsts nodevas (28,46 EUR) vietā maksājama drošības nauda 70 EUR, informē Rihards Gulbis, Augstākās tiesas Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks.

Ar grozījumiem Civilprocesa likuma 449.pantā noteikts, ka, pārsūdzot Augstākajā tiesā minētā panta otrajā un trešajā daļā norādītos lēmums (t.sk. lēmumus par blakus sūdzību par tiesvedības izbeigšanu, lēmumus atteikties pieņemt prasību vai zemesgrāmatu tiesneša lēmumus), iemaksājama drošības nauda 70  EUR līdzšinējo 56,91 EUR vietā. Līdz ar to par visu veidu blakus sūdzībām turpmāk maksājama drošības nauda, kuras apmērs ir 70 EUR.

Drošības nauda nav jāmaksā personām, kuras saskaņā ar likumu ir atbrīvotas no valsts nodevas. Tāpat arī tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot personu no drošības naudas samaksas.

Ja tiesa pārsūdzēto lēmumu par blakus sūdzību pilnīgi vai daļēji atceļ vai groza, drošības nauda atmaksājama. Ja blakus sūdzību noraida, drošības naudu neatmaksā.

No 1.marta, iesniedzot blakus sūdzību, tās iesniedzējam jāievēro arī Civilprocesa likuma 443.¹ pantā noteiktās prasības par to, kāda informācija ietverama blakus sūdzībā. Ja iesniegta blakus sūdzība, kura neatbilst Civilprocesa likuma 443.¹ panta prasībām, tiesnesis pieņem lēmumu atstāt blakus sūdzību bez virzības un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Ja iesniedzējs noteiktā termiņā novērš trūkumus, kas norādīti lēmumā par blakus sūdzības atstāšanu bez virzības, blakus sūdzība tiek uzskatīta par iesniegtu dienā, kad tā pirmoreiz iesniegta tiesai. Pretējā gadījumā blakus sūdzība tiek uzskatīta par neiesniegtu un to atdod atpakaļ iesniedzējam.