Likuma «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām» 1. punktā noteikts:

Ja svētku dienas — 4. maijs, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena un 18. novembris — iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu.

Ja minētie svētki iekrīt sestdienā vai svētdienā, tad nākamā darbdiena visbiežāk ir tieši pirmdiena. Šogad tādu dienu ir divas — 10. jūlijs un 20. novembris. 

Kā vērtēt brīvdienu pirmdienā?

Ja darbiniekam noteiktais darba laiks ik nedēļu sākas pirmdienā, tad šī diena ir darbinieka darba diena. Un, ja likums šai dienai piešķir brīvdienas statusu, tad šāda situācija vērtējama kā attaisnotā prombūtne (nestrādāšanas iniciators ir nevis darbinieks, bet likuma panti): jo darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, ja ir īpaši gadījumi. Gadījumi ir minēti Darba likuma (DL) 74. panta 1. daļā, bet, protams, visus tos nav iespējams uzskaitīt (saraksts nav galīgs). Savukārt, lai darbiniekam nerastos zaudējumi, par šo oficiālo prombūtni ir jāaprēķina atlīdzība — darba samaksa vai vidējā izpeļņa (74. panta 3. daļa).

Kādi varianti mēneša ietvarā ir iespējami, ja parādās papildu brīvdiena, un kā tas ietekmē grāmatvedības aprēķinus? 

Svarīgi atcerēties — 10. jūlijs nav svētku diena! Tā ir tikai brīvdiena, kuru tomēr ir jāapmaksā! 

1 Sk. Ministru kabineta (MK) 2015. gada 24. novembra noteikumu Nr. 656 «Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu» skaidrojumu simbolam «h».

Tātad vispirms jāsāk ar darba dienu/stundu un apmaksājamo dienu/stundu precizēšanu. Normālā darba laika dienu skaits¹ jūlijā ir 21 un darba stundu skaits — 168. Attiecīgi darba dienu un darba stundu skaits, par kurām aprēķināma darba samaksa, ir 20 un 160, bet par vienu dienu (10. jūlijs) vai 8 stundām — jārēķina atlīdzība. Tiesa gan, MK noteikumos minētas tikai stundas, bet, kā zināms, jebkura darba diena sastāv tieši no stundām, turklāt DL ļauj darba samaksu aprēķināt gan pa darba dienām, gan pa darba stundām. 

Kopīgais un atšķirīgais 9. un 10. jūlijam 

Ja svētku diena (9. jūlijs) iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā un:

1. tajā nav jāstrādā, darbiniekam tiek aprēķināta atlīdzība (74. panta 1. daļa 8. punkts); šoreiz 9. jūlijs ir svētdiena un, ja tajā nav jāstrādā, — apmaksas nav;
2. ja svētku dienā ir jāstrādā, darbiniekam jāapmaksā nostrādātās stundas un jāaprēķina piemaksa par darbu svētku dienā vai jāpiešķir citu atpūtas dienu (DL 143. pants);
3. ja darbinieks strādāja ne tikai 9. jūlijā, bet arī visas citas mēneša darba dienas, tad darba devējam var rasties pienākums aprēķināt piemaksu par virsstundām vai piešķirt apmaksātu atpūtas dienu (DL 136. pants);
4. ja svētku diena (9. jūlijs) sakrīt ar atvaļinājuma dienu, tad atvaļinājums kļūst garāks par katru svētku dienu, neatkarīgi no tā, vai svētki bijuši darba dienā vai brīvdienā; 
5. ja svētku diena atvaļinājuma laikā iekrita nedēļas darbdienā, tā tiks apmaksāta kā atvaļinājuma pagarinājums, jo atvaļinājuma laikā ir jāapmaksā tikai darbinieka darba dienas, nevis svētku dienas (šoreiz nav); ja svētku diena atvaļinājuma laikā sakrīt ar brīvdienu, tā arī tiks apmaksāta kā pagarinājums, un šādā gadījumā apmaksājamo dienu skaits būs lielāks, jo svētki brīvdienās nesamazina apmaksājamo darba dienu skaitu tajā nedēļā, kad bijuši svētki;
6. ja darbinieka darbnespējas periodā (A lapa) ir svētku diena, tā tiks apmaksāta vienīgi tad, ja darba laika grafikā šī diena bija paredzēta strādāšanai, citādi tā nav darba diena, kuru jāapmaksā; uz B lapu tas neattiecas, jo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) apmaksā darbnespējas kalendāra dienas. 

Ja analizēsim grāmatveža darbības ar papildu brīvdienu (10. jūlijs), tad svētku dienas «noteikumi» nevar būt attiecināmi bez īpašiem precizējumiem:

1. ja 10. jūlijā darbinieks nestrādāja, darba diena tiek uzskatīta par likumā paredzēto prombūtni, un par to jāaprēķina atlīdzība;
2. ja brīvdienā ir jāstrādā, darbiniekam jāapmaksā nostrādātās stundas un jāpiešķir cita atpūtas diena (brīvdiena);
3. ja darbinieks strādāja ne tikai 10. jūlijā, bet arī visas citas mēneša darba dienas, tad var rasties pienākums aprēķināt piemaksu par virsstundām (vai piešķirt apmaksātu atpūtu);
4. ja 10. jūlijs sakrīt ar atvaļinājuma dienu, tā tiek uzskatīta par atvaļinājuma kalendāra dienu pēc kārtas (bet atvaļinājums netiek pagarināts); šai dienai jābūt apmaksātai, jo pirmdiena ir darbiniekam noteikta darba diena un, otrkārt, arī bez atvaļinājuma 10. datums ir diena, par kuru darbiniekam pienākas atlīdzība (faktiski, tāpat kā ar pirmssvētku saīsināto darba laiku: drīkst strādāt 7 stundas, bet apmaksā visas 8 stundas; šajā situācijā — drīkst nestrādāt, bet jāapmaksā, jo tā ir attaisnotā prombūtne); 
5. ja darbinieka darbnespējas periods (A lapa) iekļauj arī 10. jūliju, diena būtu jāapmaksā (procentuāli, atkarībā no darbnespējas dienas kārtas numura), jo tā ir darbinieka darba dienā un, arī nestrādājot, par to pienakas atlīdzība (autores viedoklis); uz B lapu tas neattiecas, jo VSAA apmaksā darbnespējas kalendāra dienas. 

Precizēšu šos apgalvojumus: tie ir konkrēti attiecināmi uz darbiniekiem, kam noteikta minimālā stundas tarifa likme un kuriem veltīti MK noteikumi Nr. 656 (stundas tarifa likme tiek noteikta, ņemot vērā to, ka apmaksājamo stundu skaits pārsniedz nostrādāto stundu skaitu). Citiem vārdiem, aprēķinātā darba samaksa minētajiem darbiniekiem sastāv no divām daļām: alga par darbu un atlīdzība par attaisnoto prombūtni (lai kopā nav mazāk par minimālo algu). 

Vienlaikus apskatīsim, vai šo noteikumu prasības var būt attiecinātas uz citādi strādājošajiem un lielāku algu saņēmējiem? Vai ir kādas atšķirības?

Tā kā DL 74. pantā (par attaisnoto prombūtni) nav ne vārda par to, kādiem darbiniekiem domāta norma par svētku dienas apmaksu, ja svētki sakrīt ar darbinieka darba dienu, bet tajos nebija jāstrādā, domājams, ka prasība attiecināma uz visiem darbiniekiem un ar dažādām algām.

Arguments, ka lielas algas saņēmējs, ja nostrādā pilnu mēnesi, saņem vienādu algu neatkarīgi no svētku dienu esamības kādā mēnesī, netiek ņemts vērā, jo tā tas nav visos reālajos gadījumos (īpaši tad, kad darbinieks nodarbināts nepilnu mēnesi).

Piemēri

Apskatīsim situācijas, kad darbinieks ar minimālo mēneša algu (vai minimālo stundas tarifa likmi) ir nodarbināts normālo darba laiku (40 st. nedēļā). Atceramies, ka DL atļauj darba laiku apmaksāt, veicot nostrādātā darba laika uzskaiti gan pa dienām, gan pa stundām. Visi aprēķinam nepieciešamie skaitļi un to atšifrējumi (dienas, stundas) uzrādīti kalendārā.

Lai nejauktu DL noteikto «dienas vidējo izpeļņu», kuru jānosaka no pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas, piemēros izmantots termins «darba dienas cena», kas ir šā mēneša proporcionālā darba dienas apmaksa: alga tiek dalīta ar normālā darba laika dienu skaitu.

1. kalendārs

1. Darbinieks jūlijā strādāja visās darba dienās, izņemot 10. datumu

Tā kā 10. jūlijs ir pirmdiena (darbiniekam noteiktā darba diena), bet likumā tā noteikta kā brīvdiena (darbiniekam liegta iespēja pelnīt), tam tiks apmaksāts nostrādātais darba laiks (par stundām vai darba dienām), bet par 10. datumu — atlīdzība par attaisnoto prombūtni. Darba dienas cena: 29,524 eiro (620 : 21).

(160 st. × 3,6905) darbs + (8 st. × 3,6905) atlīdzība = 590,48 + 29,52 = 620 eiro 

vai

(20 d.d. × 29,524) darbs + (1 d.d. × 29,524) atlīdzība = 590,48 + 29,52 = 620 eiro

2. Darbiniekam jūlijā jāstrādā arī 10. datumā (aprēķinot samaksu par darbu, t. sk. 10. jūliju) un ar piemaksu par virsstundām

Piemaksas vietā mēneša laikā no virsstundu darba veikšanas dienas jāpiešķir apmaksātu atpūtu. Ja ir noteikts summētais darba laiks, apmaksātu atpūtu piešķir nākamajā pārskata periodā, bet ne vēlāk kā triju mēnešu laikā. Darbinieks un darba devējs var vienojoties par atpūtas dienas pievienošanu ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam.

(168 st. × 3,6905) darbs + (8 st. × 3,6905) par virsst. = 620,00 + 29,52 = 649,52 eiro
vai
(21 d.d. × 29,524) darbs + (1 d.d. × 29,524) par virsst. = 620,00 + 29,52 = 649,52 eiro

2. kalendārs

3. Darbiniekam piešķirts atvaļinājums uz divām kalendāra nedēļām no 3. līdz 17. jūlijam

Atvaļinājums pagarināts par vienu dienu, jo 9. jūlijs ir svētku diena. Šajā periodā ir 14 kalendāra dienas un vienpadsmit apmaksājamās dienas, t. sk. nosacītā brīvdiena — 10. jūlijs, par kuru saskaņā ar DL 74. panta 1. daļas 8. punktu ir paredzēta atlīdzība. Atvaļinājuma apmaksai tiek izmantota stundas vidējā izpeļņa, kas noteikta no darba samaksas 2023. gada periodā janvāris — jūnijs, un tā ir 3,5775 eiro. Šai piemērā ir pieņemts, ka darbiniekam nebija aprēķinātas nekādas piemaksas, proti, visos iepriekšējos sešos mēnešos bija vienāda alga — 620 eiro, un nebija arī attaisnotās prombūtnes gadījumu.

(88 st. × 3,5775) atvaļin. + (80 st. × 3,6905) darbs = 314,82 + 295,24 + 9,94*starpība = 620,00 eiro

Tā kā vidējā stundas izpeļņa atvaļinājuma apmaksai ir mazāka par konkrēta mēneša minimālo stundas tarifa likmi, darbiniekam (kas nodarbināts normālo darba laiku) nav nodrošināta minimālā mēneša alga. Savukārt DL 159. pants nosaka darba devēja atbildību par šādas situācijas novēršanu. Tādējādi grāmatvedim jārīkojas atbilstoši MK noteikumu Nr. 656 8. punktam: «Ja darbiniekiem aprēķinātā vidējā izpeļņa par darbu normālā darba laika ietvaros ir mazāka par [620 eiro], vidējās izpeļņas summu nosaka, palielinot aprēķināto summu par starpību starp [620 eiro] un aprēķināto vidējo izpeļņu.»

Tas nozīmē, ka vienlaikus ar parastajiem atvaļinājuma naudas aprēķināšanas grāmatojumiem, ir jāveic papildu grāmatojums: 

* D 7210 K 5610 — 9,94 starpība = (620,00 – 314,82 – 295,24) 

Domājams, šādu situāciju būtu precīzāk formulēt: «Ja darbiniekam par daļu no mēneša ir aprēķināta vidējā izpeļņa par darbu normālā darba laika ietvarā, kas kopsummā ir mazāka par aktuālo minimālo mēneša darba algu, darba samaksas kopsummu nosaka, palielinot aprēķināto summu par starpību līdz aktuālai minimālai mēneša algai. Šāds nosacījums nav attiecināms uz mēnesi, kad darbiniekam bija darbnespēja (A lapa)». 

Nosacījums palielināt darba samaksu, ja kopsumma nesasniedz minimālo mēneša algu, balstīts uz MK noteikumiem Nr. 656, tāpēc nav pamata uzskatīt, ka lielākas algas saņēmējiem būtu jāpalielina darba samaksa mēnešos, kad vidējās izpeļņas piemērošanas dēļ nav sasniegta parastās algas summa.

4. Atvaļinājums piešķirts no 3. līdz 14. jūlijam (no datuma līdz datumam)

Atgādināšu, ka likumā nav minēti vārdi «atvaļinājuma pagarināšana», bet gan tas, ka svētku dienas netiek uzskatītas par atvaļinājuma dienām. Tas nozīmē, ka atvaļinājuma periods ir uzskaitāms kā kalendāra nedēļu (vai kalendāra dienu) periods, bet tajā tiek «sameklētas» un apmaksātas konkrēta darbinieka darba dienas. Un šo dienu skaits mēdz būt atšķirīgs. 

Uzņēmuma darba kārtības noteikumus (vai darba līgumā) var paredzēt (nav aizliegta šāda iespēja) atvaļinājuma izmantošanu nevis kalendāra nedēļās, bet arī kalendāra dienās. Ja darbinieks vēlas patstāvīgi noteikt vēlamo dienu periodu (no konkrēta datuma līdz citam datumam), tas nozīmē tikai vienu: jāsaskaita atvaļinājuma kalendāra dienas (izņemot svētku dienas), un šajā periodā jāapmaksā darba dienas. Tātad šajā piemērā nebūs nekādas pagarināšanas! 

Izmantojot jūlija kalendāru, konstatējam, ka atvaļinājums piešķirts uz 11 kalendāra dienām (sk. dienu numerāciju), un to skaitā ir 10 apmaksājamās darba dienas.

5. Ja darbiniekam izsniegta darbnespējas lapa (A vai B)

Ja darbinieka darbnespējas periods iekļauj svētku dienu, kura nav uzskatāma par viņa darba dienu, tā netiek apmaksāta. Ja grafikā svētku diena ir darbinieka darba diena, tad jāvadās no likuma «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» 36. panta un ir jānosaka dienas kārtējais numurs (no darbnespējas pirmās dienas). Aprēķināto (75% vai 80% no vidējās izpeļņas) rezultātu piemēro darbinieka darba dienu apmaksai. 

Grāmatvedim ir izvēles iespēja: apmaksāt darbnespējas periodā darbinieka grafikā norādītās (plānotās) dienas/stundas vai kalendāra darba dienas. Protams, abos gadījumos, mēnesim beidzoties, jāpārbauda, vai darbiniekam neveidojas virsstundas (saskaitot kopā nostrādātās stundas un slimības laikā apmaksātās stundas, t.sk. pirmās dienas neapmaksātās stundas). Atgādināsim arī DL 140. panta nosacījumu: darba devējs nav tiesīgs grozīt darbiniekam noteikto darba grafiku darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kā arī laikā, kad darbinieks neveic darbu citu attaisnojošu iemeslu dēļ. 

Tas nozīmē, ka darbiniekam uz paziņotā grafika ir jāparakstās — tas viņam būtu ļoti noderīgi! 

Ja slimības laikā iekļauta arī papildu brīvdiena (10. jūlijs), tā būtu uztverama kā darbinieka darba diena ar attiecīgu apmaksu, jo, būdams vesels, darbiniekam par nestrādāšanu šajā dienā būtu aprēķināta atlīdzība (autores viedoklis).

Savukārt B lapas apmaksu neiespaido ne svētki, ne brīvdienas. VSAA nosaka kalendāra dienas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu un apmaksā visas darbnespējas kalendāra dienas pēc kārtas.

6. Ja darbinieka alga pārsniedz minimālo mēneša algu

Pēc analoģijas ar minimālo algu, aprēķinot atvaļinājuma naudu darbiniekam, kam alga ir lielāka, piemēram, 1500 eiro, ir iespējama situācija, kad darba samaksas kopsumma par atvaļinājuma mēnesi nesasniedz darbinieka mēnešalgu. Darba devējam nav paredzēts pienākums palielināt kopsummu līdz darba līgumā minētajai algai (kādreiz bija šāda norma).

Parasti grāmatveži, veicot vidējās izpeļņas aprēķinus, neuzskata, ka MK noteikumi Nr. 656 būtu attiecināmi arī uz lielākām algām. Uzskaitē (aprēķinos) tiek izmantotas faktiski nostrādātās darba dienas, kas balstās uz darba laika kalendāru (sk. rakstu «Vai atvaļinājuma laikā jāapmaksā svētku dienas? Kāpēc?» žurnālā Bilance Nr. 499 (2023)). Proti, netiek ņemtas vērā svētku dienas, kas iekrīt nedēļas darba dienās. Tātad nav nepieciešamības noteikt «atlīdzību» par nestrādāšanu svētku dienā, bet tiek minēts, ka darba samaksa tai skaitā paredz arī svētku dienu apmaksu. Šādi aprēķini ir vienkāršāki un saprotami. Tikai mazliet pretrunā ar DL 74. pantu.

Kāds rezultāts iznāks šoreiz?

3. kalendārs

Atvaļinājums piešķirts no 4. līdz 17. decembrim uz divām nedēļām.

Dienas vidējā izpeļņa, kas noteikta periodā jūnijs–novembris:

70,31 eiro = 1500 × 6 : 128

Kopā par decembri darba samaksa ir:

1413,65 eiro = (10 d.d. × 70,31) atvaļin. + (9 d.d. × 78,95) par darbu

Ja veiksim aprēķinu saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 656 (atsevišķi par darbu un atsevišķi atlīdzība), rezultāts būs analoģisks, bet šoreiz grāmatveži var iztikt bez liekas birokrātijas.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada augusta (500.) numurā.