Valsts sekretāru sanāksmē 22. septembrī starpministriju saskaņošanai nodots Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas, cita starpā, paredz arī jaunu nodokļu maksātāju kontroles veidu -  nodokļu kontroli.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, ar grozījumiem paredzētas izmaiņas nodokļu samaksas termiņu pagarinājuma piešķiršanas tiesiskajā regulējumā, vienošanās līguma tiesiskajā regulējumā, vienotajā nodokļu kontā un pašvaldību budžeta ieņēmumu kontos nepareizi iemaksāto maksājumu atmaksas un dzēšanas kārtībā, kā arī likumā iepriekš ieteiktā formulējuma “pārbaudot transfertcenas atbilstību tirgus cenai” aktualizēšana. Ministrija, sagatavojot tiesību aktu, ņēmusi vērā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rosinājumus un Valsts kontroles rekomendācijas. Grozījumi vēl jāakceptē valdībā un jāpieņem Saeimā.

Būtiski norādīt, ka likuma izmaiņas no 2023. gada paredz jaunu VID pārbaudes veidu - nodokļu kontrole, kurā būs integrēti vairāki patlaban likumā noteiktie pārbaužu veidi.

Kā praksē pastāvoša problēma norādīts, ka viens no instrumentiem, kā VID nodrošina normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi nodokļu (nodevu) administrēšanas jomā, ir veikt kādu no šobrīd likumā noteiktajām VID pārbaudēm, pamatojoties uz nodokļu maksātāja datu izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā. Tomēr, veicot konkrētu pārbaudi, VID bieži secina, ka papildus ir nepieciešams veikt arī citu pārbaudi. Šāda rīcība – vairāku pārbaužu veikšana – var radīt neizpratni nodokļu maksātājos, kādēļ VID nepieciešamos datus nepārbauda vienas (pirmās) pārbaudes ietvaros, bet gan tiek veiktas pēc kārtas vairākās/dažādās pārbaudes. Minētais attiecas uz tematiskajām pārbaudēm, kuras saskaņā ar normatīvajā regulējumā noteikto ir jāveic, rezultāti jāapkopo un nodokļu maksātāju jāinformē 30 dienu laikā no pārbaudes uzsākšanas dienas. Tomēr praksē tematisko pārbaudi pabeigt 30 dienās ir ne tikai apgrūtinoši, bet arī neiespējami, uzskata VID.

Proti, VID dodas pie nodokļu maksātāja (tematiskās pārbaudes uzsākšanas brīdis) un pieprasa iesniegt konkrētus dokumentus. Nodokļu maksātājs apjomīgu daudzumu dokumentu iesniedz vienu vai divas dienas pirms 30 dienu termiņa beigām vai pat pēc šī termiņa. Tāpat praksē mēdz būt situācijas, ka VID, izvērtējot nodokļa maksātāja iesniegtos dokumentus, konstatē nepieciešamību pieprasīt vēl papildu informāciju saistībā ar jau iesniegtajiem dokumentiem.

Konstatēts arī, ka normatīvais regulējums skaidri nenosakot brīdi, ar kuru pārbaude uzskatāma par uzsāktu un par pabeigtu. Kā uzsvērusi Valsts kontrole, neesot iespējai pārbaudes termiņu pagarināt vai apturēt, izveidojas situācija, ka VID slēdz konkrēto tematisko pārbaudi bez vērtējuma par nodokļu maksātāja saistību izpildi un uzreiz uzsāk jaunu tematisko pārbaudi par to pašu pārbaudāmo periodu.

Tāpēc ar likumprojektu tiek paredzēts jauns nodokļu administrācijas pārbaudes veids – nodokļu kontrole – kurā būs integrēti patlaban likumā noteiktie pārbaužu veidi, izņemot nodokļu revīziju (auditu). Audits arī turpmāk tiek saglabāts kā atsevišķa patstāvīga nodokļu administrācijas pārbaude.

Plānotā jaunā pieeja nodokļu administrēšanā ietver trīs posmus:

1. posms – informācijas iegūšana (riska analīzei un tālākām nodokļu administrēšanas darbībām). Šajā posmā izmaiņas normatīvajā regulējumā netiek plānotas un līdzīgi kā līdz šim – informācijas iegūšana ir patstāvīgs process, kas tiek īstenots arī ārpus konkrētas nodokļu administrācijas pārbaudes, izmantojot likumā noteiktās metodes.

2. posms – nodokļu kontrole. Sevī ietvers jaunu pieeju nodokļu administrēšanā, tajā skaitā arī jaunas iespējas nodokļu maksātājam vienoties ar VID par nodokļu saistību labprātīgu izpildi.

Jaunā pārbaude ietvers:

• tematisko pārbaudi;
• datu atbilstības pārbaudi;
• nodokļu apmēra precizēšanu;
• ar nodokli apliekamā objekta precizēšanu.

Nodokļu kontroli uzsāks, izvērtējot konstatētos riskus un VID rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātāju.

Tomēr ne visos gadījumos, kad VID saņems informāciju par iespējamiem nodokļu pārkāpumiem, tiks uzsākta VID pārbaude. Lai pārbaude tiktu plānota nodokļu maksātājiem ar visaugstāko riska pakāpi, VID saņemto informāciju vērtēs kopsakarā ar jau iestādes rīcībā esošo informāciju, izmantojot juridisko personu novērtēšanas sistēmu “ESKORT” un fizisko personu riska analīzes sistēmu “RASA”.

Nodokļu kontroli īstenojot, netiek plānotas izmaiņas attiecībā uz papildu sekām, kas nodokļu maksātājam jau šobrīd ir noteiktas par normatīvajos aktos noteikto pienākumu neievērošanu. Tāpat kā līdz šim, jaunās nodokļu administrācijas pārbaudes ietvaros nodokļu maksātājam var tikt piemērots administratīvais sods par administratīvo pārkāpumu, pieņemts lēmums par izslēgšanu no VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra, izteikts brīdinājums par saimnieciskās darbības apturēšanu (vai apturēta saimnieciskā darbība bez brīdinājuma izteikšanas), apturēta vai anulēta speciālās atļaujas (licences) darbība, konstatēta uzņēmuma pāreja vai pieņemts lēmums par personas iekļaušanu riska personu sarakstā.

Nodokļu kontrole tiks veikta arī attiecībā uz muitas nodokļa aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizības pārbaudi. Taču nodokļu kontroles tiesiskais regulējums attiecībā uz muitas nodokļa pārbaudi būs piemērojams tiktāl, ciktāl to piemērošanas jautājumus neregulē attiecīgi tieši piemērojamie Eiropas Savienības normatīvie akti.

• 3. posms – nodokļu revīzija (audits). Paredzēts aktualizēt patlaban likumā lietoto formulējumu “pārbaudot transfertcenas atbilstību tirgus cenai”, konkretizēt noilguma termiņu nodokļu revīzijai (auditam), kurā vienlaikus tiek pārbaudītas transfertcenas, paredzēt darba devēja atbildību par nepilnīgu nodokļu ieturēšanu, kas patlaban noteikta konkrētajos nodokļu likumos, kā arī tiesiskās skaidrības nolūkos tiesību normā noteikt, ka nodokļu maksātāji nodokļu revīzijai (auditam) tiek atlasīti, pamatojoties uz nodokļu administrācijas personas datu izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā.

Ko saprast ar jauno pārbaudes veidu - nodokļu kontroli?

Jaunā nodokļu administrēšanas pārbaude – nodokļu kontrole – būtībā ir plānota līdzīga nodokļu revīzijai (auditam). Ja iestādes iegūto faktu kopums ir pietiekams nodokļu rēķina izdošanai, vai, ja konstatēto pārkāpumu vai neatbilstību ir iespēja novērst pašam nodokļu maksātājam, VID var izvēlēties veikt nodokļu kontroli, savukārt, ja būs nepieciešama padziļināta informācijas iegūšana un plašāka faktu noskaidrošana (piemēram, iegūstot informāciju arī no trešajām personām, tajā skaitā, ārvalstu nodokļu administrācijām vai citām kompetentām ārvalstu iestādēm), kā piemērotākā nodokļu administrācijas pārbaude var tikt noteikta nodokļu revīzija (audits).

Lai nodokļu maksātājs būtu informēts par nodokļu kontroles uzsākšanu, tiek paredzēts, ka nodokļu maksātājam tiek nosūtīts paziņojums par pārbaudes uzsākšanu. Vienīgais izņēmums, kad šāda paziņojuma nosūtīšana netiek paredzēta, ir gadījumos, kad nodokļu kontrole būs uzsākta, pamatojoties uz citas iestādes administratīvajā procesā pieņemtu lēmumu vai pieņemtu lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā.

Saņemot VID paziņojumu par nodokļu kontroles uzsākšanu, nodokļu maksātājam būs iespēja noteiktā termiņā, kas nav garāks par 30 dienām no paziņojuma saņemšanas dienas, novērst VID konstatētās neatbilstības un pārkāpumus vai iesniegt savu skaidrojumu par konkrēto situāciju (muitas jomā termiņi neatbilstību/pārkāpumu novēršanai izriet no speciālajām tiesību normām).

Ja nodokļu maksātājs paziņojuma termiņā neatbilstības/pārkāpumus būs novērsis vai sniedzis pamatotu skaidrojumu (piemēram, gadījumos, kad pārbaude ir uzsākta saistībā ar darījuma partnera nodokļu revīziju (auditu), lai pārliecinātos par grāmatvedības reģistros uzrādīto darījumu esību, vai saistībā ar apsekošanu pirms reģistrācijas VID PVN maksātāja reģistrā) VID izbeigs nodokļu pārbaudi, par to pieņemot lēmumu.

Savukārt, ja nodokļu maksātājs ar VID nesadarbosies un uz iestādes aicinājumu labprātīgi novērst konstatētās kļūdas un pārkāpumus neatsauksies, vai papildus jau esošajai vai iegūtajai informācijai būs nepieciešams iegūt citas ziņas (piemēram, turpināt VID uzsākto novērošanu, lai nostiprinātu pierādījumu bāzi), VID turpinās nodokļu kontroles procesu un tā ietvaros izdos nodokļu rēķinu, ar kuru aprēķinās papildu maksājumus budžetā.